Ik gadu tumšajos, garajos vakaros rīb grīdas sporta zālēs, dimd svaru stieņi un skan balsis, smiekli, saucieni un mūzika. Kopš laika, kad savas korekcijas cilvēku ikdienas paradumos ieviesa sērga attālinot, izkliedējot un ierobežojot, daudzi ar prieku atkal atgriežas pie ierastajiem treniņiem. Tomēr šoruden kaut kas mainījies. Nu jārēķina ne tikai pašu mājas apkures un elektrības izmaksas, jāpārskata ikdienas tēriņi, bet arī jāatvadās no dažiem iemīļotajiem sporta un izklaides veidiem.
Sociālās saziņas vietnēs ne viens vien sūrojas par simtiem un pat tūkstošiem eiro, kas nepieciešami visai ģimenei kāda inventāra atjaunošanai vai apkopei, sporta zāles abonementiem, apģērbam, apaviem, dažādiem specifiskiem piederumiem, treneriem, masieriem un īpašajam uzturam. Skrituļslidu ritentiņi un gultņi vien izmaksā vairākus simtus, sacensību velosipēda apkope un rezerves daļas tāpat. Arī ikgadējam slēpotāju braucienam uz lielajiem kalniem pieaugušas cenas – tur jārēķina kāds prāvāks četrciparu skaitlis.
Patīkami lasīt atziņas, ka vienmēr var pielāgoties ekonomiskajai situācijai, atrast ko vienkāršāku, lētāku, jo sportošana sagādā daudz prieka, gandarījuma un labu emociju turpmākajām dienām. Reizēm pietiek ar ilgtermiņa ieguldījumu, nopērkot inventāru, labus apavus skriešanai vai pārgājieniem, velotrenažieri, gada abonementu kādai vingrošanas vai jogas aplikācijai.
Tālāk no lielpilsētām dzīvojošajiem droši vien liksies savādi – vai tiešām vajadzīgi papildu tēriņi fiziskām aktivitātēm? Ciematos un piepilsētā iznāk noskrieties, noieties ik dienu. Ne visur var piebraukt, iebraukt, turklāt mazu attālumu dēļ nav vērts auto izkustināt un laikmets pieprasa mācīties taupīt, rēķināt un ietaupīt. Ziemā sniega rakšana, ceļu un celiņu kaisīšana ar granti vai pelniem ir pietiekams kardiotreniņš un kaloriju dedzināšanas pasākums. Un kur nu vēl ikdienišķie malkas klēpji! Bet tie, kam ir piemājas dārzs un saimniecība, labi zina, ka, vasarā zāles pļāvēju stumdot, bet rudenī lapas grābjot, nekāda trenažieros nodzenama “riepa” vai “darba tulzna” neveidojas.
Sociālās saziņas vietnē “Twitter” sportotāji dalās ar piemēriem, kā viņiem lieliski izdodas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm bez maksas vai par samērā nelielu summu. Piemēram: “Skrienu ārā un par to nemaksāju.” “Pastaigās ar suni dienā noeju 10 000 – 20 000 soļus. Tas ir bez maksas.” “Vasarā, protams, tas ir vienkāršāk, bet arī ziemā var iet regulāros pārgājienos, vingrot iekšā vai ārā, skriet krosu, peldēt āliņģī. Ja ir savas slēpes, slēpot mežā, nūjot, pastaigāties, vilkt ragaviņas, celt sniegavīrus.”
Sevis disciplinēšanai noder telefona aplikācija ar ikdienas soļu skaitītāju. Jauks komentārs: “Izejiet ar ģimeni pagalmā, kad ir svaigais sniegs, uzceliet cietoksni, pikojieties, iesaistiet kaimiņus – jautrību ilgi atcerēsities! Toties nākamajā dienā jutīsiet visas neizkustinātās vietas, uzzināsiet par jaunām muskuļu grupām, un būs sadedzinātas visas liekās kalorijas.”
Lai izdodas!
Komentāri