Kruķa radzes.
“Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, katru gadu tiek reģistrēti 37,3 miljoni kritienu, kas ir pietiekami smagi, lai persona vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Tuvojas gada tumšākais gadalaiks – ziema, kad kritienu riskiem ir jāpievērš īpaši liela uzmanība. Ceļi kļūst slideni, ielas ir apledojušas, šie un daudzi citi faktori palielina kritienu risku senioriem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” uzmanību vērš medicīnas centra “Protezēšanas un ortopēdijas centrs” (POC) sertificēta ergoterapeite Elza Sebre.
Gan viņa, gan fizioterapeiti uzsver, ka pirmām kārtām un galvenokārt būtu nepieciešams rūpēties par atbilstošiem apaviem. “Tiem būtu jābūt ērtiem, ar neslīdošu zoli, atbilstoša izmēra (nav par lielu), vēlams zemiem papēžiem. Mūsdienās ir pieejamas īpaši izstrādātas ziemas radzes, ko var uzlikt apaviem, lai nodrošinātu pretslīdes funkciju un mazinātu kritienu risku, šīs radzes jūtami uzlabo saķeri ar sniegu un ledu,” iesaka Elza Sebre.
Vēl ergoterapeite paskaidro, ja personai ir pārvietošanās grūtības, samazināts līdzsvars, kustību koordinācijas traucējumi, tad ieteicami būtu dažādi pārvietošanās palīglīdzekļi, ko personai individuāli var piemeklēt speciālists. “Vienam būs ieteicams spieķis, citiem elkoņa kruķi, vēl kādam – rollators,” teic Elza. Ergoterapeite arī pastāsta, ka spieķiem un elkoņa kruķiem ziemas periodā ir pieejami īpaši izstrādāti ziemas uzgaļi, ko var iegādāties arī medicīnas preču veikalā “www.veikals.poc.lv”. Šie uzgaļi ir ļoti dažādi – ar vienu vai vairākiem dzelkšņiem – un ir īpaši ieteicami tad, kad ceļi, ielas ir apledojušas. Kā lielisks papildinājums spieķiem noteikti ir arī spieķu apgaismojums, to ir iespējams pievienot spieķim atsevišķi vai iegādāties spieķi, kam tāds jau ir iestrādāts rokturī.
“Noteikti būtu jāpievērš uzmanība savam veselības stāvoklim. Īpaši svarīga ir redze. Ja personai ir redzes traucējumi un ārsts ir rekomendējis brilles, tad tās noteikti ir jālieto. Jārūpējas, lai ziemas periodā tās neaizsvīst, arī tas var palielināt kritienu risku. Būtu vēlams veikt arī profilaktiskus pasākumus, kas var mazināt kritienu risku: regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, veikt vingrinājumus līdzsvaram. Šeit var palīdzēt fizioterapeita apmeklējums. Ja arī ir gadījusies kritiena trauma, tad svarīga ir pareiza atkopšanās pēc tās. Rehabilitācijas ārsts izstrādās atbilstošu ārstēšanās programmu, lai pēc iespējas veiksmīgāk atjaunotu kustību brīvību un atkal varētu baudīt pastaigas svaigā gaisā,” par savu fizisko mundrumu rūpēties aicina ergoterapeite.
Arī fizioterapeites Laura Dzepuka un Karīna Dzilna uzsver, ka, pirmkārt, būtu svarīgi izmantot ziemai piemērotus apavus — tādus, kam ir protektors vai neslīdoša zole. Var izmantot arī speciālas gumijas uzlikas uz apaviem, kurām parasti ir neslīdoša zole vai iestrādātas radzes.
“Atbilstoši apavi laikapstākļiem ir ļoti svarīgi, jo, lai cik labi attīstīts ir līdzsvars, šis būs nozīmīgs faktors pie tā saglabāšanas, lai pēdai ir pilnvērtīga iespēja pielāgoties virsmai, svars ir proporcionāli sadalīts uz abām pēdām balsta fāzes laikā. Šādi cilvēks var sajust potenciāli nestabilāku virsmu un uzmanīties,” akcentē Karīna.
“Jāpiedomā pie pārvietošanās palīglīdzekļiem, piemēram, spieķa vai staigāšanas rāmja. Ja tādi tiek izmantoti, arī tiem ieteicams sagādāt uzgaļus ziemai, kas nodrošina labāku saķeri ar zemi,” iesaka Laura.
Savukārt Karīna domā, ka palīglīdzekļus vajadzētu izmantot tikai gadījumā, ja tādi tiek lietoti visu laiku ikdienā, citādi pēc tam varētu rasties psiholoģiskas problēmas no tā atteikties. Viņa drīzāk rekomendē vairāk nostiprināt savas fiziskās spējas un ķermeņa stāvokli visa gada periodā.
“Ne vienmēr mēs varam kontrolēt slīdēšanas faktoru, tāpēc ieteiktu trenēt līdzsvaru, kas ir arī mūsu aizsargreakcija, kad ķermenis, jūtot, ka nevar saglabāt vertikālu stāvokli esošajos apstākļos, automātiski ieņems pozīciju ar lielāku atbalsta laukumu un punktiem attiecībā pret virsmu. Ja kustību koordinācija netiek trenēta, kļūstot vecākam, tad ķermenim ir grūtāk sagrupēties, lai saglabātu līdzsvaru. Spēka un mobilitātes treniņi ļoti palīdz traumēšanās riska mazināšanai,” uz fizisku sevis trenēšanu aicina fizioterapeite Karīna. Viņa paskaidro: “Mobilitāte pasargās no sastiepumu gūšanas riska, jo struktūras spēja pielāgoties kustību apjomam paslīdēšanas gadījumā ir labāka. Arī spēka treniņi ir nozīmīgi. Jo spēcīgāki muskuļi un lielāka muskuļu masa, jo vairāk pasargās no lūzuma riska, un tas ir kā dabīgs aizsargs no tieša trieciena.”
Savukārt Laura vēl rosina: “Iespēju robežās iesaku izvēlēties drošākus maršrutus, piemēram, notīrītas vai nokaisītas ietves. Jāizvairās no slideniem pakāpieniem parkos un pie ēku ieejām. Ja iespējams, jāizmanto margas papildu atbalstam. Iestājoties tumšajam laikam, jāatceras arī par redzamību — tas nozīmē gan pievienot apģērbam atstarojošus elementus, gan izvēlēties labāk apgaismotas ietves, lai varētu saskatīt, kur tiek sperts nākamais solis. Ja dodaties ārpus mājas viens, vēlams ņemt līdzi uzlādētu mobilo telefonu, kas atrodas “pa rokai”, lai ārkārtas gadījumā būtu iespēja sazvanīt tuviniekus. Ziemas sākšanās nebūt nenozīmē, ka viss laiks jāpavada iekštelpās, taču jāpievērš papildu uzmanība savai drošībai un dienās, kad ziņās stāsta par apledojumu uz ceļiem, vēlams izvairīties no lieka riska un pagaidīt, līdz ietves būs sakoptas.”
Komentāri