Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Līdzdarboties sabiedrības atbalstam

Sarmīte Feldmane
16:57
15.08.2025
128
Rotari

Vieno misija un mĒrķi. Cēsu Rotari kluba dibināšanas inicatoram Kārlim Tomsonam un kluba prezidentei Sandrai Prāvei ideju par darāmo netrūkst.

Rotari ir nozīmīga kustība visā pasaulē. Tā  kļuvusi par pasaules mēroga humanitāru spēku, kas ar savu darbības stilu apliecina tādas cilvēciskās vērtības kā sabiedriskā aktivitāte, labestība un palīdzība.    

Kopā, lai palīdzētu citiem

Katrs var dot

Kārlis Tomsons bija iniciators, rosinātājs cēsniekiem dibināt savu Rotari klubu. “Tolaik Cēsu slimnīcas daktere Anda Skrastiņa sadarbojās ar kolēģiem Norvēģijā. Vienai meitenei bija vajadzīga palīdzība, atbalsts, norvēģi bija ieteikuši, ka vislabāk to izdarīt ar Rotari kustības palīdzību. Par to bijām dzirdējuši, bet zinājām maz. Valmierā klubs jau bija. Pie mums atbrauca Guntis Gailītis no    Rīgas Rotari kluba, stāstīja par kustību. Viņš arī kļuva par mūsu kluba krusttēvu,” stāsta K.Tomsons. Divus gadus Cēsu alus darītavā, kur tolaik tikšanās vieta bija vairākiem klubiem, kopā nāca iniciatīvas grupa, tika aicināti dažādu profesiju un nozaru pārstāvji un sprieda, ko un kā klubs varētu darīt.    Cēsu Rotari klubu nodibināja 23 cēsnieki.

“Jāpateicas Kārlim, ka Cēsīs ir Rotari klubs. 90.gados, kad visi metās biznesā, sabiedrība aizvien vairāk noslāņojās. Laiki bija mainījušies,    arī izpratnei par vērtībām bija jāmainās. Sapratām, ka ir jādara kas labs, jāpalīdz cilvēkiem līdzās,” saka kluba pirmais prezidents Varis Ādamsons un atklāj, ka no 1994.gada uzņēmumam “Vinda” projektos bijusi sadarbība ar somiem, dāņiem, norvēģiem, zviedriem. Darbinieki prata angļu valodu un palīdzēja nodibināt kontaktus ar klubiem citās valstīs.

“Rotari klubs ir privātpersonu organizācija. Neatkarīgi no tā, kāds ir amats vai grāds, vai profesija, te katrs esam pats. Klubs apvieno tos, kuri gatavi iesaistīties, lai ko labu darītu kopienai, lai ziedotu savu laiku, zināšanas un arī finanses,” atgādina K.Tom­sons. Viņš vairākkārt rotācijas kārtībā uz gadu    bijis kluba prezidents un ar gandarījumu atzīst, ka    kluba darbībā nav bijis gada, kad netiktu īstenots kāds projekts.

Pa šiem gadiem ir mainījušās    problēmas    sabiedrībā, aktuālās nepieciešamības,    tas arī noteicis rotariešu darbības virzienus. Kluba vecbiedrs atceras, kā savulaik kluba biedrs Alekss Ras­musens no Dānijas sagādāja skolām pirmos datorus.

“Ņemt no citiem un dalīt ir viens, bet arī pašiem jādod. Sākām no ikmēneša biedra naudām atlikt nelieliem projektiem. Palīdzējām bērniem, kam nepieciešamas zāles. No 2009. līdz 2012.gadam maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu 506    bērniem deviņās Cēsu novada skolās nodrošinājām brīvpusdienas. Esam rīkojuši atpūtas braucienus uz jūru sociālā riska ģimeņu bērniem, Cēsīm astoņsimtgadē uzdāvinājām pulksteni baznīcas tornim, lai savāktu naudu, rīkojām labdarības koncertus. Bijusi palīdzība rotaļu laukuma rekonstrukcijai bērnudārzā, 11 bērnudārziem sagādājām 33 mikroskopus, sniegts atbalsts jaunajiem talantiem, klīnikai, mediķiem, sabiedrības izglītošana,” tikai par dažiem projektiem pastāsta K.Tom­sons un uzsver, lai kaut ko izdarītu, svarīga ir ikviena līdzdalība. V.Ādamsons piebilst, ka tikai īstenotos projektus nevar vērtēt pēc tā, cik naudas ieguldīts, būtisks ir katrs mazumiņš, kas tiek sarūpēts kādam cilvēkam, kuram tas ir ļoti svarīgi.    V.Ādamsons pastāsta par savulaik Ēro Rasa ierosināto ideju- atvest pansionātu iemītniekus uz mākslas skolu un ļaut pagleznot. Lielākā daļa to darīja pirmoreiz mūžā. Tas viņiem bija notikums, pārdzīvojums, piedzīvojums, jaunas sajūtas.

“Tad ir gandarījums, ka esi kādam sagādājis prieku,” bilst V.Ādamsons un K.Tomsons uzsver, ka būtiski ir nevis vairot savu labumu, bet, ja vari, dot citiem, tad to darīt. “Arī par kalpošanu sabiedrībai ir jārunā, jāstāsta, izpratne par to jānes tālāk. Viens maz ko vari izdarīt, bet kopā, krietni vairāk,” teic K. Tomsons un pauž arī gandarījumu par to, ka klubā iesaistās jauni biedri, kuri pieņem rotariešu vērtības, dalās ar sabiedrību un, būdami starptautiskas kustības biedri, kļūst par tiltu starp cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt citiem.

“Esam tik dažādi – uzņēmēji, mediķi, skolotāji,    mākslinieki, cilvēki, kuri saistīti ar dabu un ikdienā katrs darām savu darbu, bet mums visiem ir svarīgi dalīties un sadarboties kopīgam mērķim,” stāsta Mārīte Raudziņa un uzsver, ka kluba pastāvēšanā svarīgs ir līderis, kurš tur rūpi par citiem, kurš uzmundrina darīt. Viņa uzteic K.Tomsonu, kurš ar augstu inteliģenci un humānismu ir piemērs citiem.

“Esam mazs klubs, un pierādām, ka varam izdarīt daudz. Iesaistās jauni biedri, kuriem ir svarīgi dalīties, atbalstīt citus. Ir biedri, kurus dzīve aizvedusi citur, kuri ikdienā tik aktīvi neiesaistās, bet, kad īstenojam kādu lielāku projektu, savu iespēju robežās atbalsta vai nu finansiāli, vai ar līdzdalību, vai zināšanām,” pastāsta M.Raudziņa un piebilst, ka Vidzemē darbojas četri Rotari klubi, bet Latvijā 20.

Kluba vecbiedrs Jānis Bikiņš    atgādina, ka cilvēkiem ir jārunā savā starpā. Bieži vien tāpēc, ka to nedarām, tiek pieņemti    nepareizi lēmumi.    “Tiekoties sarunājamies, izsakām viedokļus, vienojamies, ko darīsim. Nav daudz tādu organizāciju, kas neprasa, lai kāds tai palīdz, bet biedri palīdz citiem, sadarbojas, lai palīdzētu,” saka J.Bikiņš un atgādina, ka Rotari kustības moto ir “Paš­aizliedzīgi kalpot”.

Sadarbība paver iespējas

Sandra Prāve, kluba prezidente, saka, ka pie rotariešiem viņu atvedusi    laimīga sagadīšanās. “Vienmēr esmu iesaistījusies labdarībā, palīdzējusi gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, bet nebiju nevienā    organizācijā. Esmu ārste, un palīdzēt manī ir iekodēts,” uzsver S.Prāve. Viņa izlasīja, ka Cēsu Rotari klubs rīko Ziemassvētku pastaigu pa pilsētu un vāc ziedojumus bērniem Cēsu klīnikas “Drosmes kastei”. Tas ieinteresēja, aizgāju pastaigā, satiku daudz pazīstamu. Varis Ādamsons pienāca un vien pajautāja, ko viņa dara piektdienās. Tā Sandrai ir brīvdiena. “Viņš pateica, ka piektdienās klubam ir sanāksmes. Tā nokļuvu starp brīnišķīgiem, gudriem, labestīgiem cilvēkiem. Te varu īstenot vēlmi, būt noderīga. Pa vienam mēs esam burti, bet kopā – vārds. Kopībā ir liels spēks. Protams, viens vari darīt, bet maz, tagad esmu starp tiem, kuri dara lielas lietas,” uzsver S.Prāve un pastāsta par jaunāko projektu    sadarbībā ar Cēsu klīniku “Vesels bērns drošā vidē”. Tas    ir starpinstitucionāls, mērķis ir veidot konstruktīvas sarunas starp sociālo jomu, izglītību un medicīnu. “Gribas institūcijas, kas katra    labi dara savu darbu, sarunājas, savest tās    kopā, lai varam saprast, ko kurš dara un kā sadarboties. Mērķis taču visiem ir viens. Rudenī ir iecere sarīkot starpdisciplināru konferenci, uzaicināt ekspertus, “ pastāsta kluba prezidente un piebilst, tā kā skolā vairs nemāca pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kopā ar Sarkano Krustu to varētu darīt.

“Protams, lai kaut ko darītu, viss atkarīgs no komandas. Klubā tāda    ir,” saka prezidente un uzsver, ka nenovērtējams ir gandarījums, ko var gūt, redzot, cik tavs kaut nelielais atbalsts kādam ir palīdzējis. “Kad koncertā spēlē mūsu atbalstītie talantīgie jaunieši, varam būt lepni. Jā, ir jāpalīdz tiem, kam klājas ļoti grūti, bet ir jāpalīdz arī tiem, kam nav tik grūti. Par viņiem    aizmirstam, bet viņiem vajadzīga tikai neliela palīdzība,” pārdomās dalās S.Prāve.

Visi rotarieši uzsver, ka sadarbība ar citiem klubiem, organizācijām ir svarīga, lai īstenotu atbalsta idejas. Piemēram, cēsnieki sadarbībā ar Henningu Krāmeru un Vācijas Rotari klubiem    sniedz palīdzību Ukrainai un bēgļiem

Inese Suija-Markova Rotari kustībā ir kopš 2014.gada. “Klubs ir ar savu kodeksu, vērtībām, tradīcijām, rituāliem. Tas ir sadarbības tīkls, kas apvieno ap divus miljonus cilvēku. Kaut kur braucot, ja uzzini, ka pilsētā ir klubs, vari uzņemt kontaktus, tevi pieņems uz pusdienām. Rota­rietis, tā ir atpazīšanas zīme,” saka I.Suija-Markova un uzsver, ka klubs ir draugu un domubiedru pulks, ar ko kopā darīt labas lietas. “Pēc katras īstenotas idejas ir liels gandarījums. Klubam varu dot savu profesionālo un cilvēcīgo resursu. Tas reizē arī ir jēgpilna laika pavadīšana, informācijas un viedokļu apmaiņa,” teic I.Suija-Markova.

Rotari klubs arī sadarbojas ar starptautisko sieviešu klubu “Y’S MEN klubs “Cēsis”. “Rotarie­šiem ir spēcīgas, visaptverošas idejas, kas svarīgas visai kopienai, ja varam, tās atbalstām. Savu artavu devām jauno mūzikas talantu atbalstam,” pastāsta kluba pārstāve Ineta Krūmiņa un piebilst, ka klubs “Cēsis” ir gadu jaunāks nekā Rotari, bet abiem sadarbība ir tikai divus gadus un tā noteikti turpināsies.

“Ja mums būs ideja, piedāvāsim, varbūt varam darīt kopā. Sadarbībā var izdarīt vairāk, diemžēl nevalstiskās organizācijas nav tik atvērtas, katra vairāk par sevi, bieži vien konkurē par finansējumu. Mūsu klubiem tas nav aktuāli,” atgādina I.Krūmiņa.

Pateicībā mūzika

Kluba jubilejā koncertu sniedza Rasa Sofija un Eduards Grimmi. “Rotarieši ir sirds cilvēki. Viņi ierauga, saprot un palīdz,” saka talantīgo bērnu mamma Kristīne. Rotarieši sadarbībā ar

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas fondu sagādāja iespēju Eduardam arī mājās spēlēt viņa izraudzīto mūzikas instrumentu marimbu. Rotariešu atbalstu saņem arī Rasa Sofija.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvotāju padomes

19:31
02.12.2025
30

Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā […]

Civilā aizsardzība

11:33
28.11.2025
87

Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu […]

Vai attaisnota "bastošana"

10:12
25.11.2025
78

Neattaisnoti mācību stundu kavējumi jeb apzināta bastošana pamazām  sarukusi, tādi gadījumi novada izglītības iestādēs kopumā tiešām skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr, nostiprinoties E-klases jeb elektroniskas mācību darba pārvaldības lietošanai un reizē vienkāršākai skolēnu vecāku saziņa ar skolu, krietni vieglāk kļuvis norādīt, ka bērns mācības kavējis attaisnoti. Kā pašreizējo kavējumu ainu vērtē un ko dara […]

Mūžu dzīvo, vēl vairāk mācies

18:30
14.11.2025
44

Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. […]

Patriotisms sākas ģimenē

18:02
14.11.2025
77

Novembris ir laiks, kad Latvijā īpaši domājam un runājam par brīvību, zemi un cilvēkiem, kas to sargājuši. Tas ir laiks, kad logos iedegas sveces un sarkanbaltsarkanā lentīte kļūst par lepnuma un pateicības simbolu. Par patriotismu, vēstures stāstīšanu un kultūras nozīmi valsts aizsardzībā saruna ar Latvijas Kara muzeja direktori, cēsnieci Kristīni Skrīveri. -Novembris ir patriotu mēnesis. […]

Ko apgūst Valsts aizsardzības mācībā

08:54
11.11.2025
41

Latvijā kopš 2024./2025.mācību gada vidējā izglītībā ieviesta obligātā valsts aizsardzības mācība (VAM), un Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ir pieņēmusi tādu lēmumu. Pirmajā akadēmiskajā gadā ar šo programmu izdevies iepazīstināt ap 26 tūkstošiem jauniešu    274 izglītības iestādēs. VAM apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.       […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi