Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

Andris Vanadziņš
12:54
08.11.2024
28
Vinda Auto

“Vinda” ir uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu darbības pieredzi. Ir arī atbilstošs autoparks. FOTO: Andris Vanadziņš

Ūdens paviršību nepiedod

Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē.

Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu.

“Vinda” ir uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu darbības pieredzi. Paveiktais Cēsīs, kā arī iepriekš veiksmīgā Rīdzenes, Krīvu, Jāņmuižas un Agras ciemu ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārņemšana un sakārtošana vedina domāt, ka tikpat raiti un gludi noritēs arī novada vienotās sistēmas izveide. Tomēr “Vindas” valdes priekšsēdētājs Varis Ādamsons savā vērtējumā ir gana kritisks un lēš, ka šis process diez vai noritēs brašā parādes marša ritmā. Redzētais, iepazīstot situāciju novada pārvalžu ūdensvada un kanalizācijas saimniecībās, radījis, saudzīgi sakot, neizpratni par paviršo attieksmi pret vienu no pamatvajadzībām – ūdeni.

“Redzētais, iepazīstot ūdenssaimniecību novada ciematos, bija auksta duša, kas aizskalo ilūzijas. Laikā, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā, bija plaši pieejams finansējums ūdensvada un kanalizācijas sistēmu modernizācijai un attīrīšanas iekārtu būvniecībai. Cēsīs šo iespēju maksimāli izmantojām un daudz paveicām, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu tīra ūdens padevi un videi saudzīgu darbību. Biju iedomājies, ka pagastos, kas vēlāk apvienojās novados, dara to pašu. Nākas pārliecināties, ka tā gluži nav. Ārēji viss ir šķietami kārtībā, bet, kad sāc iedziļināties detaļās, atklājas, ka tajās tiešām slēpjas velns.
Piemēram, Līgatnē pārņēmām saimniecību ar attīrīšanas iekārtām, kas paredzētas 100m³ diennaktī, bet izbūvētas 46m³! Atjaunošanas projekts īstenots pirms desmit gadiem, bet ražošanas telpa, kad tajā iegājām, bija burtiski zirnekļu tīkliem aizausta. Ko tādu savā ilggadējā praksē nebiju pieredzējis! Šis laikam ir spilgtākais piemērs, tāpēc to pieminu, bet pārsteigumi ir visās ūdenssaimniecībās, ko pārņemam vai sākam iepazīt detalizētāk. Piemēram, ūdensvada izbūves projektu neesamība. Var saprast, ka kolhozu laikos, būvējot Līvānu māju ciematos ūdensvada pievadus, raka pēc principa – gar to koku līdz kūtiņas stūrim! Bet, ja joprojām inventarizācijas dokumentos parādās ieraksts – ūdensvads, 1.gab un nav fiksēts garums, diametrs, materiāli un kaut vai ar roku uzšņāpts trases izvietojums dabā! Un ko iesākt ar šo – ūdensvads 1.gab. -,veicot tarifa aprēķinus?

Tiktāl par nepatīkamiem pārsteigumiem, bet ir arī patīkamie. Priekuļos, pateicoties Ernesta Ikaunieka prasmīgai saimniekošanai, situācija ir laba. Pārvaldēs, kurās jau strādājam, soli pa solim sakārtojam sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tādu pašu pakalpojumu kvalitāti, kāda ir Cēsīs. Sākotnēji ir diskusijas par pievadiem un to, ka iedzīvotāju īpašums ir ne tikai zeme ap māju, bet arī komunikācijas. Un īpašums, kā zināms, uzliek arī pienākumus.

“Vindas” speciālistiem ir pieredze, zināšanas, un esmu pārliecināts- mēs sakārtosim un izveidosim novadā vienotu, stabili funkcionējošu ūdensvada un kanalizācijas sistēmu. Taču tas nebūs -rīt uz brokastu laiku. Mums priekšā ilgs, pacietīgs darbs, un tā gaitā būs ļoti rūpīgi jāvērtē katra centa ieguldījums. Problēma ir tā, ka Eiropas struktūrfondi, arī citas atbalsta programmas vairs neparedz finansējumu ūdensvada un kanalizācijas sistēmu modernizācijai apdzīvotām vietām ar mazāk nekā tūkstotis iedzīvotāju, bet novada ciemos pārsvarā ir neliels mājsaimniecību skaits. Ja šo saim­niecību pārņemšana un sakārtošana būs jāveic tikai par “Vindas” līdzekļiem, tas nozīmē, ka pieaugs maksa par pakalpojumiem esošajiem klientiem. Tas nav korekts risinājums, jārod ceļš, kā virzīties uz priekšu bez šoka terapijas cēsniekiem un citiem klientiem. Domāju, mēs to izdarīsim un sakārtota ūdenssaimniecība būs viens no reāliem administratīvās reformas ieguvumiem, ko novērtēs visi novada iedzīvotāji.“

Smalkas iekārtas un staltas sirsniņmājas

Tualete No 400 3

Vienotas novada ūdensvada un kanalizācijas sistēmas veidošana mazāk ietekmēs lauku viensētu saimniekus, kuri paši rūpējas par ūdens nodrošinājumu un kanalizācijas notekūdeņu uzkrāšanas tvertnēm. Pašvaldībai gan jāgādā, lai būtu pieejams pakalpojums notekūdeņu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām izsūknēšanai un nogādāšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Apkopojot datus par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Latvijas laukos, konstatēts, ka izplatītākās ir krājtvertnes jeb nosēdakas, kas ir 70% mājsaimniecību. To izmantošanai nav nepieciešama papildu apkope, izņemot regulāru satura izvešanu. Krāj­tvertnes būtība ir uzkrāt notekūdeņus hermētiski noslēgtā, piemēram, betonētā tvertnē.

Aizv­ien biežāk mājsaimniecības laukos notekūdeņu uzkrāšanai un attīrīšanai ierīko septiķi. Tā ir rūpnieciski ražota tvertne ar kamerām notek­ūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai un filtrēšanai. Notek­ūdeņus pēc filtrēšanas var    novadīt uz tuvāko grāvi vai iesūcināt gruntī. Filtrējo­šais slānis var būt veidots kā filtrācijas lauki, apakšzemes filtrējošās drenas, smilts-grunts filtri, filtrācijas grāvji un akas vai niedru lauki.   
Pieejamas ir arī individuālās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kas spēj nodrošināt pilnīgu mājsaimniecības kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu un arī tā atkārtotu izmantošanu tehniskā ūdens vajadzībām.

Taču arī vecās labās sirsniņmājiņas lauku sētu tālākos nostūros nodrošina to, lai ļaudis var videi draudzīgi, rāmi un nesteidzīgi i vecus žurnālus pāršķirstīt, i sajusties atviegloti.

Iesāka, bet nepabeidza

“Druvā” jau rakstījām, ka paš­valdības vadības pārstāvjiem tiekoties ar Taurenes iedzīvotājiem, izskanēja pārmetumi par ūdens kvalitāti ciema iedzīvotājiem. Kā apstiprināja pagasta saimniecības vadītājs Agris Veipāns, galvenais iemesls problēmām, kas ik pa laikam rodas ciemata ūdenssaimniecībā, ir iesāktā, bet diemžēl tā arī nepabeigtā Taurenes ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas. Proti, noslēgusies ir tikai atjaunošanas projekta pirmā kārta, kas aptvēra tikai daļu no ciema ēkām. Lai nodrošinātu stabilu un kvalitatīvu ūdensapgādi, nepieciešama visu tīklu rekonstrukcija, kas ir apjomīgs projekts, ko īstenot visdrīzāk varēs apvienotais novada ūdensvada un kanalizācijas apsaimniekošanas uzņēmums.

Notekūdeņus no decentralizētām uzkrāšanas tvertnēm Taurenes pagastā izsūknē un nogādā uz attīrīšanas iekārtām Dzērbenes asenizācijas pakalpojumu veicēji. Mājsaimniecībām jāpiesakās laikus, jo pakalpojums ir pieprasīts un dažkārt pat veidojas rinda, ir jāuzgaida. Ierobežojošs faktors asenizatoru izbraukumu skaitam ir attīrīšanas iekārtu jauda.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
307

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
139

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
51

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
524

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Intervija. Nesteidzīga saruna jēgas virzienā

16:23
18.10.2024
61

Režisors, žurnālists un producents Gints Grūbe ceļu uz dzimto Cēsu pusi šoruden mērojis biežāk nekā parasti. Un iemesls tam ir baisi intriģējošs… Kādā no Raunas vai varbūt Smiltenes purviem atrasts labi saglabājies līķis. Jā, tieši ap šo atradumu vērpjas Ginta vadītajā studijā “Mistru Media” uzņemtās jaunās krimināldrāmas sižeta pavērsieni. Filmu studiju kopā ar dzīvesbiedri Inesi […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi