Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ada zeķes ukraiņiem un dodas garās pastaigās

Iveta Rozentāle
19:15
14.11.2025
66
Sen Zekes (2)

Vēro notiekošo. Lidija Jonāne labprāt vēro ārā notiekošo, arī zīlīšu dzīvi, kas ietur maltīti barotavā uz balkona. FOTO: Iveta Rozentāle

Kopš kara sākuma Ukrainā multiplās sklerozes biedrība “MSs Cēsis” ikvienu aicina adīt zeķes, lai tā palīdzētu Ukrainas karavīriem frontē. Dziju biedrībai ziedo “Limbažu Tīne”, bet pieteikties adīt zeķes var ikviens, kurš jūt aicinājumu. Viena no adītājām ir deviņdesmitgadīgā cēsniece Lidija Jonāne, kurai ne tikai padodas brīnišķīgu zeķu adīšana, bet ir arī lieliska humora izjūta un spēja priecāties par dzīvi. Viņa dzimusi Daugavpilī, bet dzīve atvedusi uz Cēsīm.

Lidija smej, ka, tā kā senāk nulli neskaitīja, tagad viņai ir deviņi gadi. Bet nākamgad februārī paliks 19 gadi. Kad kāds vaicā, kā viņai iet, omulīgā un možā seniore atbild – kā jau jaunībā – labi.

Lidijas kundze neslēpj, ka dzīvē bijis gana daudz pārdzīvojumu, mūžībā pavadīts vīrs un dēls, arī no bērnības ģimenes, kurā viņi bija pieci bērni, palikuši tikai divi. Pie savējiem Lidija regulāri paciemojas un parunājas Meža kapos. Un tad staigā pa mežu, kur ļoti patīk vērot dabu, kokus. Netālu ir vieta, kur viņai ar vīru bija dārzs, tur joprojām aug viņu iestādītās egles un ozols, kas izauguši tik vareni, ka egles viņa apķert vairs nevar. Savukārt viena no viņu eglēm reiz uz svētkiem rotājusi Rožu laukumu.

Tāpat Lidija katru nedēļu dodas uz baznīcu: “Dieviņš palīdz dzīvot. Par dzīvi nevaru sūdzēties.” Lielu prieku sagādā meita, mazbērni un mazmazbērni, kuri visi dzīvo Latvijā, labprāt piezvana un apciemo. “Kamēr varu, tikmēr dzīvoju pati par sevi, jo bērniem ir sava dzīve. Ja viņiem ir labi, tad man arī ir labi.” Kopš vecākā mazmeita iesauca Lidiju par mammammu, tā viņu sauc visi mazbērni un mazmazbērni. Ne vienu vien seniore ir auklējusi un arī vadājusi ar žigulīti. Lidija bija tā, kura uzņēmās būt pie stūres. Vīrs teica – ja tu brauksi, tad krāsim mašīnai. Viņa piekrita un brauca arī. Savukārt par sevi Lidija ar humoru teic: “Kādreiz varēju iet ar ceturto ātrumu, tagad ar otro. Bet nav ne vainas. Arī ceļots ir daudz, bet tagad labāk mierīgāk pa māju. Gandrīz katru dienu staigāju. Lielākoties piecus sešus kilometrus, jo eju uz kapiņiem, tāpat aizstaigāju līdz Žagarkalnam, Ozolkalnam. Ga­rākais maršruts šogad ir bijis ap 16 – 17 kilometriem, bet pērn – 24 kilometri. Ja vajag, atbalstam izmantoju kūjiņas. Tagad daudzi saka, ka ir garlaicīgi, bet man tas nav saprotams, jo vienmēr ir, ko darīt. Arī ciemiņus labprāt uzņemu, parunājos. Bet nekad nesūdzos, jo tāpat otrs man nevar palīdzēt. Labāk ir runāt par priecīgo.”

Seniorei mājās ir pat mazas stellītes, viņa ne tikai ada, bet ir uzaudusi arī latviskas jostas un skaistus deķīšus. Adīšanai pievēršas tad, kad ir lietains laiks, jo labā laikā vienmēr dodas ārā. Adīkli rokās ņem arī tad, kad naktī nenāk miegs. Tik tikko uzadījusi krāšņas zeķes pati sev – tādas, ko vēsākā laikā var izstiept garākas, bet siltākā laikā savilkt īsākas. Viņa arī nesatraucas, ja kaut kas neizdodas pareizi, jo arī defektu var pārvērst par efektu. Ja cilvēks dara, tad vienmēr var gadīties arī kļūdīties.

