Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Veicināt lasītprasmi. Bibliotēku darbs

Sarmīte Feldmane
11:44
14.06.2024
146
Bib2

Te ir interesanti. Katru meiteni piesaista kāda cita grāmata, un to tepat var pašķirstīt vai ņemt līdzi uz mājām. To zina Keita Trofimova (no kreisās),  Emīlija Dārta Caunīte,  Amēlija Putāne, Ksenija Undra un Viktorija Putāne.

Saglabāt sabiedrībā interesi par grāmatu, veicinot lasīšanu bērnu un jauniešu vidū, ir viena no Cēsu Centrālās bibliotēkas un visu novada bibliotēku attīstības stratēģijā 2023.–2027.gadam izvirzītajām misijām.

Katrā bibliotēkā ir grāmatu krājums bērniem un pusaudžiem, tiek rīkoti lasīšanu interesējoši pasākumi.    Kā veicināt bērniem vēlmi un interesi lasīt, atkarīgs no katras bibliotēkas radošuma un stratēģijas, ko vēlas sasniegt, ņemot vērā iespējas, ko var piedāvāt, un kādi ir mazie lasītāji. Cik daudz viņu un kādi, tas atkarīgs, vai pagastā ir skola, bērnudārzs. Ja nav, ir vietas, kuras izmanto skolēnu brīvlaiku un tad rīko kādu aktivitāti, lai ieinteresētu par bibliotēku.

Grāmatu pasaulē jāievilina

Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā pērn reģistrēto lasītāju skaits sasniedzis  2125, par 350 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Bērnu nodaļa apkalpo bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam.

Lāsma Vasmane-Mašina Bērnu apkalpošanas nodaļu vada sešus gadus. Šajā laikā lasītāji, viņu intereses ir mainījušās. “Kad sāku strādāt nodaļā, lai bērnus ieinteresētu par bibliotēku, rīkojām dažādas lasītveicināšanas aktivitātes. Tā kā man patīk teātris un dziedāt, to saviju kopā ar grāmatām, lai piesaistītu bērnu uzmanību. Rīkojām ģimeņu rītus, sadarbību ar skolām, bērnudārziem, un lasītāju skaits palielinājās. Pan­dēmijas laikā, protams, tas saruka. Bija jāatgūst lasītāji, sarukusi ne tikai nepieciešamība apmeklēt bibliotēku, bet arī lasītprasme un lasītvēlme,” stāsta nodaļas vadītāja un ar gandarījumu uzsver, ka tagad lasītāju ir tikpat cik 2018.gadā. Tas izplatītais priekšstats, ka bērni un pusaudži nelasa, ir nepareizs.

Lai piesaistītu lasīšanai, bibliotēka uzrunā ne tikai bērnudārzus un skolas, arī ģimenes. “Rīkojam literārās stundas par kādu rakst­nieku vai dzejnieku, kādu tēmu literatūrā, un bibliotekārās stundas, kad, piemēram, parādām, cik dažādas var būt grāmatas – lielas, mazas, skanošas, pīkstošas, taustāmas, ar lodziņiem. Izejam ekskursijā, noejam pagrabā, kur stāstu spoku stāstus, kas bērniem ļoti patīk. Viņi ved vecākus, lai parādītu, ka šajā mājā dzīvo spoks un te ir grāmatas,” stāsta L. Vasmane-Mašina un uzsver, ka ir ļoti svarīgi, kāds bērnam paliek pirmais iespaids, vai grāmatu plaukti ieinteresē, gaisotne patīk.

Jaunākie bibliotēkas apmeklētāji ir trīsgadnieki. Viņu ieinteresēšanai tiek piedāvāta programma “Grāmatu starts”. Uz bibliotēku nāk bērni ar vecākiem, tiek gādāts, lai kopā varētu interesanti pavadīt laiku, te ir daudz spēļu. L.Vasmane-Mašina    pastāsta, ka pēdējos gados kopā ar bērniem nāk daudzi tēti. Viņa arī atgādina, ka nepārtraukti jādomā, kā piesaistīt bērnu uzmanību lasīšanai, grāmatai, jo ikdienā ir daudz citu iespēju.

