Vai var saglabāt mainīgo ainavu
Tiek izstrādāts Cēsu novada teritorijas plānojums. To paredzēts paveikt līdz 2026. gada otrajai pusei, bet dokumenta pirmo redakciju līdz šī gada 30. decembrim.
Teritorijas plānojumā būtiska sadaļa ir ainavu plānam. Ainava tiek uzskatīta par vienu no galvenajām vides un teritoriālās ilgtspējas politikas tēmām, tā attiecas uz vides, kultūras, sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem un tiešā veidā ietekmē arī iedzīvotājus, jo parāda, kā viņi uztver savu dzīves vidi. Cēsu novadā atrodas Kultūras kanonā ierakstītās Latvijas identitātes ainavas - Gaujas senielejas ainava no Valmieras līdz Vangažiem, Vidzemes pauguraiņu ainavas un Latvijas mežu ainava. Lielu daļu novada teritorijas aizņem Gaujas Nacionālais parks, kam apstiprināts dabas aizsardzības plāns līdz 2035. gadam.
Kāda ainava bija, kāda tā ir šodien, kādu vēlamies redzēt rīt, tas tiek dokumentēts, likts kopā, izstrādājot novada ainavu plānu.
Nosaka novadam vērtīgo
Teritorijas plānojuma izstrādē svarīga ir sabiedrības iesaiste, iedzīvotāju viedokļi.
“Katra teritorija – ciems, viensēta, mežs, paugurs – atrodas noteiktā ainavā, tās mijiedarbojas. Ainaviski vērtīgajās teritorijās varam ierobežot noteiktus procesus vai kaut ko veicināt,” saka Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte, bet domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija- Markova uzsver: “Dzīvojam sabiedrībā un mijiedarbojamies ar citiem cilvēkiem, notikumiem, tādēļ jāmeklē kompromisi. Lai to darītu, jābūt argumentiem, kas balstīti dokumentos, jo ainava ir subjektīva. Katram sava ainava ir visskaistākā.”
Tā kā vairākās vietās novadā tiek plānots būvēt vēja elektrostacijas (VES), daudzi iedzīvotāji ir satraukti, kā tie izmainīs ainavu, ne tikai viņu ikdienas dzīvi. Tas arī viens no iemesliem, kas daudzus pamudināja piedalīties sabiedrības iesaistes pasākumā “Ainavu vērtības novadā”. “Pašvaldība veic pētījumu, lai izprastu ainavu, ieraudzītu tajā būtiskās vērtības un rastu risinājumus, kā aizsargāt un vienlaikus veicināt novada attīstību. Teritorijas plānojumā tiks noteiktas ainavai vērtīgās teritorijas,” uzsver M.Jenerte un piebilst, ka, domājot par attīstību, nedrīkst aizmirst, ka katrs zemes īpašums kādam pieder un īpašniekam ir tiesības to izmantot savās interesēs. Nevaram liegt kaimiņam kaut ko būvēt, ja gribam, lai pašvaldība tajā teritorijā ierīko parku. Kaimiņam arī ir tiesības.
Ainavas mainās ne tikai gadalaikos
SIA “Grupa 93” ainavu arhitektes Līva Ķeire un Kristīne Dreija izstrādā ainavu plānu un iepazīstināja ar būtisko, kam tiek pievērsta uzmanību, kā arī ikvienu mudināja ainavu skatīt kā gleznu.
“Tas ļaus iedziļināties, kā tā veidojas, kas ir tās kompozīcija, kāda ir cilvēka un dabas sadarbība, kā uzturam ainavu ikdienā, kas tajā aizsargājams, kas papildināms,” skaidroja K.Dreija.
Novada ainavas ir kartētas, bet dažādu apstākļu dēļ tās mainās. Skatot senas pastkartes vai fotogrāfijas, labi saprotam, ka tagad šīs vietas izskatās pavisam citādi. “Saimnieciskā darbība mainās, ainavā parādās elementi, kas nebija ierasti pirms simts gadiem, kaut vai elektrolīnijas, ceļi mainās, apaugums, apbūve. Mainās arī sabiedrības priekšstats par praktisko un skaisto. Dažādi elementi, kā tie saplūst ainavā vai sastrīdas, tā ir kompozīcija, kas veidojas mainoties. Ir jāfiksē šis brīdis, lai to nodotu nākamajām paaudzēm,” teica L.Ķeire. Ainavu novērtējumā tiek iekļauts tās reljefs, augsne, ūdeņi, zemes izmantošana, dabas un kultūras vērtības, vizuāli estētiskā kvalitāte, kā arī izmantošanas potenciāls.
Baltie laukumi, iztaisnots līkums, vēja spārni
Pasākuma dalībniekiem tika dots uzdevums novada kartē iezīmēt, viņuprāt, vērtīgās ainavas, kā arī izvērtēt kādu ainavu, pasakot, kas tajā neiederas, kas būtu uzlabojams. Novada kartē iezīmējas vairāki balti laukumi, kuros vērtīgas ainavas, dabas objekti vai saglabājams kultūrvēsturiskais mantojums nav nofiksēts. “Braucot ieraugot ainavu, tā paliek prātā, bet tai nav nekāda statusa. Kā tādas vietas var aizsargāt,” jautāja Guntars Dolmanis. K.Dreija paskaidroja, ka tiks vērtēts, vai ir pamats to atzīt par vērtīgu. “Katrs savas ainavas uztveram citādi, un katram tā citādi ir svarīga. Kartē iedzīvotāju iezīmētās vietas vērtēsim,” uzsvēra ainavu arhitekte.
“Vai vietām, kur nebūs vērtīgas ainava, pastāv apdraudējums? Viss Cēsu novads ir kultūrvēsturiska vērtība kā latviskā identitāte,” izskanēja satraukums. M.Jenerte atgādināja, ka teritorijas plānojums nav vienīgais, kā ainavas aizsargāt.
Pēc diskusijām darba grupas prezentēja savu redzējumu. “Uzzīmējām, ko negribam redzēt – augstceltnes, VES. Kartē iezīmētas līnijas, kur ir lielie ceļi, tur gadu gaitā cilvēks iejaucies visvairāk. Pa maģistrālēm braucot, nebaudīs to ainavu, kāda paveras, pārvietojoties pa mazajiem ceļiem, kas atrodas kartes baltajos laukumos. Vecpiebalgā tādu vietu ir ļoti daudz, ja visas iezīmē, jāizvērtē, ko asfaltēt. Nepiekrītu, ka Piebalgu raksturo viensētas, raksturīgi ir mazciemi. Tie ir unikāli, to nedrīkst aizmirst. Ainava ir tik tālu, cik redzam. Bet ko redzam no pauguriem, no skatu torņiem Viņķu un Brežģa kalnā? Ainavas vērtība nav tikai meži, pauguri, lauki, bet arī cilvēki. Piebalgas un Cēsu novada ainavu veido cilvēki. Ainava ir gēnos, tā ir māju sajūta,” darba grupas viedokli pauda Vineta Radziņa un piebilda: “Dzīve šodien notiek viensētās un mazciemos. Nedrīkst to aizmirst, jo tie izzūd, taču kartē iezīmētas visas muižas, tas ir tāds kalpu skatījums.” Kaivēniete Agnese Caunīte-Bērziņa secināja: “Pagaidām ainavu plāna izstrādātāju piedāvājums ir ļoti virspusējs.”
Normunds Broks ieteica atbrīvot no apauguma Lielstraupes pils apkaimi, lai izceltos ēku komplekss. “Veismaņmuižas ainavu traucē elektrolīnija. Cēsīs svarīgi redzēt baznīcas torni, nedrīkst aizbūvēt skatu uz to,” sacīja N.Broks.
Izskanēja viedoklis par plānoto autoceļu Garkalne – Alauksts un Līgatne–Asaru ezers–Nītaure rekonstrukciju un seguma maiņu. Domājot par ainavu, izskanēja satraukums, ka nedrīkst ceļus iztaisnot. “Asaru ceļš 1944.gadā tika nolikts ar šķērsbaļķiem, varbūt arī tagad darīt tāpat,” rosināja Elita Eglīte.
