Sestdiena, 29. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Viesos pagastā. Vēsture sākas ar vakardienu

Sarmīte Feldmane
00:00
29.11.2024
69
Pag Tauerebe

Satiekas “Tauros”. Olga Kampāne (no kreisās), Anna Caunīte un Daina Lapiņa pie sabiedriskā centra. FOTO: Sarmīte Feldmane

Taurenē darbojas vēstures interešu stāstnieku pulciņš “Tauri”. Oficiāli tas nosaukumu pieņēmis šomēnes, bet pagastā zināms jau septiņus gadus.

“Toreiz samusināja tas, ka kaimiņos, Dzērbenē, daudz kas notiek, Taurenē ne. Mārīte Šķēle, kura vada Dzērbenes vēstures interešu kopu “Serben”, dzīvo Taurenē,    apņēmās vadīt stāstnieku pulciņu. Tā pensionāri sākām nākt kopā ne tikai pensionāru klubiņā, arī stāstniekos,” pastāsta taureniete Daina Lapiņa. Folkloras krājumos tika meklētas teikas, pasakas, nostāsti, kas saistās ar pagastu, kā arī pierakstītas taureniešu atmiņas, dzīvesstāsti. Pasākumos tie tika stāstīti citiem.

Kad Taurenes novadpētniecības muzejā nonāca skolotājas, novadpētnieces Spodras Ergardes gadu desmitos savāktie materiāli, sākās to    apzināšana, kārtošana. Des­mi­tiem mapju, kur katrā salikti avīžu izgriezumi, pierakstīti fakti, sarunas, atmiņas par dažādām tēmām.

“Savulaik Spodra Ergarde sarakstīja “Šīs zemes un cilvēku likteņgrāmatu”, tajā ir pagasta vēsture, bet ir arī šodiena un netāla vakardiena, kas kļūst par vēsturi,” saka “Tauru” vadītāja Sarmīte Lielā.

Kamēr neaizmirstas

Pulciņa biedri nolēmuši, ka šodienas vēstures apzināšana jāsāk ar pašiem. Ikviens pamazām vien raksta par savu saistību ar Taureni, kā pagastā ienākuši, ko darījuši. Vairāki te dzīvo jau paaudzēs un var atcerēties arī vecāku, vecvecāku stāstīto.

Novadpētnieces uzrunājušas pagasta ļaudis, lai raksta    atmiņas, jau sarunāts, ka dosies ciemos, lai uzklausītu, pierakstītu.

“Arī S. Ergarde staigāja pa mājām, iesaistīja arī skolēnus, lai pieraksta atmiņas. Tas ir noderīgs materiāls nākamajām paaudzēm. Ar kādu interesi tagad lasām pirms gadu desmitiem tapušos pierakstus,” vērtē Anna Caunīte un atgādina S. Ergardes rakstīto: “Katra dzīve ir vēstures lappuse.”

Silvija Aņina ar lepnumu pastāsta, ka Taurenē dzīvo 45 gadus un par savu dzīvi jau gandrīz uzrakstījusi. “Kā viss mainījies, kā veidojām parku, cēla estrādi, Līvānu ciematu, bērnudārzu. To visu redzēju un piedalījos,” saka taureniete.    S.Lielā atgādina, ka Atmoda, pārmaiņu laiks bija jau pirms vairāk nekā 30 gadiem. “Kopsaimniecības laiks beidzās, kā veidojās taureniešu dzīves, kā veidoja savas saimniecības, cik devās darbā uz ārzemēm. Tas viss jāsaglabā. Mums bija sadarbība ar dāņiem, kā tā ietekmēja. Kāda bija sabiedriskā un saimnieciskā dzīve. Mēs to labi atceramies, tāpēc ir vērts pierakstīt,” stāsta S.Lielā un atklāj, ka janvārī paredzēta tikšanās ar taureniešiem, kas bija Rīgā barikādēs. Viņa atgādina, ka pagasta centra daudzdzīvokļu mājai katrai arī ir savs stāsts. “Gaujas ie-lā 1 dzīvoju kopš 1978.gada. Esmu vairs vienīgā, kura te mīt, kopš māju uzcēla. Mēģinu atcerēties, kādi bija kaimiņi, kā sadzīvojām, kā rīkojām talkas un pasēdēšanas,” pastāsta Sarmīte, bet Daina Melbārde atgādina: “Katrs dzīvojam savā laikā. Ja nākamajām paaudzēm varam atstāt stāstus par savu laiku, tas ir jādara.”   

Taurenieši neaizmirst novadniekus, kuru saknes ir pagastā, kuri te dzīvojuši, strādājuši un atstājuši nospiedumu atmiņās, kuras veido tikšanās, kopā darīšana. Novadpētnieki ar saviem stāstiem noteikti papildinās pagasta teātra “Radi” 25.jubileju un savējiem atklās, ka Taurenē bijuši un arī tagad ir cilvēki, kuri raksta dzeju.

Aizvien dziļāk

“Nākamajam gadam plāns ir katram mēnesim. Būs kāds pasākums, divreiz nedēļā tikšanās un, protams, stāstu pierakstīšana, S.Ergardes matojuma vētīšana,” uzsver S.Lielā un pastāsta, ka iecerēts arī  izstrādāt tūrisma maršrutu pa pagastu, piedāvājumu ekskursantiem, lai  ar autobusu var izmest loku un apskatīt Lodi, Brežģi, Svētavotu. “Mums ir, ko rādīt.  Tagad kāds aizbrauc līdz Lodes baznīcai, kāds līdz svētavotam, citi tikai apskata Nēķena muižas parku un brauc prom,” bilst S.Aņina.

Ja par nākamā gada plāniem, tad noteikti interesanta būs ekspedīcija, kā to sauc “Tauru” dalībnieces, uz Nē­ķeni, agrāk Nēķenu. Tas ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā. Kā vēsta informācija, ciems veidojies ap vēsturisko Nēķenu muižu. “Zi­nāms, ka ir arī mājvārdi “Nē­ķeni”. Kur, līdz šim nezinām,” saka “Tauru” dalībniece Olga Kampāne.

Pēc diviem gadiem Darba svētki plānoti Nēķenā, un daudz jāizzina, tāpat par Taurenes pagasta Lodi, kur taurenieši tiksies nākamgad.    “Kur tagad Taurenē estrāde, savulaik bija alus brūzis, to 1944.gadā saspridzināja. No tā ķieģeļiem ir estrādes pamati. Kā bērns atceros, ka daudzas kravas zaldāti aizveda prom,” atmiņās kavējas Māra Ratnika, bet S.Aņina piebilst, ka piekalnē, kur estrādes soli, auga ceriņi un bija drazas kaudze. Sarunā sasaucas dažādu gadu notikumi, tie ietekmēja, kāda šodien ir estrāde, parks.

“Tauru” dalībnieces pastāsta, ka savu reizi arī padiskutē par faktiem, notikumiem. Daina atklāj, ka diskutējusi ar Birutu Caru, kur bijis krogs. “Viņai ir bērnības atmiņas, bet man patīk pētīt kartes. Viņa stāsta par simts gadiem vēlāku laiku nekā es,” smaidot saka Daina.

Patlaban taurenieši pēc stāstnieku aicinājuma nes Ziemassvētku un Jaunā gada apsveikuma kartītes un dažādu gadu eglīšu rotājumus. Ziemassvētku pasākumā būs izstāde. “Pašdarbnieku Ziemassvētku vakarā arī mums jāuzstājas. Ko stāstnieki var darīt, kad ārā tumšs? Runāties, stāstīt pasakas, teikas un spoku stāstus,” atklāj Daina Lapiņa un pastāsta, ka tiek meklēts kaut kas interesants   un kāda teika par četrām pagasta apdzīvotām vietām: Lodi, Brežģi, Bānūžiem un Nēķenu. 

Atklāj dzimtas stāstu

“Tauri” apvieno 13 taurenietes. Visas atzīst, ka par vēsturi agrāk nav interesējušās, bet, sākot vētīt kādu faktu, notikumu, kopā pārrunājot, atsaucot atmiņā dzirdēto, lasīto, kļūst interesanti un gribas uzzināt aizvien vairāk.   

D. Lapiņai ir Ķerzumu – Lapiņu dzimtas stāsts, kas kā neziņa norisinājās gadu desmitu garumā. Mammas māsa pazuda 1942.gadā.    Mamma viņu meklēja pēc kara, vēlāk jau Atmodas gados. “Pirms sešiem gadiem Dzērbenē muzejā tika atstāta zīmīte, ka cilvēki atbraukuši no Austrālijas un interesējas par radiem, varbūt vēl kāds no dzimtas palicis, lai atsaucas. Mamma ar māsas meitu vēl paguva satikties,” pastāsta Daina un piebilst, ka mammas māsas pelnus meita izkaisīja ezerā, jo nezināja, kur ir dzimtas kapi. “Ja nebūtu tāda klubiņa,  mūs neatrastu un es pat neiedomātos interesēties ne par pagastu, ne savu dzimtu. Kad saskaries ar ko konkrētu, vēsture ievelk. Un, ja interesējies par to, kas noticis tepat, dzirdi un lasi pazīstamus uzvārdus, vietvārdus, tas ir par tevi pašu,” pārdomās dalās Daina.

Pag Taurebe
Fakti jāsalīdzina. Vēsturei jābūt precīzai, par to nediskutē “Tauru” vadītāja Sarmīte Lielā (no labās) un pulciņa dalībnieces Māra Ratnika, Silvija Aņina un Daina Melbārde. FOTO: Sarmīte Feldmane

Kāpēc “Tauri”

Domājot par    vēstures interešu stāstnieku pulciņa nosaukumu, protams, bija skaidrs, ka tam jābūt saistītam ar Taureni. S.Lielā    atgādina, ka Taurenes skolotājs un sabiedriskais darbinieks Kārlis Bormanis 1925. gadā rakstījis, ka “senatnē mežos šeit ganījās tauri, iznīka tauri, tik atlika vārds. Zemi šo skaisto, kam Gauja tek cauri, Taureni nosauca – senatnīgs vārds”.  K.Bormanis gāja pie pagasta vīriem prasīt, lai Nēķenu pārdēvē par Taureni. “Katrā ziņā šai vietai ir bijusi saistība ar tauriem. Aiz Lodes kādreiz esot bijusi Tauru muiža, tur ir Taurkalns,” stāsta “Tauru” vadītāja.

Pulciņa dalībnieces smej, ka, lai vēl aktīvāk darbotos,      pietrūkst tikai jaunības.“Kaut izdotos piesaistīt mazliet jaunākus cilvēkus. Visbiežāk    uzrunātie aizbildinās, ka neko nezina un nesaprot. Mēs neviens nesapratām. Bet pēctecība ir ļoti svarīga,” saka Daina un uzsver, ka nevar salīdzināt, kādas jaunajiem iespējas un varēšana. Un A.Caunīte atgādina novadnieka Toma Gailīša vārdus : “Izzināsi pagājību, sapratīsi tagadību, noģidīsi nākamību.”

“Tauri” satiekas pagasta sabiedriskajā centrā, kura otrajā stāvā ir pirms daudziem gadiem iekārtotā novadpētniecības ekspozīcija. “Pirmajā stāvā ir zāle, kuru ziemā dievkalpojumiem izmanto luterāņu un katoļu draudzes. Stāstnieki te rīkos sarunu vakarus, izstādes.    Ir arī telpa, kur glabājas materiāli, tāpat atsevišķa grāmatām. Tas ir S.Ergardes atstātais mantojums. Grāmatas ik pa laikam tiek nestas arī uz    maiņas punktu autobusu pieturvietā,” pastāsta kultūras nama vadītāja G.Babre un uzsver, ka stāstnieku aktīvā darbošanās, ieinteresētība bagātina pagasta sabiedrisko dzīvi.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
19

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
73

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
50

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
30

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

11:47
18.03.2025
165

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu. […]

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
380

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
18
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
28
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
39
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi