Jānis Gabrāns Sekojot notiekošajam ap līguma slēgšanu par jauno vilcienu ieguvi, nākas secināt, ka viss atkal norisinājies izteikti latviski. Vispirms paši putru ievāra, tad mēģina izstrēbt, kad neizdodas, vainīgo nav. Visi aktīvi iesaistījušies, sekojuši norisei, norādījuši un atbalstījuši, bet atbildīgo nav. Satiksmes ministrs intervijā norādīja, ka amatpersonu atbildība tikšot izvērtēta pēc tam, kad par radušos situāciju tiks saņemts rakstisks ziņojums no “Pasažieru vilciena” valdes, identificējot problēmas, kļūdas un nepilnības, kā arī laiku, kad tās radušās. Visticamāk, tas nozīmē – vainīgo nebūs. Lai gan viss taču it kā skaidrs, uzņēmuma iepriekšējā vadība par jaunu vilcienu piegādi noslēdza līgumu, kas neatbilda sākotnēji izvirzītajiem noteikumiem. Kad redzēja, ka ziepes ir, valde atkāpās, bet izskatās, ka viņu rīcībā neviens neko nepareizu nesaskata. Valdes priekšsēdētājs atkāpšanos pamatoja, ka šis iepirkums viņam bijis psiholoģiski smags process. Fons ap projektu bijis saspringts, tāpēc tādā vidē strādāt esot ļoti grūti. Protams, neko nedarīt un saņemt naudu ir krietni vieglāk. Bet, ja jau bija tik traki, vajadzēja atkāpties pirms nepareizā līguma parakstīšanas. Tagad var būvēt visādas sazvērestības teorijas, cik un kas katram atlēcis, bet tikmēr tā karavāna jau aizgājusi tik tālu, ka suņu riešana vairs nav sadzirdama. Ar to mūsu valstī jāsamierinās, ka atbildīgo nav, lai cik lielas aplamības sadarītu. Arī bēdīgi slavenajā fotoradaru lietā. Vai ir kāds, kuru sauktu pie atbildības? Nav un, visticamāk, nebūs, jo vārna vārnai…. draugs, biedrs un brālis. Un šādi gadījumi ir brīnišķīgi precedenti citiem, kuri iecerējuši izbīdīt kādus apšaubāmus darījumus.
Nekas nemainās, kāpjam un kāpjam uz tā grābekļa, skaidri zinot, ka turpat jau ir nākamais un cita ceļa nav – ir jāuzkāpj.
Ja kādreiz kāds dabūtu atbildēt, varbūt situācija mainītos, bet pagaidām gan nekas par to neliecina.