Vēl Lidijai aiz loga ir vesela putnu pasaule. Arī mūsu sarunas laikā uz barotavas balkonā nemitīgi atlido zīlītes un dzilnas. Reiz zīlīte ielidojusi dzīvoklī, katru telpu apskatījusi un pati izlidojusi ārā. Seniore labprāt vēro putnu darbošanos un ievērojusi to dažādos raksturus. Arī putnu vērošana rada prieku un piepilda ikdienu.

Piektdien003.qxd

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Virsnieka gods nav tikai vārdi

19:20
14.11.2025
94

Novembris. Latvijai īpašais mēnesis, kad patriotiskās jūtas izviļņojas publiskajā telpā sarkanbaltsarkanās krāsās, citos nacionālos simbolos un latvju zīmēs. Atceramies un godinām vēsturi. Šķiet, paaudzei, kas piedzīvojusi padomju okupācijas laikus, šis mēnesis ir vēl īpašāks. Tā Latvijas valstiskumu, cilvēkus, kuri par to cīnījās, latviešu karavīru godināšanu izjūt dziļi un to apzinās arī kā savas iekšējās brīvības […]

Uzmanoties no kritienu riska

19:10
14.11.2025
18

“Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, katru gadu tiek reģistrēti 37,3 miljoni kritienu, kas ir pietiekami smagi, lai persona vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Tuvojas gada tumšākais gadalaiks – ziema, kad kritienu riskiem ir jāpievērš īpaši liela uzmanība. Ceļi kļūst slideni, ielas ir apledojušas, šie un daudzi citi faktori palielina kritienu risku senioriem un cilvēkiem ar […]

Dažādi raksti

19:00
14.11.2025
34

Svētku pabalsts politiski represētām personām Novembrī Cēsu novada pašvaldība, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personu datu apstrādes departamenta ziņām, Cēsu novadā deklarētām politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izmaksā svētku pabalstu 75 eiro apmērā, informē Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika. Šogad pabalstu saņems 256 cilvēki. Pabalsts tiek ieskaitīts […]

Arvien kustībā – Juris Kokins

08:14
24.10.2025
302

Vai novērtējam tik būtisko vajadzību būt kustībā un svaigā gaisā? Ne vienmēr. Taču cilvēki, kas savu dzīvi saistījuši ar sportu, ar aktīvām nodarbēm dabā, saglabā darbīgumu un dzīvesprieku arī seniora gados.Juris Kokins ir pazīstams novadniekiem, kas nodarbojušies un nodarbojas ar sportu. Viņu zina jaunā paaudze, kam Juris, Jaunsardzes instruktors, rīkoja pārgājienus, nometnes, mācīja militāras iemaņas […]

Saudzēt acis rudenī

08:10
24.10.2025
47

Rudenī līdz ar tumšāka laika iestāšanos vairāk jāpiedomā, kā saudzēt acis, tās lieki nepārpūlot. Cēsu klīnikas oftalmologs Dāvis Raščevskis “Druvai” pastāstīja, kam tumšajā sezonā vairāk pievērst uzmanību, rūpējoties par redzi, kādi simptomi jāpamana un cik bieži nepieciešams apmeklēt acu ārstu. Acis regulāri jāmirkšķina Seniori daudz lasa, darina rokdarbus, min krustvārdu mīklas. Tas prasa koncentrēšanos, tāpēc […]

Galdā ķirbji un burkāni

08:01
24.10.2025
45

Nītaurietes Ingrīdas Vītiņas ikdienas rūpes ir mazbērni. Pēc skolas jāsagaida mājās ar pusdienām, jāpacienā ar kādu gardu našķi. “Pieskatu mazbērnus un eksperimentēju virtuvē,” ar smaidu teic nītauriete. Interese par kulināriju un konditoreju viņai jau no skolas laikiem. Tad recepšu grāmatu bija maz. Ingrīda antikvariātos pirka poļu, vācu, čehu pavārgrāmatas, žurnālus un ar vārdnīcas palīdzību atšifrēja rakstīto. […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi