Citu gadu ap šo laiku liela daļa sarunu bija par Jāņu gaidīšanu. Vai jau izlemts, kur līgot, kurā mājā vai pļavā nākt kopā, ko kurš pirks jāņabērnu cienastam, ko dāvās pašam Jānim. Šī vasara sākusies ar pavisam citu noskaņu un plānošanu: kā siltajos mēnešos ietaupīt, lai izdzīvotu nākamo rudeni un ziemu. Vai spēsim samaksāt par siltumu, kas mūsu klimatā nav komforta, bet izdzīvošanas jautājums? Kas atliks ēšanai un siltajām drēbēm, un apaviem, bez kā arī laiks no oktobra līdz maijam nav iedomājams?
Dzīvojot individuālā mājā vai pēdējā gadu desmitā būvētā daudzdzīvokļu namā, vēl ir kāda iespēja taupīt siltuma izdevumus, kādu istabu, gaiteni apsildīt mazāk, saglabājot daudz maz patīkamus apstākļus vismaz vienā telpā. Pirms 50 un vairāk gadiem celto namu būrīšos, ko saucam par dzīvokļiem, tāda iespēja ir reti, pat ja ēka siltināta. Nāksies ekonomēt un atteikties no daudz kā cita vajadzīgā (nez vai jāatgādina, ka padomju laika daudzdzīvokļu namos nemīt Latvijas turīgāko iedzīvotāju daļa) vai palikt parādniekam, vai visiem ēkas iedzīvotājiem kopā apņemties iztikt ar pašu minimālāko siltuma devu, tik, lai neaizsalst ūdensvadi un nenosalst pašu rokas.
Varbūt kādā ēkā dzīvojošie nolems no centralizētās apkures atteikties pavisam un ierīkot tā sauktās Godmaņlaika krāsniņas? Vecākajai paaudzei jau pieredze ir. Tas gan, tā teikt, melnais humors, domāju, neviens to negribētu un normatīvie akti pat nepieļautu.
Risinājums? Nekas jauns jau nav izdomāts – pabalsti vai valsts kompensācija, ja siltuma cena pārsniedz kādu noteiktu līmeni.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš meklē risinājumu plašāk: palīdzēt ne tikai siltuma sadārdzināšanas seku mazināšanai, bet ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai, taču palīdzībai jābūt mērķētai. Tas nozīmē vienu – vērtēt ienākumus. Pašlaik tādu kritēriju izskata tikai gadījumos, lai saņemtu trūcīgās vai mazturīgās personas (mājsaimniecības) statusu. Tas ir piņķerīgs darbs. Vēl jāņem vērā – to saņem tikai tie cilvēki, kas paši piesakās.
Ja arī līdz rudenim, ministrijām un dienestiem kopā strādājot, izdotos izveidot sistēmu, kas ļauj sadalīt konkrētas mājsaimniecības ienākumu līmeņos, vai būs pretī dienests, kas spētu to administrēt ( tas ir, sadalīt naudu)? Vai Ministru prezidents nav pārāk cerīgs, ka šāda sistēma tiešām sāktu darboties jau šogad un par to varētu informēt iedzīvotājus jau vasaras nogalē, lai cilvēki justos kaut nedaudz mierīgāki. Jo ziņas par inflāciju, par dažādu energoresursu sadārdzinājumu nepatīkami pārsteidz ne ik mēnesi, bet ik nedēļu, ik dienu.
Protams, no malas spriest ir visvieglāk, īpaši jau, neaptverot visu laukumu, tomēr – varbūt līdztekus sistēmiskiem risinājumiem vērts rezervē turēt kādu ārkārtas iespēju, piemēram, vismaz nākamajai sezonai noteikt apkures cenu griestus, kā rosinājis Valkas mērs Vents Armands Krauklis.
Komentāri