Ne vienā vien lauku ciematā daudzdzīvokļu namus joprojām apsaimnieko pašvaldība. Ēku iemītnieki, dzīvokļu īpašnieki, vai nu nav mēģinājuši, vai arī viņiem nav izdevies vienoties par kopēju rīcību, lai nams būtu aprūpēts, lai ikviens mājoklis saņemtu kvalitatīvu centralizēti ražoto siltumu, lai teicami darbotos ūdens apgāde un kanalizācija.
Protams, pašvaldība par pakalpojumiem, ko nodrošina, iekasē maksu, taču nav noslēpums, ka ne vienmēr tajā bijušas iekļautas visas izmaksas, ko prasījusi ēku apsaimniekošana. Varbūt arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki bija atturīgi, domājot par vajadzību mainīt savas mājvietas apsaimniekošanas veidu.
Domāju, tam, ka paši mājokļu saimnieki nav gādnieki par vietu, kurā dzīvo, ir tiešas sekas – šīs ēkas nav siltinātas. To var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieki. Bet ja jau cilvēki nespēj vai nevēlas vienoties, kā apsaimniekos namu, un paļaujas, ka tas jādara pašvaldībai, tad maz ticams, ka atradīs kopsaucēju siltināšanai, kas katram prasa papildu maksājumus. Eiropas atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai, protams, ir, taču daļu ieguldījumu jāsedz pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
Pieļauju, ka lauku daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem maksātspēja ir mazāka nekā pilsētniekiem, kas dzīvo līdzīgās ēkās. (Te gan jāpiebilst, ka nerunāju par Rīgu, kur padomju laikā uzceltie daudzstāvu kvartālu monstri ir vēl pavisam citā situācijā.) Tāpēc saprotams, ka pašvaldības nesteidzās ar radikāliem soļiem, lai dzīvokļu saimnieki būtu spiesti un varbūt viņiem būtu pat izdevīgāk vai nu pašiem uzņemties atbildību par ēku, vai atrast uzņēmumu, kas sniedz šādus pakalpojumus. Taču nu redzam, ka tālredzīgas nav bijušas ne vietvaras, ne ēku iedzīvotāji.
Vissmagāk cilvēki izjutīs padomju gadu būvniecības kvalitāti. Cik izmaksās enerģija, kas jātērē, lai dzīvokļos justos daudz maz apmierinoši? Valsts samaksās pusi no kurināmā sadārdzinājuma, bet ne jau patēriņu. Mājokļa pabalstu gan varēs saņemt vairāk ģimeņu, tam noteikts augstāks ienākumu slieksnis. Taču tas ir tikai šai apkures sezonai. Kas tālāk? Maz ticams, ka energoresursu cenas daudz samazināsies vai ienākumi ievērojami palielināsies.
Un tiem, kam īpašums daudzdzīvokļu namos, kurus apsaimnieko pašvaldība, ir jāatceras arī, ka līdz 31.decembrim tomēr būs jāsasauc mājas kopsapulce, lai vienotos par turpmāko apsaimniekošanas modeli. To nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas stājies spēkā jau pirms gadiem desmit. Atbildība par savu mājokli, tā uzturēšanu – katra īpašnieka pienākums. No tā neizbēgsi.
Nobeigumā jautājums – vai pašvaldībām visos iepriekšējos gados tomēr nevajadzēja būt daudz darbīgākām, rosinot iedzīvotājus veidot sava nama apsaimniekošanas kārtību? Arī tad, ja tobrīd tas maksātu vairāk nekā pašvaldības rēķinu summas? Vai toreizējā vēlme palīdzēt tagad nebūs cilvēkus nostādījusi daudz nepatīkamākā situācijā?
Komentāri