Ilustratīvs attēls. FOTO: freepik.com
Tiek izstrādāts jauns Cēsu novada teritorijas plānojums. Tā īpašā aktualitāte, ko visvairāk apspriež iedzīvotāji, ir nosacījumi vēja elektrostaciju būvniecībai. Atbilstoši likumdevēja un valdības lemtajam plānojumā drīkst noteikt vietas, kur vēja parkus ierīkot nav atļauts, taču tos nevar aizliegt visā novada teritorijā. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot vēja spēku, Latvijā ir atļauta uzņēmējdarbība.
“Druva” jau rakstījusi, ka SIA “Nītaure Green Energy” iecerējusi vēja elektrostacijas parku (VES) “Nītaure”. Plānots, ka tas atradīsies Amatas, Nītaures, Skujenes un Zaubes pagasta teritorijā. Patlaban vēl turpinās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde, nav zināms, vai projekts tiks realizēts, taču saprotams, ka iedzīvotāji meklē ceļu, kā panākt, lai vēja parki neaizsedz skatu uz apvārsni. Daudzus uztrauc arī sabiedrībā plaši izskanējušie argumenti pret VES, piemēram, kaitējums videi, dabai, cilvēku veselībai, tajā skaitā troksnis, ko rada turbīnu spārnu griešanās. Un, protams, arī bažas, ka būtiski samazināsies īpašumu vērtība, ja tiem blakus sliesies augstie stabi ar milzīgajiem vēja rotoriem.
VĒJA TURBĪNAS. Kur tās atļaus topošais teritorijas plānojums
Iedzīvotāji, kuru ikdienu, iespējams, skars novadā iecerētie vēja parki, enerģiski iesaistās sarunās ar pašvaldību, meklējot valsts normatīvo aktu nosacījumus un pašvaldību tiesības, kas ļautu iespējami ierobežot vēja spēkstaciju ierīkošanu viņu īpašumu tuvumā.
Teritorijas plānojuma izstrādē novadnieki iesaistās tiešām daudz vairāk, nekā tas bijis iepriekšējās reizēs, atzīst novada pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte: “Pašvaldības rīkotās sapulces ir apmeklētas, esam uzklausījuši jautājumus un ieteikumus, kā plānojumā vēl varētu ierobežot vēja elektrostaciju būvniecību. Esam skaidrojuši, ka daudz no tā, ko iedzīvotāji iesaka, normatīvie akti nepieļauj, ka katram ierobežojumam nepieciešams nopietns pamatojums. Ar aktīvajiem, kas pārstāv tuvākus un tālākus kaimiņus, bijušas tikšanās mazākā lokā, kopā meklēti risinājumi, lai līdzsvarotu iespējas.”
Katrs aizliegums objektīvi jāpamato
Kā vietvara teritorijas plānojumā var aizstāvēt iedzīvotāju intereses? M.Jenerte skaidro, ka, protams, pašvaldība nosaka, kādām darbībām teritoriju drīkst izmantot, nosaka apbūves noteikumus, tomēr šīs tiesības nav absolūtas. Pašvaldība savā dokumentā nevar noteikt stingrākas prasības par tām, ko paredz augstāka līmeņa normatīvie akti, ko pieņēmusi Saeima un Ministru kabinets. Piemēram, saistībā ar vēja elektrostacijām (VES) tie ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”. Lai arī pašvaldība noteiktās teritorijās var ierobežot vai aizliegt vēja parku būvniecību, tas ir jāpamato ar objektīviem un juridiskiem argumentiem.
“Teritorijas, kurās nav atļauts būvēt VES, nevar noteikt patvaļīgi vienkārši tāpēc, ka cilvēki tās negrib. Taču varam norādīt teritorijas, kurās ir pamatoti vēja parkus neļaut. Plānojuma pirmajā redakcijā ap pilsētām un ciemiem tiks paredzēta divu kilometru buferzona, kur vēja elektrostaciju būvniecība aizliegta. Tāds risinājums balstīts praktiskā pamatojumā: ap vēja turbīnu 800 metru rādiusā ir noteikti būvniecības ierobežojumi, to izvietojums pārāk tuvu apbūvētām teritorijām faktiski ierobežo cilvēku tiesības attīstīt īpašumus,” skaidro M.Jenerte un piebilst, ka tas ir pietiekami spēcīgs arguments.
Grūtāk šādu ierobežojumu piemērot lauku teritorijām, kur apbūvei paredzētu platību ir maz. Zemes galvenais izmantošanas veids ir lauksaimniecība un mežsaimniecība, un vēja turbīnu izvietojums šādas darbības tieši netraucē. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijas apdzīvotība ir izkliedēta. “Latvieši ir viensētnieki, to labi var redzēt kartēs. Domāju, arī vēja parku attīstītājiem grūti atrast vietas būvniecībai, lai nodrošinātu vēja spēkstaciju atrašanos 800 metrus no ēkām, kā paredz normatīvie akti. Ja tādu vietu atrod, saprotams, ka attīstītājs meklē visas iespējas, lai ieceri īstenotu,” vērtē M.Jenerte.
Kā aizsargāt ainavu
Kad pirms gada vēja spēkstaciju attīstītāju pārstāvji Nītaurē tikās ar iedzīvotājiem, klāt bija arī pašvaldības pārstāvji. Domes priekšsēdētājs saņēma velti – Vilhelma Purvīša stilā gleznotu ainavu, kurā griežas vēja spēkstacijas. Tas vien jau liecina, ka laukos dzīvojošiem ir pilnīgi nepieņemami ainavā redzēt šos augstos stabus ar spārniem galā. M.Jenerte atklāj, ka tieši ainavu aizsardzība ir būtisks elements, lai ierobežotu VES būvniecību.
“Pašvaldības teritorijas plānojumā drīkst noteikt ainaviski vērtīgās teritorijas, kurās vēja parki nav atļauti. Novadā ir divas nacionāla līmeņa aizsargājamās teritorijas – Gaujas Nacionālais parks un aizsargājamo ainavu apvidus “Vecpiebalga”. Normatīvajos aktos šādās teritorijās vēl nav nepārprotami aizliegts būvēt vēja elektrostacijas, bet mēs plānojumā to noteikti paredzēsim, pamatojoties ar nepieciešamību saglabāt kultūras, tūrisma un dabas vērtības,” pastāsta Attīstības pārvaldes vadītāja.
“Un tad ir diskusija par pārējo novadu, kur vēl ir ainaviski vērtīgās teritorijas. Mums ir doma to noteikšanā iesaistīt iedzīvotājus. Ir izveidota un cesis.lv publicēta interaktīva karte, lai katrs varētu iezīmēt vietu, kur saskata aizsargājamu ainavu. Karte pašvaldības tīmekļa vietnē būs pieejama līdz 15.novembrim,” skaidro M.Jenerte un pastāsta, ka rezultatīvs darbs bijis koprades darbnīcā ar iedzīvotājiem. Tajā piedalījās arī SIA “Grupa93” speciālisti, kas izstrādā ainavu plānu. Tiekoties viņi varēja ieklausīties iedzīvotāju viedoklī un redzēt noskaņojumu. “Domāju, plānotāji saprata, ka cilvēkiem vide, kurā dzīvo, ainava ir ļoti svarīga. Un tas nav tikai saistībā ar vēju parku projektiem, tā ir vajadzība saglabāt vērtības.”
Izstrādājot plānojumu, tiek domāts arī par biotopu aizsardzību. “Šajās teritorijās vispār nevajadzētu neko būvēt, bet saprotu, ka likumā tas nav atrunāts, taču plānojumā to paredzēsim. Tāda vajadzība ir pierādāma. Un institūcijām, kas kontrolē šo jomu, būs normatīvais akts, uz ko atsaukties,” vērtē M.Jenerte.
Neradīt nesamērīgus birokrātiskos šķēršļus
Pašsaprotami, ka teritorijas plānojumā tiek norādītas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. Aizsargjoslu likums paredz ap kultūras pieminekļiem noteikt 500 metru aizsargjoslu, kur jebkāda saimnieciskā darbība ir jāsaskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Paplašinot šo aizsargjoslu, piemēram, līdz diviem kilometriem, lai ierobežotu VES būvniecību, kā iesaka daļa iedzīvotāju, rastos jaunas problēmas. M.Jenerte uzsver: “Prasība saskaņot saimniecisko darbību attiektos uz visiem darbības veidiem, ne tikai VES un uz visiem kultūras pieminekļiem. Piemēram, ja saimniecības teritorijā atrodas senkapi, tad īpašniekam ikvienu būvniecību divu kilometru rādiusā, kaut tas būtu šķūnis, pienāktos saskaņot ar Kultūras mantojuma pārvaldi. Tas būtu nesamērīgs birokrātisks slogs gan iedzīvotājiem, gan iestādei.”