Bibliotēkai izveidojusies laba sadarbība ar Cēsu skolām un bērnudārziem. Gan bibliotekāres dodas uz iestādēm, gan klases un bērnu grupas nāk uz bibliotēku. “Skolotāji lūdz sagatavot kādu konkrētu tēmu. Esam stāstījušas par alfabētu, kukaiņiem, kosmosu, drošību internetā, kas svarīga ir arī bērnudārzniekiem.

Profesiju nedēļā par to, ko dara bibliotekārs,” stāsta Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un uzsver: “ Ja pēc tikšanās kaut viens    mazais lasītājs atgriežas bibliotēkā, nav velti darīts.”     

Vecāku, bērnu un pusaudžu vidū ir iecienīta iesaistīšanās Bērnu un vecāku žūrijā. “Bērniem ir svarīgi, ka novērtē to, ka viņi lasa. Kopīgā pasākumā noskaidrojam, kuras grāmatas visvairāk patikušas, čaklākie lasītāji saņem  diplomus, akcijas pildspalvas. Vēl nav saņemtas visas jaunās Bērnu žūrijas grāmatas, un plaukts ir tukšs. Tie, kuri lasīja pērn, turpina,” pieredzē dalās L.Vasmane-Mašina. Vasarā ikviens var iesaistīties ne tikai Bērnu un vecāku žūrijā, lasot tajā piedāvātās grāmatas, bet arī    “Lasīšanas stafetē”, ko rīko “Zvaigzne ABC”, un “Latvijas mediju” lasītveicināšanas pasākumā “Grāmatons”. Kaut nelielas balvas arī mudina kļūt par lasītāju.

Bērni jau no mazotnes lasa arī angliski. “Ģimenēs skatās filmas, kur runā angliski, arī bērni izvēlas tādas multenes un valodu iemācās. Tad par multiplikācijas filmu sižetiem iznāk grāmata, piemēram, “Ķepu patruļa”, var izvēlēties – lasīt latviski vai angliski. Izvēlas angliski, jo šķiet saprotamāk, kā vērtēja viens zēns, – latviski ir tā dīvaini. Ļoti daudz atkarīgs no tulkojuma. Ja kādi vārdi latviskoti, bērns vairs nesaprot, par ko ir stāsts,” vērojumos dalās Bērnu nodaļas vadītāja.

Katram lasītājam citas intereses

“Bērni ir ļoti dažādi, vieni lasa tikai detektīvus, par piedzīvojumiem, ir meitenes, kurām patīk stāsti par princesēm. Ir tādi, kuri lasa tikai biogrāfijas un uzsver, ka tās ir grāmatas par patiesiem notikumiem, nav nekas izdomāts. Citus, tieši pretēji, saista tikai fantāzija. Ja pirmā grāmata neieinteresēs, var no lasīšanas atbaidīt,” stāsta L.Vasmane-Mašina.    Pēdē­jā laikā bērnu vidū populāra ir dzeja, patīk jauno dzejnieku darbi, piemēram, Kārļa Vērdiņa. Ja dzeja ir komponēta un    dziesma pazīstama, tad meklēs dzejnieka dzejoļus.
     

Bērnu nodaļā grāmatu izvēle ir plaša. Vecāki jaunieši izmanto pieaugušo nodaļas piedāvājumu. Bibliotēkā stingri izvērtē, ar kādiem izdevumiem papildināt krājumu. Grāmatas ir aizvien dārgākas, bet finansējums to iegādei nepalielinās. Pērn uz vienu bibliotēkas Bērnu nodaļas lasītāju iegādātas 0,25 grāmatas. “Latviešu oriģināliteratūras izdevumi krājumā ir visi. Atsakāmies no papild­eksemplāriem, atļaujamies nopirkt tikai vienu grāmatu, kaut vajadzētu vismaz divas. Nepērkam grāmatas, kurās ir uzlīmes, kādas mantiņas, puzles vai jāpilda uzdevumi. Bet kāds eksemplārs, lai bērniem parādītu, ka ir arī tādas grāmatas, krājumā ir. Arī mazajiem, ja jau mums ir izdevumi ar biezajām lapām par skaitļiem, dārzeņiem un iznācis kas līdzīgs, nepērkam. No dažādām sērijām bibliotēka iegādājas dažas, ne visas,” situāciju grāmatu plauktos atklāj L.Vasmane-Mašina.    Droši vien lasītāju netrūks Harija Potera jaunajam ilustrētajam izdevumam, kas maksā 45 eiro. Viena grāmata bibliotēkā ir.   

