Kopš Ukrainas kara sākšanās arvien izteiktāk dzirdami publiski paziņojumi par krievu valodas prasmi kā obligātu prasību darba vietās un citviet Latvijā. Tā nedrīkst būt – visiem taču jārunā latviski. Piekrītu. Tā kā pati pārstāvu to paaudzi, kas uzaugusi jau brīvā Latvijā, tad atmiņu par Padomju Savienību man nav itin nekādu – tik vien zinu, cik dzirdēts no apkārtējiem, redzēts filmās un lasīts grāmatās. Dažas parādības gan nemainīgi atgādina par šo ēru mūsu vēsturē: gan arhitektūra, gan ikdienas kultūras elementi, gan vecākās paaudzes prasme tekoši runāt krievu valodā. Tieši tas tiek īpaši aktualizēts tikai šogad. Pati vienmēr uz jautājumiem, ko man uzdod krieviski, esmu atbildējusi tikai latviski. Neticēsiet, bet viņi saprot. Paši esam radījuši pieradumu – latvietis jau tāds zemāk stāvošs, mums arī mentalitāte drusku citādāka nekā krievu tautības cilvēkiem, piekāpsimies viņiem un būsim laipni.
Galu galā pārzināt valodas – tas ir signāls par augstu inteliģenci. Taisnība, bet ne šajā situācijā. Un patiesībā ir skumji, ka tikai tagad, kad ir iemesls pacelt balsi pret Krieviju, jo to dara visa pasaule, tikai tagad daudzviet skaļi izskan protesti pret krievu valodu kā gandrīz obligātu prasību. Kaut vai, meklējot darbu galvaspilsētā. Vēl pavisam nesen taču nebija iespējams strādāt Rīgā, nepārzinot šo valodu. Kad esmu rādījusi Rīgu saviem ārzemju draugiem, viņi vienmēr ir uzsvēruši, ka uz ielām dzird vienīgi krievu valodu. Un katru reizi man bijis kauns, jo tā ir taisnība.
Pagājušajā nedēļā sociālos tīklus pāršalca kāda deputāta ieliktais video par Centrāltirgus pārdevēju, kura pieprasījusi sarunāties krievu valodā, jo “to visi prot”. Saprotu ažiotāžu, bet savā ziņā taču viņai ir taisnība. Vai tad Centrāltirgus kādreiz ir bijis tāds latvisks tirgošanās placis? No bērnības atceros, ka visas dāmas aiz letēm tur pārsvarā bijušas krievu tautības kundzes. Tagad vesela afēra ap šo vienu incidentu, un sieviete, saskaņā ar informāciju, ir oficiāli izraidīta no valsts. Tad ziņa par soda mēriem “McDonald’s”, jo darbiniekiem prasa krievu valodas prasmi. Skumji, ka tam pievēršam uzmanību tikai tagad, kad ir “droša aizmugure”, jo lielais vairums sabiedrības, kas domā loģiski, nostājas pret Krievijas agresīvo rīcību. Var jau būt, ka šis būs pamācošs piemērs citām kundzītēm, kuras uzskata, ka var mums, latviešiem, bradāt pāri.
Komentāri