Lai prastu sargāt savu valsti

Jaunsardze, droni un valsts aizsardzības mācība Cēsu novada skolās

Everita Luksa bija sociālo zinātņu skolotāja vidusskolā. Pārceļoties uz Cēsīm, apguva Jaunsardzes militārās apmācības kursus un sāka pasniegt valsts aizsardzības mācību (VAM), kā arī vadīt Jaunsardzes un dronu pulciņus Cēsu novada skolās.

VAM Everita māca Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā, Jaunsardzes un dronu pulciņus vada Cēsu Bērzaines pamatskolā, Stalbes pamatskolā – Jaunsardzes pulciņu. Instruktore ar “Druvu” dalījās atziņās un pārdomās par aizsardzības mācības un Jaunsardzes nozīmi jaunatnes audzināšanā.

Jauniešu izpratne par Valsts aizsardzības mācību un attieksmes izmaiņas

-Protams, skolēniem izpratne par šo mācību ir gana liela, un viņi to uzskata par būtisku priekšmetu. Strādājot ar jauniešiem Cēsīs un nedaudz Valmierā, redzu, ka viņiem tas ir nozīmīgi. Viņi seko līdzi notikumiem pasaulē, karam Ukrainā, drošības jautājumiem.

Mēs bieži pārrunājam svarīgākos notikumus. Ir tendence, ka aktīvākie skolēni ieinteresē mazāk aktīvos. No sākuma tas ir dialogs, tad saruna pāraug    četratā, un tas turpinās tā, ka jau puse no klases diskutē. Lai neietekmētu nodarbību gaitu, mēs par aktualitātēm vairāk runājam starpbrīžos.

Pats svarīgākais, man liekas, ir tas, ka ir kāds pieaugušais, kas runā ar viņiem par šīm tēmām. Un ir būtiski, ka skolēni jūtas uzklausīti – tiek pausti viedokļi un reizēm notiek diskusijas. Mani priecē, ka viņiem ir interese.

Būtiskas izmaiņas laika gaitā nenovēroju. Attieksme ir viļņveidīga, atkarībā no apstākļiem, kas notiek. Ja medijos parādās ziņa par saasinājumu, konfliktu, var just, ka pēc tā ir aktīvāka interese.

Valsts aizsardzības mācības programma un izmaiņas

-No pagājušā mācību gada VAM ir    obligātais priekšmets vidusskolas posmā. Tas sadalīts trīs blokos. Pirmais: pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā, kur māca par politiskajām, pilsoniskajām, patriotiskajām tēmām. Šajā mācību blokā ir jāveido plašāki darbi – pētījumi, referāti. Otrais bloks: noturība krīzes situācijās un vadībā, kur vairāk apskata informācijas drošību, piemēram, kiberdrošību, kas mums kā iedzīvotājiem ir jādara, arī starptautiskos likumus, kas attiecas uz karu. Šajā blokā ir runa    arī par dabas katastrofām, pandēmijām, epidēmijām. Trešais bloks: valsts aizsardzības iemaņu apgūšana. Apjoma ziņā tas ir vislielākais modulis. Tajā tiek iemācītas militārās lietas, sākot no pavisam vienkāršas ierindas mācības, soļošanas, rāciju izmantošanas, orientēšanās, kā arī apmācības par ieročiem un šaušana ar pneimatisko ieroci. Sadalījums starp teorētisko un praktisko ir gandrīz puse uz pusi, bet ar tendenci vairāk pievērsties praktiskajam.

Mums ir vienots standarts tieši tāpat kā jebkuram pedagogam, ko visi instruktori, kas māca VAM, lieto. Taču mēs katrs kaut ko iedodam arī no sevis. Vienam skolotājam mīļāki ir    vēstures temati, citam labāk patīk orientēšanās vai sakaru procedūras, NATO fonētiskais alfabēts, un tad vairāk tiek uzsvērtas šīs tēmas.
Ja runājam par saturu no izglītības standarta viedokļa, cik man zināms, šobrīd nekas netiek mainīts, jo pagājis tikai viens mācību gads, kad visā Latvijā tiek īstenots šis mācību priekšmets.

Par pašu programmu – ja nemaldos, 2026. gada beigās, kad būs pagājis vēl viens mācību gads, būs pētījums, kurā iesaistīsies paši apmācāmie, skolas, vecāki, instruktori, lai saprastu, vai ir nepieciešams kaut ko koriģēt saturā.

Jaunsardzes nodarbības un interese visas skolas laikā

-Ja VAM ir vidusskolas posmā, tad Jaunsardzes nodarbībās mēs visam tam pašam maziem solīšiem izejam cauri no desmit gadu vecuma. Ar spēlēm, interesantām aktivitātēm, kas piemērotas vecuma posmam un kas varbūt tik tiešā veidā nodarbību saturā nav parādīts. Galvenais, ko    mācām, ir sadarbības prasmes. Manis pieminētajā orientēšanās dabā – desmitgadīgus bērnus nelaidīsim vienus pašus mežā, sākumā iesim visi kopā pastaigājoties, pētot dabas objektus, nosakot debespuses,    mācoties saprast, kur atrodamies. Šīs sadarbības prasmes pirmās tiek visvairāk attīstītas.

Disciplīna. Mums ir sava veida rutīna – tas nedaudz no militārās puses, bet ar tādu pozitīvu piesitienu. Ja sākam laicīgi – tad tā būs. Bērni pie tā pamazām pierod. Ja ir noteikti kritēriji, piemēram, ja pasniedzējs sadala dalībniekus pa pāriem, tad nediskutējam – būs tā, kā ir sadalīts. To būtiski apgūt agrīnajā vecumā, lai tālāk dzīvē un arī skolā būtu vieglāk.

Bērnos attīstās piederības sajūta. Piemēram, jaunsargs citu jaunsargu atbalsta ne tikai nodarbībās, bet arī skolas vidē un vēlāk jau arī plašākā mērogā. Esmu    novērojusi, un arī citi pedagogi man piekrīt – ja gadās izcelties konfliktam skolā starpbrīdī, tad jaunsargs jaunsargu vienmēr aizstāvēs. Tā jau ir piederības un drošības sajūta. Jaunsardzē sāk iet no desmit gadiem līdz pat skolas beigšanai. Visi strādājam un darbojamies kopā, veidojas draudzība.

Jaunas iespējas – bezpilota gaisa kuģa apmācību pulciņš

-Šī nodarbība ir ļoti jauna. Pa­gājušajā gadā no Jaunsardzes centra piecām struktūrām tikai trīs instruktori katrā izgāja bezpilota gaisa kuģu apmācības un kvalificējās vadīt nodarbības. Vidzemē instruktori ir Ērgļos, Madonā un Cēsīs. Joma attīstās un modernizējas. Ja runājam par tehnoloģiju attīstību, tad droni ir tas, ko mēs dzirdam. Jaunsardzes centrs vēlas iet līdzi aktualitātēm,    mums ir jāattīstās. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums, ka jauniešiem vajag piedāvāt tādas nodarbības.

Bet ir viena nianse. Dronu mācības ir Jaunsardzes projekts, pulciņi paredzēti tikai jaunsargiem. Taču Bērzaines pamatskolas pulciņā var iesaistīties arī jaunsargi, kas mācās citās skolās.

Uzsākot nodarbības, skaidrojam, kas tad ir drons, kā ar to apieties, jaunsargi apgūst drošības noteikumus, procedūras, kas ir jāievēro, lai vispār palaistu dronu gaisā. Tad jau pievēršamies arī pašai vadībai. Šīs ziemas periodā mums ir divi FPV (no angļu valodas – “Firts Person View”) droni. Tas nozīmē, ka tie tiek vadīti nevis tiešajā redzamībā, bet ar brillēm. Jāuzvelk brilles un ar pulti jāvada  drons. Mēs to darām sporta zālē. Sabū­vējam šķēršļus un mācāmies laist dronu lejā, aplidot šķēršļus. Uz pavasara pusi, kad laiks piemērotāks nodarbībām ārā, mums ir DJI (no angļu valodas – Da-Jiang Innovation) droni, jau cita kategorija, tos lidinām ārā.

Pirms došanās laukā runājam par noteikumiem: kurš drīkst lidināt dronu, vai jābūt konkrētai kvalifikācijai, vai jāpiesaka savi lidojumi. Uz ielas ir ceļu satiksmes noteikumi. Ir arī gaisa satiksmes noteikumi, kas jāievēro.

Dalība starptautiskajā dronu samitā

-Maijā notika dronu samits Rīgā, uz kuru bija atbraukušas augstas amatpersonas. Arī mēs tikām aicināti piedalīties dronu montēšanas nodarbībā, kuru vadīja speciālisti no Ukrainas. Tas ir pavisam cits lauciņš, bet arī interesants un nozīmīgs. Dronu montē no detaļām, vadiņiem, tam vajadzīgas arī fizikas zināšanas.
Lielākoties pulciņā darbojas  10–15 gadu veci bērni. Sākumā domāju, vai viņi nebūs par jauniem šādai nodarbībai, jo samontēt dronu, sekojot līdzi instrukcijām angļu valodā, ir diezgan sarežģīti. Bet divi zēni salika dronu trīs stundās, un viens jaunsargs to izdarīja vienatnē.

Vecāku informēšana par nodarbības saturu un kompromisu meklēšana

-Jaunsardzes, tajā skaitā dronu, nodarbību audzēkņu vecākus satieku diezgan bieži, ir regulāra sadarbība. Lai skolēns kļūtu par jaunsargu, iesniegumu par iestāšanos organizācijā    iesniedz viņa vecāki. Viņi arī slēdz līgumu ar Jaunsardzes centru, jo tiek nodrošināts arī ekipējums, par kuru vecāki uzņemas atbildību.
Komunikācija ar audzēkņu vecākiem pārsvarā    ir ar pozitīvu attieksmi. Parasti septembrī rīkojam iepazīšanos – stāstām par gada plāniem, kliedējam neskaidrības. Es aicinu uzdot jautājumus un mēģinu tos izrunāt. Ļoti reti gadās, ka vecākam šķiet svarīgas Jaunsardzes aktivitātes dabā,    nodarbības, pārgājieni, bet biedē militārā puse.

Piemēram, valsts aizsardzības mācībā kāds vecāks uzrakstīja, ka nevēlas, lai bērns pieskaras ieročiem vai vispār darbojas ar militāro sadaļu. Mēs to respektējam, ir pieejamas alternatīvas. Piemē­ram, kad citi skolēni darbojas ar ieročiem,  citi var mācīties detaļu nosaukumus. Piemi­nētais jaunietis pētīja Brīvības cīņu vēsturi un izveidoja nelielu prezentāciju.

Novērtējums pēc nodarbībām

-Man patīk darbs gan ar mazākajiem, gan ar vidusskolēniem, kad mēs jau kā pieaugušais ar pieaugušo diskutējam. Ar jaunāko auditoriju, jaunsargiem, tas gandarījums nāk ātrāk, jo redzams, kā no tikko atnākuša, bikla, nedaudz neveikla, diezgan nepārliecināta par sevi skolēna pamazām veidojas jaunietis ar savu viedokli, ar pārliecību, ko viņš pats vai kopā ar komandu spēj. Viņi izaug – tas man dod vislielāko pārliecību un to sajūtu, ka man darbs ir jāturpina, tas ir vērtīgs.

Savukārt VAM posmā ir gandarījums par starpbrīžu sarunām, diskusijām. Tas man liek domāt – jā, viņi ir dzirdējuši, ko esmu mācījusi pagājušajā nodarbībā vai pat senāk. Redzu, kā pilnveidojas jauniešu izpratne, prasme vērtēt notikumus, faktus un aizstāvēt savu viedokli.

Pierāda: arī jaunie var lidot augstu

Desmitajās Jaunsardzes sporta spēlēs, kas maijā risinājās Kan­davā, pirmo reizi bija iekļauta dronu pārvaldīšanas disciplīna. Tajā piedalījās trīs Bērzaines pamatskolas audzēkņi jaunsargi Edgars Di­džus, Markuss Rutkelis un Ed­munds Didžus. Viņi sacentās vienā komandā. Jaunieši šajā disciplīnā valsts līmenī izcīnīja trešo vietu. Tas ir augsts sniegums, jo dronu vadības apmācības puiši uzsāka tikai aizvadītajā mācību gadā.

Dronu sacensības norisinājās iekštelpās īpaši izveidotā šķēršļu trasē. Katram dalībniekiem bija jāvada viens drona lidojuma aplis,    vērtēja gan precizitāti, gan ātrumu.

Jaunsardzes sacensībās bērni un jaunieši tradicionāli savas prasmes rāda orientēšanās disciplīnā, vasaras biatlonā, militārajā stafetē, ūdenstilpnes forsēšanā, virves vilk­šanā, kā arī šaušanā.

Medaļas saņēma visu sporta disciplīnu labāko rezultātu ieguvēji, kā arī tika suminātas labākās novadu jaunsargu pārvaldes. Kopvērtē­jumā pirmo vietu ieguva 3. novada pārvaldes jaunsargi, kas pārstāv Vidzemi, viņu vidū arī Edgars, Markuss un Edmunds. Pirmās vietas ieguvēji papildus uzvarētāju kausam saņēma ceļazīmi dalībai šī gada Baltijas karavīru vasaras sporta spēlēs.

Jaunsardzes sporta spēlēs pavisam piedalījās 289 jaunsargi vecumā no 12 līdz 19 gadiem.