Vecāki dalās pieredzē

Pēcpusdienā bibliotēkas Bērnu nodaļā nevalda klusums. Bērni nāk bariņos, mazākie ar vecākiem. Katrs paņem interesējošās grāmatas. Kā bērni ieinteresēti lasīt, vecākiem katram sava pieredze. Otrklasnieka Olivera mamma Elīna Riemere pastāsta, ka dēlu lasīšana neinteresējusi. Tad klasē rīkots skaļās lasīšanas konkurss, kuram nopietni gatavojušies. “Mācību gada beigās viņš saņēma diplomu, ka ir viens no labākajiem klasē. Bija tik lepns un stāstīja, ka vasarā jālasa. Jau izlasījis divas grāmatas. Bez tā burkāna neiztikt,” pastāsta Elīna un dalās pieredzē: “Mājās dēls lasa skaļi. Esmu pārliecinājusies, ka daudz ko neizprot, jo vārdi sveši. Kaut vai čunčina, tipina. Skaid­rojot meklēju citus vārdus. Viņš lasa un brīnās, ka tos nevarēja atrast telefonā. Dēlam svarīgi, kādi zīmējumi ir izdevumā. Ja patīk, ņems grāmatu.”

Anda Zaviša ar meitu Amēliju atnākušas izraudzīties grāmatas, ko paņemt līdzi ceļojumā. Tas skolas nopelns, ka meita lasa. No rīta pusstundu pirms pirmās stundas katru dienu 1.klasei bija lasīšana. Katram sava grāmata, pēc tam bija    jāpastāsta, ko izlasījis. “Ne jau uzreiz    meitai patika, bet tagad labprāt lasa,” gandarīta mamma.

Kamēr Samuels, kuram patīk lasīt par piedzīvojumiem un kaut ko smieklīgu,    izraugās lasāmvielu, mamma Baiba Auniņa pastāsta, ka arī viņas dēlu lasīt ieinteresējusi skolotāja. “Jālasa grāmatas, jāraksta atsauksmes, kas paticis, kādi tēli grāmatā. Viņš daudz lasa, bet ne vienmēr par to uzraksta,” stāsta mamma un ar lepnumu piebilst, ka dēls klasē ir čaklākais lasītājs.

Ja iedzīvotāju skaits sarūk

“Kā radīt bērniem interesi lasīt, tas grūts jautājums. Bērniem nepatīk lasīt,” saka Kaives pagasta bibliotēkas vadītāja Maija Burjote.    Pagastā nav ne bērnudārza, ne skolas.    Viņa vērtē, ka pēc pandēmijas bērni ļoti attālinājās no bibliotēkas. “Nav jau tā, ka nav neviena jaunā lasītāja, lielākoties atnāk pēc grāmatām, ja skolā uzdots izlasīt un grib labu atzīmi. Ne jau prieka pēc, kā kādreiz – paņēma kaudzīti grāmatu un devās mājās lasīt,” pārdomās dalās bibliotēkas vadītāja.

Viņa atzīst, ka savu reizi ar pasākumiem var kādu ievilināt bibliotēkā, bet ne jau tā var ieinteresēt lasīt. “Var paņemt kādu tēmu un atklāt caur grāmatām, bet, ja atnākuši četri bērni un vienam ir pieci, otram 12 gadi, kā reizē ieinteresēt,” bilst Kaives bibliotēkas vadītāja un atgādina, ka ir gadi, kad pagasta ģimenēs nav piedzimis neviens bērns. Kaivēniešu bērni mācās skolās ārpus pagasta, skolu bibliotēkās var dabūt grāmatas, varbūt apmeklē tā pagasta bibliotēku.

Katru gadu bibliotēkas krājums papildinās ar vismaz 20 jaunām bērnu grāmatām. “Žurnālus jaunā paaudze vispār nelasa. Ir abonēta “Ilustrētā Zinātne Junioriem”, arī tie, kuri ienāk bibliotēkā, pat nepašķirsta. Ir sajūta, ka bērni pat nezina, ka ir avīzes un žurnāli, jo mājās tos nelasa,”pārdomās dalās M.Burjote un uzsver, ka priecājas par katru, kurš ienāk bibliotēkā.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
307

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
139

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
51

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
524

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi