Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Veicināt lasītprasmi. Bibliotēku darbs

Sarmīte Feldmane
11:44
14.06.2024
91
Bib2

Te ir interesanti. Katru meiteni piesaista kāda cita grāmata, un to tepat var pašķirstīt vai ņemt līdzi uz mājām. To zina Keita Trofimova (no kreisās),  Emīlija Dārta Caunīte,  Amēlija Putāne, Ksenija Undra un Viktorija Putāne.

Saglabāt sabiedrībā interesi par grāmatu, veicinot lasīšanu bērnu un jauniešu vidū, ir viena no Cēsu Centrālās bibliotēkas un visu novada bibliotēku attīstības stratēģijā 2023.–2027.gadam izvirzītajām misijām.

Katrā bibliotēkā ir grāmatu krājums bērniem un pusaudžiem, tiek rīkoti lasīšanu interesējoši pasākumi.    Kā veicināt bērniem vēlmi un interesi lasīt, atkarīgs no katras bibliotēkas radošuma un stratēģijas, ko vēlas sasniegt, ņemot vērā iespējas, ko var piedāvāt, un kādi ir mazie lasītāji. Cik daudz viņu un kādi, tas atkarīgs, vai pagastā ir skola, bērnudārzs. Ja nav, ir vietas, kuras izmanto skolēnu brīvlaiku un tad rīko kādu aktivitāti, lai ieinteresētu par bibliotēku.

Grāmatu pasaulē jāievilina

Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā pērn reģistrēto lasītāju skaits sasniedzis  2125, par 350 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Bērnu nodaļa apkalpo bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam.

Lāsma Vasmane-Mašina Bērnu apkalpošanas nodaļu vada sešus gadus. Šajā laikā lasītāji, viņu intereses ir mainījušās. “Kad sāku strādāt nodaļā, lai bērnus ieinteresētu par bibliotēku, rīkojām dažādas lasītveicināšanas aktivitātes. Tā kā man patīk teātris un dziedāt, to saviju kopā ar grāmatām, lai piesaistītu bērnu uzmanību. Rīkojām ģimeņu rītus, sadarbību ar skolām, bērnudārziem, un lasītāju skaits palielinājās. Pan­dēmijas laikā, protams, tas saruka. Bija jāatgūst lasītāji, sarukusi ne tikai nepieciešamība apmeklēt bibliotēku, bet arī lasītprasme un lasītvēlme,” stāsta nodaļas vadītāja un ar gandarījumu uzsver, ka tagad lasītāju ir tikpat cik 2018.gadā. Tas izplatītais priekšstats, ka bērni un pusaudži nelasa, ir nepareizs.

Lai piesaistītu lasīšanai, bibliotēka uzrunā ne tikai bērnudārzus un skolas, arī ģimenes. “Rīkojam literārās stundas par kādu rakst­nieku vai dzejnieku, kādu tēmu literatūrā, un bibliotekārās stundas, kad, piemēram, parādām, cik dažādas var būt grāmatas – lielas, mazas, skanošas, pīkstošas, taustāmas, ar lodziņiem. Izejam ekskursijā, noejam pagrabā, kur stāstu spoku stāstus, kas bērniem ļoti patīk. Viņi ved vecākus, lai parādītu, ka šajā mājā dzīvo spoks un te ir grāmatas,” stāsta L. Vasmane-Mašina un uzsver, ka ir ļoti svarīgi, kāds bērnam paliek pirmais iespaids, vai grāmatu plaukti ieinteresē, gaisotne patīk.

Jaunākie bibliotēkas apmeklētāji ir trīsgadnieki. Viņu ieinteresēšanai tiek piedāvāta programma “Grāmatu starts”. Uz bibliotēku nāk bērni ar vecākiem, tiek gādāts, lai kopā varētu interesanti pavadīt laiku, te ir daudz spēļu. L.Vasmane-Mašina    pastāsta, ka pēdējos gados kopā ar bērniem nāk daudzi tēti. Viņa arī atgādina, ka nepārtraukti jādomā, kā piesaistīt bērnu uzmanību lasīšanai, grāmatai, jo ikdienā ir daudz citu iespēju.

