Jau tad, kad mācījos pamatskolā, skolotāji visu laiku uzsvēra, ka angļu valoda būs nozīmīga, tā jāapgūst un jāprot lietot jebkurā dzīves situācijā. Taču pēc vidusskolas, sākot studijas augstskolā, angļu valoda lēnām tiek aizmirsta, jo tā sistemātiski vairs netiek mācīta. Protams, izņēmums ir valodu novirziena studijas, taču, kā zināms, lielākā daļa studentu izvēlas ko citu.
Arī man, studējot universitātē, bieži vien pietrūka angļu valodas lietošanas. Liela daļa mācību literatūras gan bija angliski, taču tas nav tas pats, kas angļu valodā sarunāties, rakstīt, uzdot jautājumus. Studiju laikā nākas secināt, ka angļu valoda tik tiešām tiek aizmirsta. Šī iemesla dēļ īpaši priecē lēmums, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi jau šogad mainīt augstskolu likumu, lai palielinātu svešvalodu lietošanu augstskolās, kas būtiski palielinātu Eiropas Savienības valodu izmantojamību augstskolu programmās. Tas nozīmē, ka nu augstskolās varētu būt iespēja ne tikai apgūt kursus angliski, bet arī vāciski, franciski vai kādā citā sev tīkamā valodā. Tas priecē, jo, ja jaunietis uzsācis mācīties kādu svešvalodu, tad nu viņam nebūs jāaprobežojas vien ar divās nodarbībām nedēļā valodu klasē, bet svešvalodu būs iespēja izmantot arī lekcijās, apgūstot izvēlēto profesiju. Nepārprotami, ja students ir beidzis augstskolu, kurā mācījies arī svešvalodā, tad viņam ir daudz lielākas iespējas būt konkurētspējīgam ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā darba tirgū. Šāda prakse darbojas lielākajā Eiropas daļā, arī Latvijā pāris skolās ir dzirdēts par šādu iespēju, taču, cerams, pēc iecerētajiem grozījumiem augstskolu likumā studentiem būs iespēja visās augstskolās studēt ne tikai dzimtajā valodā. Nebūtu slikti, ja šāda iespēja būtu arī vidusskolēniem. Zane Ieviņa