Taču tajā pašā laikā plašākas aizsardzības zonas būtu nosakāmas ap kultūrvēsturiski nozīmīgām vietām, kur vēja parki radītu negatīvu ietekmi to vizuālajai uztverei. Tas attiecināms uz Lielstraupes pili un Āraišu arheoloģisko parku, noteikti vēl uz kādiem objektiem, jo 500 metri, ko nosaka aizsargjoslu likums, ir pat mazāk nekā no dzīvojamajām mājām noteiktie 800 metri, norāda M.Jenerete. Te varētu palīdzēt Kultūras mantojuma pārvalde, izvērtējot, kuriem novada kultūrvēstures pieminekļiem tāda aizsardzība būtu vajadzīga, bet valsts institūcija pašlaik to sagaida no vietējās varas.
Pieļāvums nav juridisks arguments
Valsts politika plānošanas sistēmā virzīta uz diezgan elastīgu pieeju, lai neierobežotu attīstību, uzsver M.Jenerte. Attiecībā uz interešu saskaņošanu par vēja parkiem tas zināmā mērā ir par sliktu. “Ir diezgan grūti atrast veidu, kā ierobežot saimniecisko darbību, kā saskaņot uzņēmējdarbības un konkrētās teritorijas iedzīvotāju intereses,” saka Attīstības pārvaldes vadītāja un uzsver, ka plānojuma izstrādē tiek izskatītas visas situācijas un racionālie pamatojumi, lai ierobežotu vēja parku ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību. Taču vēlreiz atgādina, ka ikvienam ierobežojumam vajadzīgi racionāli pierādījumi.
“Kad Kurzemē suitu kopiena sacīja, ka vēja spēkstaciju būvniecība jāaizliedz, jo tā negatīvi ietekmēs suitu kultūrtelpu, kāds jurists uzdeva jautājumu: “Kādā veidā kultūru, valodu, tautasdziesmas apdraud tas, ka jūrā būs vēja parks?” Uz to ir ļoti grūti atbildēt. Protams, var būt dažādas negatīvas ietekmes, bet, kamēr tās nav radušās, ir teju neiespējami to pierādīt. Pieļāvumu forma nav juridisks arguments,” atzīst pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte.
Plānojot novada teritorijas attīstību, Cēsu novada pašvaldība vēja parku kontekstā par prioritāti izvirzījusi iedzīvotāju intereses. Izvērtējot likumiskās iespējas, dokumenta projektā iekļauj nosacījumus, lai ierobežotu VES būvniecību novadniekiem nozīmīgās vietās, lai saglabātu tradicionālo dzīves vidi, nepaļaujoties, ka vēja parku atrašanos noregulēs tikai ietekmes uz vidi novērtējums un brīvais tirgus.
UZZIŅAI
- Teritorijas plānojums- ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi.
- Vienkāršāk skaidrojot, tas ir dokuments, kurš regulē, ko katrā konkrētajā pašvaldības teritorijā drīkst būvēt. Plānojuma mērķis ir nodrošināt dažādu interešu saskaņošanu, tajā skaitā uzņēmēju un iedzīvotāju. Tomēr pašvaldība nedrīkst patvaļīgi noteikt plašus vispārīgus aizliegumus visā novadā tikai tādēļ, ka to vēlas vietējie iedzīvotāji. Pašvaldības teritorijas plānojums nedrīkst būt pretrunā ar augstāka līmeņa normatīvajiem aktiem. Ja, piemēram, likums vai Ministru kabineta noteikumi nosaka būvēm konkrētus attālumus vai tehniskus parametrus, pašvaldība nevar tos mainīt vai paplašināt. Jebkuri ierobežojumi teritorijas plānojumā ir jābalsta uz spēkā esošajiem tiesību aktiem un objektīvajiem datiem.

Komentāri