Bibliotēkai izveidojusies laba sadarbība ar Cēsu skolām un bērnudārziem. Gan bibliotekāres dodas uz iestādēm, gan klases un bērnu grupas nāk uz bibliotēku. “Skolotāji lūdz sagatavot kādu konkrētu tēmu. Esam stāstījušas par alfabētu, kukaiņiem, kosmosu, drošību internetā, kas svarīga ir arī bērnudārzniekiem.

Profesiju nedēļā par to, ko dara bibliotekārs,” stāsta Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un uzsver: “ Ja pēc tikšanās kaut viens    mazais lasītājs atgriežas bibliotēkā, nav velti darīts.”     

Vecāku, bērnu un pusaudžu vidū ir iecienīta iesaistīšanās Bērnu un vecāku žūrijā. “Bērniem ir svarīgi, ka novērtē to, ka viņi lasa. Kopīgā pasākumā noskaidrojam, kuras grāmatas visvairāk patikušas, čaklākie lasītāji saņem  diplomus, akcijas pildspalvas. Vēl nav saņemtas visas jaunās Bērnu žūrijas grāmatas, un plaukts ir tukšs. Tie, kuri lasīja pērn, turpina,” pieredzē dalās L.Vasmane-Mašina. Vasarā ikviens var iesaistīties ne tikai Bērnu un vecāku žūrijā, lasot tajā piedāvātās grāmatas, bet arī    “Lasīšanas stafetē”, ko rīko “Zvaigzne ABC”, un “Latvijas mediju” lasītveicināšanas pasākumā “Grāmatons”. Kaut nelielas balvas arī mudina kļūt par lasītāju.

Bērni jau no mazotnes lasa arī angliski. “Ģimenēs skatās filmas, kur runā angliski, arī bērni izvēlas tādas multenes un valodu iemācās. Tad par multiplikācijas filmu sižetiem iznāk grāmata, piemēram, “Ķepu patruļa”, var izvēlēties – lasīt latviski vai angliski. Izvēlas angliski, jo šķiet saprotamāk, kā vērtēja viens zēns, – latviski ir tā dīvaini. Ļoti daudz atkarīgs no tulkojuma. Ja kādi vārdi latviskoti, bērns vairs nesaprot, par ko ir stāsts,” vērojumos dalās Bērnu nodaļas vadītāja.

Katram lasītājam citas intereses

“Bērni ir ļoti dažādi, vieni lasa tikai detektīvus, par piedzīvojumiem, ir meitenes, kurām patīk stāsti par princesēm. Ir tādi, kuri lasa tikai biogrāfijas un uzsver, ka tās ir grāmatas par patiesiem notikumiem, nav nekas izdomāts. Citus, tieši pretēji, saista tikai fantāzija. Ja pirmā grāmata neieinteresēs, var no lasīšanas atbaidīt,” stāsta L.Vasmane-Mašina.    Pēdē­jā laikā bērnu vidū populāra ir dzeja, patīk jauno dzejnieku darbi, piemēram, Kārļa Vērdiņa. Ja dzeja ir komponēta un    dziesma pazīstama, tad meklēs dzejnieka dzejoļus.
     

Bērnu nodaļā grāmatu izvēle ir plaša. Vecāki jaunieši izmanto pieaugušo nodaļas piedāvājumu. Bibliotēkā stingri izvērtē, ar kādiem izdevumiem papildināt krājumu. Grāmatas ir aizvien dārgākas, bet finansējums to iegādei nepalielinās. Pērn uz vienu bibliotēkas Bērnu nodaļas lasītāju iegādātas 0,25 grāmatas. “Latviešu oriģināliteratūras izdevumi krājumā ir visi. Atsakāmies no papild­eksemplāriem, atļaujamies nopirkt tikai vienu grāmatu, kaut vajadzētu vismaz divas. Nepērkam grāmatas, kurās ir uzlīmes, kādas mantiņas, puzles vai jāpilda uzdevumi. Bet kāds eksemplārs, lai bērniem parādītu, ka ir arī tādas grāmatas, krājumā ir. Arī mazajiem, ja jau mums ir izdevumi ar biezajām lapām par skaitļiem, dārzeņiem un iznācis kas līdzīgs, nepērkam. No dažādām sērijām bibliotēka iegādājas dažas, ne visas,” situāciju grāmatu plauktos atklāj L.Vasmane-Mašina.    Droši vien lasītāju netrūks Harija Potera jaunajam ilustrētajam izdevumam, kas maksā 45 eiro. Viena grāmata bibliotēkā ir.   

Vecāki dalās pieredzē

Pēcpusdienā bibliotēkas Bērnu nodaļā nevalda klusums. Bērni nāk bariņos, mazākie ar vecākiem. Katrs paņem interesējošās grāmatas. Kā bērni ieinteresēti lasīt, vecākiem katram sava pieredze. Otrklasnieka Olivera mamma Elīna Riemere pastāsta, ka dēlu lasīšana neinteresējusi. Tad klasē rīkots skaļās lasīšanas konkurss, kuram nopietni gatavojušies. “Mācību gada beigās viņš saņēma diplomu, ka ir viens no labākajiem klasē. Bija tik lepns un stāstīja, ka vasarā jālasa. Jau izlasījis divas grāmatas. Bez tā burkāna neiztikt,” pastāsta Elīna un dalās pieredzē: “Mājās dēls lasa skaļi. Esmu pārliecinājusies, ka daudz ko neizprot, jo vārdi sveši. Kaut vai čunčina, tipina. Skaid­rojot meklēju citus vārdus. Viņš lasa un brīnās, ka tos nevarēja atrast telefonā. Dēlam svarīgi, kādi zīmējumi ir izdevumā. Ja patīk, ņems grāmatu.”

Anda Zaviša ar meitu Amēliju atnākušas izraudzīties grāmatas, ko paņemt līdzi ceļojumā. Tas skolas nopelns, ka meita lasa. No rīta pusstundu pirms pirmās stundas katru dienu 1.klasei bija lasīšana. Katram sava grāmata, pēc tam bija    jāpastāsta, ko izlasījis. “Ne jau uzreiz    meitai patika, bet tagad labprāt lasa,” gandarīta mamma.

Kamēr Samuels, kuram patīk lasīt par piedzīvojumiem un kaut ko smieklīgu,    izraugās lasāmvielu, mamma Baiba Auniņa pastāsta, ka arī viņas dēlu lasīt ieinteresējusi skolotāja. “Jālasa grāmatas, jāraksta atsauksmes, kas paticis, kādi tēli grāmatā. Viņš daudz lasa, bet ne vienmēr par to uzraksta,” stāsta mamma un ar lepnumu piebilst, ka dēls klasē ir čaklākais lasītājs.

Ja iedzīvotāju skaits sarūk

“Kā radīt bērniem interesi lasīt, tas grūts jautājums. Bērniem nepatīk lasīt,” saka Kaives pagasta bibliotēkas vadītāja Maija Burjote.    Pagastā nav ne bērnudārza, ne skolas.    Viņa vērtē, ka pēc pandēmijas bērni ļoti attālinājās no bibliotēkas. “Nav jau tā, ka nav neviena jaunā lasītāja, lielākoties atnāk pēc grāmatām, ja skolā uzdots izlasīt un grib labu atzīmi. Ne jau prieka pēc, kā kādreiz – paņēma kaudzīti grāmatu un devās mājās lasīt,” pārdomās dalās bibliotēkas vadītāja.