Dace Laiva atgādināja, ka viss novads ir ainavisks, bet ceļu pa Veclaicenes šoseju uz Rīgu nevar salīdzināt ar citiem. Pēc rekonstrukcijas pie Bērzkroga autobraucējam vairs nav elpu aizraujošā skata. Vairs nebraucam pa Vidzemes pauguriem. “Vidzemes ainava beidzas aiz Siguldas, kad apkārtne kļūst industriāla. Apaugums grāvmalās, mobilo sakaru torņi neizdaiļo ainavu. Kāda tā būs, kad redzēsim VES spārnus? Zaļā dzelzceļa ainava garlaicīga, abās pusēs krūmi,” savu redzējumu pauda D.Laiva un uzsvēra, ka nevis nedarot, bet apsaimniekojot, būvējot to, kas piemērots, palielinātu ainavu vērtību.
Lai aizsargātu ainavu, izskanēja praktiski ieteikumi. Vecpiebalgā aizsargājamo ainavu apvidū jābūt ierobežojumiem apmežošanai un atmežošanai. Lai aizsargātu viensētas, noteikt ierobežojumus zemes dalīšanai. Pie Āraišu ezera un Vecpiebalgā vērtīgajās teritorijās noteikt apbūves augstumu.
Diskusijā vairākkārt izskanēja – ainava kādreiz, ainava šodien. Pēdējās desmitgadēs laukos daudz ir mainījies, vispirms jau saimniekošana, arī dzīvesveids.
Ainārs Amantovs atgādināja, ka iedzīvotājiem, kuri dzīvo kartes baltajos laukumos, apkārt ir viņu ainava, ko redz katru dienu. “Cik viensētu, tik skatupunktu, tāpat – vai stāvam uz zemes, pakāpjamies uz ķeblīša vai skatu tornī. VES – attālumā 800 metri vai astoņi kilometri – tāpat būs redzami. Var strīdēties, vai spārni izdaiļo ainavu, bet vispirms jādomā par tiem, kuri tur dzīvo,” viedokli pauda A.Amantovs.
K.Dreija pastāstīja, ka jau ir zināms, kur iecerēti VES, un tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums . To izstrādā speciālisti, viņi vērtē arī ainavas. “Tas ir jūtīgs jautājums visā Latvijā. Strādājam vairākās pašvaldībās un redzam, attieksme ir ļoti dažāda. Ir vietas, kurās uzreiz pasaka – mums vajag naudu, nāciet un būvējiet, lai iedzīvotāji klusē. Ir pašvaldības, kuras skaidri zina, ka negrib redzēt VES savā teritorijā, un meklē ceļus, kā to nepieļaut. Dzīvojam starp kompromisiem, mēģināsim rast labāko risinājumu. Būs interaktīvā ainavu karte, redzēsim, kāds izskatās novads. Jāvērtē novads, reģions, jāatrod līdzsvars. Svarīgs arī sociālekonomiskais vērtējums, ne tikai emocionālais,” uzsvēra K. Dreija.
Savs ceļš, tā līkums – vienam, sava māja uzkalnā ar skatu pāri laukam līdz mežam – otram, skats, braucot uz pagasta centru vai pilsētu, – trešajam. Katram tās ir vērtības, kas veido kopainu, veido Cēsu novadu.
“Oktobrī būs pieejama interaktīvā ainavu karte, kurā katrs varēs iezīmēt sev svarīgās ainaviskās vietas, pievienot aprakstus. Redzējumi, ierosinājumi tiks izvērtēti, ainavu karte papildināta,” uzsvēra M.Jenerte.
UZZIŅAI
Ainavu plāns/plānojums – teritorijas attīstības plānošanas dokuments, ainavu pārvaldības plāns, kuru izstrādā kā nacionālā, reģionālā vai vietējā teritorijas attīstības plānošanas līmeņa tematisko plānojumu. Tā mērķis – sagatavot ieteikumus ainavu aizsardzībai, atjaunošanai vai jaunu ainavu radīšanai atbilstoši sociāli nozīmīgām sabiedrības vēlmēm un pieprasījumam. Ainavu plānu var izmantot kā pamatojumu finansiālā un cita veida atbalsta plānošanai un koordinēšanai.
(MK rīkojums Par Ainavu politikas ieviešanas plānu 2024.–2027. gadam.)

Komentāri