Mērķis vieno. Par vietu, kur dzīvo, par Latviju gatavi kopā darīt - Gunārs Bruģis, Irēna un Dzintars Egļi, Voldemārs Bariss, Jānis Kazerovskis, Emerita Gruzde un Ilze Mauriņa.
Laukos ierasti, ka kaimiņi, kad vajadzīga kāda palīdzība, to meklē pie tuvākā, kas blakus. Kad rodas lielākas problēmas, sasparojas kaimiņi plašākā apkaimē, jo tās risināmas kopā. Līdz šim kluso un mierīgo lauku ikdienu daudzviet izjaukuši zaļā kursa plāni Latvijā – vēja elektrostaciju (VES) būvniecība. Kaimiņi par to runā un iezīmē savu nākotni viensētā un apkārtnē. Kopā sanākot, tiek spriests, ko darīt, kā ietekmēt to, kas nolemts ar likumu.
Tā kā top Cēsu novada Teritorijas plānojums, kas ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, iedzīvotāji aktīvi iesaistās ar priekšlikumiem, diskutē ar plānojuma izstrādātājiem. Būtiskākais, kas uztrauc – lai iespējamiem līdzekļiem novērstu VES būvniecību tuvumā.
Ceļu, kā aizstāvēt savu teritoriju, meklē Skujenes pagasta Kosas un Veselavas pagasta iedzīvotāji.
Mazciema statusā saredz iespējas
Cēsu novadā ir 240 mazciemu, Amatas apvienībā vien 43
164 Skujenes pagasta Kosas iedzīvotāji parakstījuši vēstuli pašvaldībai ar ierosinājumu izveidot Kosas mazciemu. Par to kosēnieši runāja domes komitejā, arī tiekoties ar pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāju Madaru Jenerti un domes priekšsēdētāja vietnieci Inesi Suiju-Markovu.
“Kosas mazciems veidojas no viensētām. Mājas, kurās dzīvojam, ir datu adrešu bāzē. Viensētas atbilst kritērijiem, lai tās kopā veidotu mazciemu – tā ir apdzīvota vieta, ir vēsturiski veidojusies ,un te ir izklaidu apbūve. Nav noteikts, cik liels vai mazs var būt mazciems. Visvairāk mazciemu ir Latgalē, ir tādi, kur ir trīs mājas, četri iedzīvotāji, ir arī lieli mazciemi, kā Ezermuiža, Nurmiži. Kosas teritorijā, ko gribam iekļaut mazciema statusā, nav lielāka kā lielākie mazciemi un nebūs Cēsu novadā lielākais mazciems Latvijā,” skaidroja kosēnietis Edgars Strods un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Kosa būtu mazciems, tad tas iegūs apdzīvotas vietas statusu.
Kosēniete Sandra Eglīte atgādināja, ka Kosas vārds iedzīvotājiem ir ļoti svarīgs, būtiski, lai tas būtu adresē, jo apliecina piederību, identitāti. “Mēs esam aktīvi, te top jauna apbūve, šogad Kosā piedzimis mazulis. Mūsu ierosinājums ir 114 apsaimniekotu īpašumu adreses iekļaut Kosas mazciema teritorijā, nostiprināt dokumentos un adresei pievienot Kosas vārdu,” skaidroja S.Eglīte un pastāstīja: “Ja zvanīšu ātrajai palīdzībai un pateikšu Kosā “Anckiņās”, viss būs skaidrs, ja Skujenes pagastā, labākajā gadījumā prasīs, vai jābrauc uz Kosas “Anckiņām” vai Sērmūkšos.” M.Jenerte atgādināja, ka īpašumu nosaukumi var būt vienādi, bet ne adreses.
Sarunā vairākkārt tika minēti termini: māju nosaukumi, adreses, kadastra numuri. Pašvaldības teritorijas plānotāja Rudīte Klāva skaidroja, ka īpašumam ir nosaukums, zemes vienībai, ēkai adrese, un tie ir dažādi jēdzieni. “Zemei var piešķirt adresi, ja pēc teritorijas plānojuma tur atļauta apbūve. Ja mājai ir adrese, tai jābūt arī zemei. Vienā īpašumā var būt vairākas adreses. Adreses piešķir pašvaldība,” atgādināja R.Klāva.
Tikšanās reizē no dažādiem aspektiem tika vērtēts, vai tik plaša teritorija , kādu mazciemā vēlas apvienot kosēnieši, var saukties par mazciemu, kādi būtu ieguvumi, Kosai iegūstot mazciema statusu.
Kāpēc tieši tagad kosēnieši sasparojušies, lai aizstāvētu Kosas vārdu? Meklējot risinājumu, kā aizsargāt lauku vidi pret vēja elektrostaciju (VES) būvniecību, vērtē, vai būtu iespējams mazciemam noteikt lielāku attālumu līdz ģeneratoram, tādu, kāds ir no ciemiem. Vai tā varēs, atbildes tiek meklētas ministrijās.
Viens no kritērijiem, lai apstiprinātu mazciema statusu, ir arī apdzīvotība. Nedrīkst neņemt vērā to, cik iedzīvotāju Kosā ir deklarējušies – tikai ap desmit. Roberts Tenass uzsvēra, ka Kosā attālums starp viensētām ir ap 500 metriem, kaimiņi ir saliedējušies, lai varētu rakstīt, ka dzīvo Kosā, Skujenes pagastā.
Pašvaldības juriste Dace Pastva uzsvēra, ka pašvaldība nedrīkst nepamatoti noteikt apdzīvotās vietas. “Viens no kritērijiem ir apdzīvotība. Kosa nav vienota, bet izklaidus teritorija ar atsevišķām adresēm,” sacīja juriste un piebilda, ka pašvaldība var ierobežot būvniecību, bet ir stingri jāpamato, kāpēc tieši te, kāpēc buferzona.
“Mazciema veidošanai novadā jābūt vienādiem kritērijiem, lai, ja novadā vēl kādai kopienai rodas vēlēšanās, lai viņu apdzīvotajai vietai piešķir mazciema statusu, ir skaidri saprotams, kā to izdarīt. Ar domes lēmumu Kosu var atzīt par mazciemu, pēc tam tas vēl jāapstiprina Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai,” skaidroja I.Suija-Markova un piebilda: “Vai, iegūstot mazciema statusu, neuzliekam sev kādus apgrūtinājumus? Samērīgums ir svarīgs, lai, piemēram, ap kultūrvēsturiskiem objektiem neiezīmējam pārāk lielu aizsargjoslu un nākotnē katra darbība jāsaskaņo ar Nacionālā mantojuma pārvaldi. Tāpat jārēķinās, ka zemes gabali nevarēs būt mazāki par diviem hektāriem.”
Pēc pāris stundu sarunas pašvaldība un kosēnieši vienojās, ka jānoskaidro dažādas nianses, lai būtu skaidrs, kādam būt Kosas mazciemam. “Kosēnieši pauda kopienas viedokli par sev aktuālo. Kad ir apdraudējums, cilvēki vienojas kopīgam mērķim. Pašvaldība dzird kopienas balsi. Aptauja par VES būvniecību novada teritorijā arī atspoguļo sabiedrības viedokli. Pagaidām nav skaidrs, vai mazciema statuss varēs ietekmēt VES būvniecības attālumu, kā apvienot identitātes un teritorijas aizsardzības jautājumus,” pēc sarunas teica I.Suija-Markova.
M.Jenerte “Druvai” pastāstīja, ka sarunās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra atzinusi, ka nav iebildumu par mazciema statusa piešķiršanu Kosai. Ar kopienu jāvienojas, cik liela būs mazciema teritorija, vai Kosā iekļauj arī Ģērķēnus. “Datos parādās, ka Kosā cilvēki dzīvo, jo īpašumi ir, bet viņi nav deklarējušies. Iedzīvotāju blīvums ir ļoti mazs. Daudziem te ir vasaras mājas, kas ir tipiski reģionam,” saka M.Jenerte.
“Nav regulējuma, kā veidojas mazciemi,” norādīja M.Jenerte. Lauku ciemi iztukšojas, lai nepazūd vietvārdi, 2021.gadā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu papildināja ar mazciemiem. Toreiz likuma grozījuma autori skaidroja, ka “vēsturiskie ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm un arī kalpo par adrešu sistēmas elementu, kā arī tiek lietoti sociālajā vidē un ir kā identifikators, pēc kura orientējas novadā, ko izmanto palīdzības dienesti un iedzīvotāji ikdienas saziņā”.
Biedrība “Kaimiņi” par savu drošību
18 veselavieši un kaimiņi no tuvējiem pagastiem vienojās, ka jādibina Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība “Kaimiņi”. Tās darbības mērķis – iedzīvotāju kolektīva aizsardzība dažādu iespējamu apdraudējumu gadījumos.
“Ne visi kaimiņi cits citu pazīstam. Mierīgi dzīvojam katrs par sevi. Bet, pazīstamiem tiekoties, sapratām, ka daudzus satrauc ar VES saistīta nākotne, jo tās tieši skars arī mūs,” pastāstīja Guntars Ivdris. Viedokļu apmaiņa notika aizvien plašāka, katrs dalījās ar uzzināto.
“Vēl pirms mēneša sabiedrība bija klusāka. Aizvien vairāk cilvēku visā Latvijā iesaistās. Arī Guntars piedalījās apspriešanās par VES. Tukumā bija cilvēku pilna zāle, visi pateica – nē. Valkā bijām – tur tāpat. Sekojam, ko dara attīstītāji, parādās informācija, ka viņi ir pārsteigti par tādiem iebildumiem un klāsta, ka tie, kuri nesaprot, ar savu rīcību sabiedrībā veido nepareizu, negatīvu attieksmi. Ja attīstītāji uztraucas, mēs, kurus uztrauc VES ienākšana apkaimē, esam uz pareizā ceļa,” teica Raivis Bušs, bet Ilze Mauriņa atgādināja, ka institūcijas uzklausa un sniedz atbildes tikai juridiskām personām. “Lai mūsu viedokli uzklausītu, ir jādibina biedrība,” sacīja veselaviete, un visi tam piekrita.
Neliela diskusija raisījās par biedrības nosaukumu. Guntars atgādināja, ka, sākot diskutēt, veselavieši cits citu uzrunāja: “Labdien, kaimiņ!” “Kad tikāmies ar domubiedriem Kurzemē, teicām, ka esam kaimiņi no Vidzemes,” stāstīja Guntars, bet Raivis atgādināja, ka ar kaimiņiem jāmāk vienoties, kaimiņš vienmēr būs tas, kurš palīdzēs, kaimiņi savā starpā veido kopības sajūtu. Biedrības dibināšanā piedalījās arī ieinteresētie no Vaives, Līgatnes, Priekuļiem.
Guntars uzsvēra, ka katra zināšanas un pieredze ir noderīga un tās jāliek kopā. “Cīņa ar VES attīstītājiem nebūs viegla. Garantēta rezultāta nav, bet, redzot aktivitātes Latvijā, cilvēku noskaņojumu, ir indikācijas, ka arī mūsu viedoklim var būt svars. Viens no instrumentiem ir biedrība,” sacīja G.Ivdris. Viņš atgādināja, ka rakstīt institūcijām, pašvaldībai, ka negribam VES, ir par maz, vajadzīgi argumenti. Tā kā joma jauna, par ietekmi uz vidi pētījumu nav, tāpat normatīvo aktu, lai noteiktu ierobežojumus. Veselavieši arī atzina, ka sarunās kaimiņi neizprot, ka runa nav par viena ģeneratora uzstādīšanu, bet 500 ha teritoriju, un nesen izsolīti vēl 900 ha.
“Nacionālās attīstības plāns ir aizmirsts. Tajā uzsvērts, ka Latvija nevar pastāvēt bez kultūrvēsturiskās ainavas, vienkārši sakot, – dabas skaistumu. Ģeneratori to mainīs, un tā vairs nebūs Latvija,” atgādināja R.Bušs.
Jaunās biedrības dibinātāji arī vienojās, ka organizācijā nebūs biedru maksas, tā darbosies par ziedojumiem. Par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja Ilzi Mauriņu. Organizācija apkopos iedzīvotāju viedokļus, zināšanas, un argumentēti tiks prasītas atbildes un rīcība no pašvaldības un valsts institūcijām. I.Mauriņa kaimiņiem atgādināja V.Čerčila teikto: “Nekad, nekad, nekad nepadodies!” “Darām, kopā spēks,” tā biedrības “Kaimiņi” vadītāja.