Viņa atzīst, ka savu reizi ar pasākumiem var kādu ievilināt bibliotēkā, bet ne jau tā var ieinteresēt lasīt. “Var paņemt kādu tēmu un atklāt caur grāmatām, bet, ja atnākuši četri bērni un vienam ir pieci, otram 12 gadi, kā reizē ieinteresēt,” bilst Kaives bibliotēkas vadītāja un atgādina, ka ir gadi, kad pagasta ģimenēs nav piedzimis neviens bērns. Kaivēniešu bērni mācās skolās ārpus pagasta, skolu bibliotēkās var dabūt grāmatas, varbūt apmeklē tā pagasta bibliotēku.

Katru gadu bibliotēkas krājums papildinās ar vismaz 20 jaunām bērnu grāmatām. “Žurnālus jaunā paaudze vispār nelasa. Ir abonēta “Ilustrētā Zinātne Junioriem”, arī tie, kuri ienāk bibliotēkā, pat nepašķirsta. Ir sajūta, ka bērni pat nezina, ka ir avīzes un žurnāli, jo mājās tos nelasa,”pārdomās dalās M.Burjote un uzsver, ka priecājas par katru, kurš ienāk bibliotēkā.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Aaktualizējam. Vardarbība skolās

10:39
09.07.2024
25

Sabiedrība aizvien biežāk un satrauktāk runā par vardarbību skolās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar Edurio veiktā 2021./2022. mācību gada aptauja liecina, ka 25% skolēnu pret sevi jutuši fizisku vardarbību, 37% emocionālu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte pērn, apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secinājusi, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies […]

Aktualizējam. Kapsētu digitalizācija

14:49
05.07.2024
60

Latvijā sācies Kapu svētku laiks. Pirms brīvdabas dievkalpojuma ikviens steidz sakopt tuvinieku atdusas vietas. Tādās darbīgās pirmssvētku dienās vai ik kapsētā redzams kāds, kurš klīst pa vienu taciņu, tad uz otru, pēta kokus, mēģinot orientēties un atrast kāda tuvinieka kapavietu. Padomu var dot kapsētas pārzinis, protams, ja ir gadiem uzkrātas kapu grāmatas. Bet tādas ir […]

Pašvaldība ierobežo latvāņus

09:22
02.07.2024
31

Vai tā pļava, vai ziedoša ceļmala un klusa mežmala, daudzviet jau pa gabalu redzamas lielas, baltas ziedu galvas. Zied latvāņi. Cits sniedzas pat pāris metru augumā. No attāluma varens, karstā dienā jūtama saldenā smarža. Indīgs, invazīvs, un Ministru kabineta pieņemtie    “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvānis – izplatības ierobežošanas noteikumi” paredz šī auga iznīcināšanas […]

Senie mūri jāsaglabā

12:17
28.06.2024
37

Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem Katrs, kurš bijis Cēsu Pils parkā vai muzejā vai kaut redzējis pastkartes par Cēsīm, nevar nepamanīt pils Ziemeļu torni. Tāds tas, pa gabalu nemainīgs, bijis acu priekšā. Ziemeļu torņa vēstures stāsts ir vairākus gadsimtus garš. “Zināms, ka Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Ple­tenberga laikā pils nocietinājumi papildināti ar trim aizsardzības torņiem. Tie […]

NVO atbalsts jauniešiem

12:07
28.06.2024
75

“Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs.  Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbam, grūtībām, izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un […]

Iedzīvotāji iesaistās

12:22
26.06.2024
91

Tas ir vien pieņēmums, ka rūķus var satikt tikai ap Ziemassvētku laiku. To viegli apgāž “Vecpiebalgas rūķi”. Biedrība, kurā cilvēki apvienojušies, lai veiktu labus darbus, svinēja desmit gadu jubileju. “Vecpiebalgas Rūķu dienu rīkojām otro reizi. Ziemassvētkos rūķi dodas iepriecināt, atbalstīt, bet vasarā lustējas kopā ar citiem. Un domā par Ziemassvētkiem,” saka biedrības vadītāja Linda Tunte […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi