Svētku pabalsts politiski represētām personām

Novembrī Cēsu novada pašvaldība, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personu datu apstrādes departamenta ziņām, Cēsu novadā deklarētām politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izmaksā svētku pabalstu 75 eiro apmērā, informē Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika.

Šogad pabalstu saņems 256 cilvēki. Pabalsts tiek ieskaitīts saņēmēja kontā vai, ja senioram konta nav, – skaidrā naudā. Vita Pleševnika aicina politiski represētos, ja viņiem mainījies bankas konta numurs vai cilvēks šajā gadā deklarējies Cēsu novadā, vai ir kādas neskaidrības par pabalsta saņemšanu, sazināties ar Sociālo dienestu.

Grāmatas vieno domubiedrus

To, ka lasīšana bagātina zināšanas, atver pasauli, veido iztēli, trenē atmiņu, zina teju katrs. Ja sabiedrībā izskan bažas, ka jaunā paaudze nelasa, tad par senioriem allaž tiek uzsvērts, ka viņi lasa daudz. Katrs pēc savām interesēm un iespējām – gan grāmatas, gan žurnālus. Un arī tiekas lasītāju klubiņos.

Līgatnes pilsētas bibliotēkā ik mēnesi tiek rīkotas Literāro sarunu pēcpusdienas. Tās lielākoties apmeklē domubiedri, cītīgi lasītāji, seniori.

“Trešā daļa bibliotēkas lasītāju ir seniori. Viņi patiesi lasa daudz. Katram, protams, savas intereses, bet reizi mēnesī satiekas, lai dalītos pārdomās par izlasīto,” stāsta bibliotekāre Agnese Osīte.

Izveidojies neformāls lasītāju klubiņš, kurā apvienojušies tie, kuri vēlas pārrunāt izlasīto, satikties ar citiem, kam arī dzīvē grāmatas un lasīšana ir svarīga.

Šogad lasītāji vienojās, ka kopā iepazīs cittautu literatūru. “Kopā izraugāmies, ko lasīsim. Bijušas igauņu, lietuviešu, čehu, kanādiešu literatūras Literārās pēcpusdienas. Katrs izvēlas kādu grāmatu, pēc tam pastāsta citiem, kas paticis, kas ne, salīdzina, vai ir kas atšķirīgs no latviešu literatūras. Viedokļi ir dažādi, tāpat kā izlasītās grāmatas,” pastāsta bibliotekāre un piebilst, ka iepriekšējā gadā uzmanību pievērsuši tulkojumu kvalitātei. Tad tika vērtēts, cik skanīga ir latviešu valoda cittautu rakstnieku grāmatās. “Secinājām, ka bieži vien, ja grāmatā ir daudz emociju, spraigs sižets, lasītājs ļaujas notikumiem un tulkojuma kvalitāte vairs nešķiet tik svarīga,” atklāj A.Osīte.

Lasītāju klubiņa dalībnieki ir tie, kuri pirmie tiek iepazīstināti ar jaunākajām bibliotēkas grāmatām.
“Seniori seko līdzi latviešu literatūrai, cenšas izlasīt jaunākās grāmatas, iepazīt rakstniekus. Ne viens vien atzinis, ka latviešu rakstnieku grāmatas ir vērtība un šī vērtība jāzina,” pastāsta bibliotekāre un piebilst, ka savukārt jaunajai paaudzei izveidojies stereotips, ka latviešu literatūra ir neinteresanta. Bibliotekāre atzīst, ka no senioriem par izlasītajām latviešu rakstnieku grāmatām dzirdētas dažādas atsauksmes, arī atziņa, ka vienam otram rakstniekam vispār nevajadzētu rakstīt.

Jaunpiebalgas pagasta bibliotekāre Baiba Logina uzsver, ka seniori ir cītīgākie lasītāji. Viņiem ir laiks, kura pietrūka, kad bija jāstrādā algots darbs. Bibliote­kāre atgādina, ka ņemt grāmatas bibliotēkā ir arī finansiāli izdevīgi. “Ir lasītāji, kuri gadā izlasa līdz 150 grāmatām. Vai tās varētu atļauties nopirkt?” bilst bibliotekāre.
Bibliotēkā jau vairākus gadus interesenti nāk kopā grāmatu draugu klubiņā “Lasītprieks!” . “Nerunājam tikai par grāmatām. Gadu gaitā bijušas sarunas par veselīgu dzīvesveidu, dalīšanās pieredzē, klubiņa apmeklētāji mainījušies ēdienu receptēm. Pēdējā laikā vairāk pievēršamies novadpētniecībai, atceramies, kāda Jaunpiebalga bija, kāda ir tagad,” pastāsta B.Logina un piebilst, ka pēdējā tikšanās reizē pārrunāts, kādus vārdus vecāki dod atvasēm, kādi tie bijuši, kādi tagad modē Latvijā un Jaunpiebalgā.

“Tā ir kopā sanākšana, sarunas, un senioriem tas ir ļoti svarīgi. Ikreiz arī pastāstu par jaunākajām grāmatām, tāpat lasītāji cits citam iesaka, ko būtu vērts izlasīt,” stāsta bibliotekāre un piebilst, ka senioriem pasākumi notiek pa dienu, jo vēlā pēcpusdienā viņiem citas intereses, arī seriāli. Lasītāji paši iesaistās arī citu bibliotēkas pasākumu rīkošanā.

Diemžēl jaunpiebaldzēniem jārēķinās, ka bibliotēka atrodas otrajā stāvā. Tas ierobežo piekļuvi, jo ne katra spēkos ir pārvarēt kāpnes. Bibliotekāre grāmatas nones lejā pie ieejas pagastmājā, bet lasītājam nav iespējas pašam plauktā izvēlēties grāmatu. Ir atrasti dažādi veidi, kā grāmatas nogādāt uz mājām tiem, kuri nevar atnākt uz bibliotēku.

Lai kājas būtu siltas

Senioriem aukstā laikā diskomfortu mēdz radīt vēsas kājas. Ar Cēsu klīnikas neirologu Uģi Baķi runājām par iemesliem un iespējām, kā rūpēties, lai kājas tomēr būtu siltas.

Ārsts skaidro, ka iemesli, kāpēc kājas salst, var būt ļoti dažādi, tāpēc vienmēr pirms kādu pārbaužu veikšanas ir vērts doties pie ģimenes ārsta, lai saprastu iespējamos cēloņus un metodes, kā tos labāk novērst. Nereti vēsas kājas ir saistītas ar šo problēmu veicinošām slimībām, piemēram, cukura diabētu, kāju asinsvadu aterosklerozi. Bet ir arī cilvēki, kuriem vienkārši kājas bieži salst, īpaši vēsākā laikā.

“Cilvēkam novecojot, asins­vadi vairs nav tik elastīgi, asinsrite nav tik laba kā astoņpadsmit divdesmit gados,” atgādina U.Baķis. “Tāpēc ir ļoti svarīgi ikdienā ievērot vairākas lietas, lai šo problēmu pēc iespējas mazinātu. Pirmkārt, pievērst uzmanību, cik daudz šķidruma dienā tiek uzņemts.” Turklāt ārsts uzsver, ka ne tēja (pat bez cukura), ne kafija, ne arī zupa šajā gadījumā neskaitās šķidrums. Runa būtībā ir par ūdeni. Kafija nevis palīdz uzņemt šķidrumu, bet veicina tā izvadīšanu, un arī tējai ir līdzīga iedarbība, īpaši zaļajai vai melnajai tējai, kur kofeīna koncentrāts var būt pat lielāks nekā kafijā. U.Baķis iesaka brīdī, kad apnīk dzert tīru ūdeni, tam var pievienot ko garšai – sīrupu, mājās gatavotu ievārījumu. Diennakts laikā nepieciešams izdzert pusotru divus litrus ūdens, lai sirdij būtu viegli pārsūknēt asinis. Līdzko asinis kļūst biezākas, to ir grūtāk izdarīt. Vislabāk, ja ūdens ir istabas temperatūrā, tad ķermenim nav jāpatērē enerģija tā dzesēšanai un ir vieglāk to pārstrādāt. Var būt arī gāzēts ūdens, ja tādu ir patīkamāk dzert, tikai nevajag izvēlēties stipri gāzētu, jo tas var izraisīt citas problēmas. Skaidrojot uztura nozīmi, ārsts teic, ka karstā laikā dabiski vēlamies ko vēsāku, bet aukstā – siltāku, tā uzturot ķermeņa temperatūras līdzsvaru. Tāpēc silts ēdiens, garšvielas ar sildošu efektu ir piemērotas, lai rastos siltuma sajūta.

Otrs būtisks aspekts, uz ko neirologs vērš uzmanību, ir fiziskās aktivitātes, kas arī veicina asinsriti. “Protams, laiks kļūst vēsāks, nav vairs saulītes, kas vilina iet laukā, bet sēžot un lasot asinis neriņķo tik labi. Aktīvāk kustoties, asinsrite paātrinās un kājas tiek vairāk apasiņotas, tādējādi ir siltākas. Attiecībā uz fiziskām aktivitātēm ir svarīgi, lai tās patiktu. Ja patīk staigāt, staigājiet. Ja patīk nūjot – nūjojiet. Patīk braukt ar riteni – brauciet. Cilvēkiem, kuriem ir muguras problēmas, vēl iesaku peldēšanu. Katrā ziņā nevajag baidīties no vēsā laika un iešanās ārā, svaigā gaisā, jo tā ir iespēja gan atpūsties, uzlabot noskaņojumu, gan emocionālo un fizisko pašsajūtu, tādējādi iegūt pozitīvas emocijas un arī siltas kājas.” Ārsts piebilst, ka tad, kad ārā ir slidenāks kritušu lapu vai sniega dēļ, līdzsvaram ļoti noder nūjošanas nūjas, bet, protams, saprātīgi jāizvērtē, kad doties ārā un kādā tempā staigāt. Tāpat pie fiziskām aktivitātēm pieskaitāmi arī dažādi vingrojumi rokām un kājām.

Attiecībā uz sildošiem līdzekļiem ārsts vērtē, ka nekādu ierobežojumu nav. Protams, kad ārā ir sals, ir jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem. “Tikai izvēloties vilnas zeķes, jāņem vērā ādas jutīgums. Ja garai pastaigai izvēlas vilnas zeķes, jutīgu ādu apavos var noberzt. Un jāatgādina, ka kāju āda īpaši jutīga ir cukura diabēta slimniekiem,” saka ārsts. Tāpat U.Baķis teic, ka arī tautā zināmās metodes – sāls vanniņas, iešana pirtī – veicina asinsriti. Tā ūdenim mazgājamā bļodā var pievienot sauju rupjā, vārāmā sāls un paturēt kājas 15 – 20 minūtes. Pirtī asinsvadi izplešas, tas veicina asinscirkulāciju, vienīgi jāievēro, vai nav kādi medicīniski ierobežojumi, piemēram, nesen bijis insults vai infarkts.

Ir cilvēki, kuriem nemainīgi – vasara vai ziema – ir aukstas kājas un rokas. U.Baķis norāda, ka katrs gadījums var būt citāds, bet atgādina, ka asins­vadu regulācija ir saistīta ar nervu sistēmu, un, ja cilvēkam vienmēr ir vēsas rokas un kājas, iespējams, ir tendence uz tādu nervu sistēmas reakciju, kad asinsvadi tiek sašaurināti. Bet uztraukties vajag tad, ja viena roka vai kāja kļūst izteikti vēsāka, un vēl, ja kāja kļūst zilgana vai pavisam balta. “Tad tas ir neatliekami un steidzami medicīniski risināms jautājums,” uzsver ārsts.

Savukārt attiecībā uz stresu ārsts norāda, ka savā būtībā stress nav nekas slikts, jautājums ir par daudzumu un ilgumu. Stresa laikā izdalās stresa hormoni, kuru ietekmē notiek asins pārdale – asinsrite vairāk tiek koncentrēta uz sirdi un smadzenēm – primārajiem dzīvības nodrošināšanas orgāniem – un mazāk nonāk uz attālākajām daļām – roku un kāju pirkstiem. Tāpēc tas, ka uztraukuma laikā ir aukstas rokas, ir normāla organisma reakcija. Veselīgi tas vairs nav tad, ja uztraukums ir ļoti bieži vai ilgstoši.