Otrdiena, 1. aprīlis
Vārda dienas: Dagnis, Dagne

Skolu tīkls novadā. Rāmuļi

Andra Gaņģe
22:26
13.06.2024
121
Rāmuļu Pamatskola

FOTO: https://www.facebook.com/ramulupamatskola/

Rāmuļu pamatskolai doti divi gadi (līdz 2026.gada 31.maijam), lai mācību iestāde pierādītu spēju nodrošināt Ministru kabineta kritērijiem atbilstošu audzēkņu skaitu un turpinātu saņemt valsts finansējumu mācību procesam.

UZZIŅAI

Rāmuļu pamatskola 2023./2024. mācību gadā

  • Izglītību ieguva 65 skolēni: 1.- 3.klasē 22 ; 4.- 6. klasē 18 ; 7.- 9.klasē 25 skolēni.
  • Pašvaldības finansējums skolas uzturēšanas izdevumu segšanai 2023.gadā veidoja 268 360 eiro, t.sk. 40 650 eiro pedagogu algām, 2024.gadā – 265 333 eiro, t.sk. 73 849 eiro pedagogu algām.
  • Pamatskolu šogad absolvē 10 audzēkņi, nākamajā mācību gadā 1.klasē pieteikti 5 bērni.
  • Pēc skolas ierosinājuma aprīlī pieņemts lēmums audzēkņu trūkuma dēļ no 1.jūnija slēgt pirmsskolas grupu.

Avots: Cēsu novada dome; Rāmuļu pamatskola

Rāmuļu pamatskola – būt vai nebūt. Lai sevi pierādītu, doti divi gadi

Tādu lēmumu Cēsu novada dome pieņēma 23.maija sēdē.14 deputāti balsoja par: Andris Mihaļovs, Andris Mel­bārdis, Atis Egliņš-Eglītis, Biruta Mežale, Erlends Geruļskis, Ēriks Bauers, Guntis Grosbergs, Har­dijs Vents, Indriķis Putniņš, Inese Suija-Markova, Inga Cipe, Ivo Rode, Jānis Rozenbergs, Juris Žagars. Pret lēmumu nebalsoja neviens, bet atturējās pieci: Elīna Sta­pulone, Ella Frīdvalde-An­der­sone, Jānis Kārkliņš, Jānis Ķipurs, Laimis Šāvējs.

Lēmums ir atbilde uz iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, ko pašvaldība saņēma pēc 11.janvāra paziņojuma, ka Rāmuļu pamatskolu plānots slēgt. Audzēkņu vecāki asi iebilda vietvaras nodomam, tapa kolektīvais iesniegums, kurā prasīja skolu saglabāt. To parakstīja 3080 iedzīvotāji. Skolas aizstāvji martā piedalījās domes sēdē, iepazīstināja ar savu skatījumu, kā attīstīt mācību iestādi. Deputāti uzdeva pašvaldības Izglītības pārvaldei izvērtēt kolektīvā vēstulē izvirzītās prasības un sagatavot projektu par Rāmuļu skolas turpmāko darbību.

Lēmumā, ko deputāti pieņēma 23.maijā, noteikts minimālais audzēkņu skaits klašu grupās, kas jāsasniedz līdz 2026.gada 31.maijam: 1.-3. klašu un 4.-6. klašu grupā katrā 30 skolēni, abās klašu grupās pieļaujot atkāpi līdz 23 skolēniem; 7.-9. klašu grupā – 30 izglītojamie, pieļaujot atkāpi līdz 27 audzēkņiem. No­teikts arī, ka minimālajā audzēkņu skaitā iekļauj tikai skolēnus, kas mācās klātienē. Izvirzīts nosacījums, ka skolai visos mācību priekšmetos jānodrošina Ministru kabineta noteikumu prasībām atbilstošs pedagoģiskais personāls. Progresu prasībās pašvaldība vērtēs nākamā gada jūlija beigās. Par pozitīvu audzēkņu skaita dinamiku tiks uzskatīts izglītojamo skaita pieaugums, kas veido 50% no starpības starp zemāko pieļaujamo izglītojamo skaitu klašu grupās (ievērojot pieļaujamo svārstību koridoru) attiecībā pret faktisko izglītojamo skaitu klašu grupā.

Priekšlikumu noteikt pieļaujamo atkāpi no minimālā audzēkņu skaita ne procentuāli, kā tās lēmuma projektā bija iepriekš, bet absolūtos skaitļos un arī paredzēt nosacījumu, ka minimālajā skolēnu skaitā iekļauj tikai bērnus, kas skolā mācās klātienē, sēdei bija sagatavojis domes priekšsēdētāja vietnieks, deputāts A.Egliņš-Eglītis. Viņš sēdē uzsvēra, cik svarīga mācību procesa sastāvdaļa ir socializēšanās, darbs grupā, sadarbības prasmju veidošana. Deputāte Elīna Stapulone iebilda, ka jāļauj katrai ģimenei izvēlēties, kāds izglītības iegūšanas veids piemērotākais viņu atvasei, un atgādināja rāmuliešu kolektīvajā vēstulē izklāstītās situācijas, kad bērni nevar iekļauties lielu mācību iestāžu vidē. Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atgādināja, ka Rāmuļu skola turpinās piedāvāt tālmācības programmu, bet minimālais audzēkņu skaits klašu grupās jāvērtē pēc tiem, kas apgūst klātienes programmu.

A.Egliņš-Eglītis uzsvēra, ka skolas piedāvājumā akcentēta mācību iestādes vide, mierīgais, rimtais darba process skaitliski mazajās klasēs, iespēja darboties dabā, tāpēc, cik iespējams, jā­stiprina klātienes mācības un tā ir pašvaldības politika kopumā novada skolās. Arī deputāti I.Rode un A.Melbārdis pauda, ka mācības klātienē ir būtisks ieguvums, īpaši sniedzot praktisku ievirzi, lai bērnus sagatavotu dzīvei. Jāpiebilst, ka tālmācību programmā Rāmuļos ir seši audzēkņi, no viņiem trīs šogad beidz 9.klasi, bet mācību iestādē ar nelielu skolēnu skaitu katrs ir no svara.

Rāmuļu pamatskolas priekšrocības tiešām izmantojamas klātienes mācībās. Direktora pienākumu vietas izpildītāja Inga Andersona “Druvai” sacīja: “Mūsu skola ir piemērota bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, kuri nevar iekļauties lielajās mācību iestādēs. Tie ir skolēni, kuriem vajadzīga individuāla uzmanība, un mazskaitlīgajās klasēs, kādas ir mūsu skolā, tas ir iespējams. Veidojam arī vidi, kas palīdz šādiem bērniem. Aizvadītajā mācību gadā ierīkojām klusuma telpu, kur bērns var pabūt pats ar sevi. Skolā ir pedagogs, kas strādā ar apzinātību, proti, palīdz skolēnam apzināties savas sajūtas, izprast attieksmi pret mācībām, klasesbiedriem, skolotājiem, apzināties, ka ir jāmācās.”

Vēl no skolas priekšrocībām mācību iestādes pedagoģiskais personāls vienmēr min dabas tuvumu, tas izcelts arī audzēkņu vecāku organizētajā kolektīvajā vēstulē. Rāmuļu pamatskola darbojas ekoskolu programmā, uzkrāta liela pieredze, kas ļauj pilnveidot mācību procesu. “Turp­māk gribam vēl vairāk akcentēt brīvdabas pedagoģiju STEM* jomā,” saka I.Andersone. “Bērni var vērot, pētīt dabu, viss ir tepat līdzās. Arī starpbrīžus skolēni var pavadīt ārā, svaigā gaisā, tas ir ieguvums veselīgam dzīvesveidam. Un tam devums savā ziņā ir arī tas, ka tuvumā nav kārdinājuma – veikala. Brīvajos brīžos nevar aizskriet pēc neveselīgiem našķiem,” pasmaida direktora vietas izpildītāja.

Jautāta, vai skola spēs izpildīt deputātu izvirzītos nosacījumus, I.Andersone atzina: “Kritēriji ir godīgi, darbojamies un darbosimies tajā virzienā, taču nevaru pateikt, vai prasības izpildīsim vai nē. Audzēkņu skaitu paredzēt nav iespējams, tas mainās pa dienām un parasti visu mācību gadu. Kāds bērns aiziet, cits pienāk klāt. Taču, protams, esam pateicīgi, ka skolai atļāva strādāt.”

I.Andersone vērtē, ka Rāmuļu pamatskolai iespēju pierādīt savu vietu novadu mācību iestāžu tīklā pašvaldība devusi, pateicoties skolēnu vecāku aktīvai darbībai, pedagogu vēlmei strādāt, bērnu nepieciešamībai pēc mazas skolas. “Audzēkņu vecāki ļoti cīnījās par skolas saglabāšanu, bija gan pikets, gan kolektīvā vēstule, gan domes sēdē prezentēja savu pamatskolas attīstības redzējumu. Vecāki apņemas brīvprātīgi atbalstīt mūsu darbu, gan darbojoties skolas padomē, gan biedrībā “Labie darbi Rāmuļu skolai”,” atklāj I.Andersone.

Jāatzīst, laiks no janvāra, kad paziņoja par Rāmuļu pamatskolas slēgšanu, līdz 23.maija lēmumam, ka rāmuliešiem ir divi gadi, lai apliecinātu skolas pastāvēšanu, mācību iestādē bija ļoti grūts. “Tie bija ļoti saspringti mazliet vairāk nekā četri mēneši, attīstības lietas apstājās, paziņojums, ka skolu slēgs, ļoti daudz izmainīja plānā, kas bija izstrādāts nākamajiem četriem gadiem. Ja nav zināms, kas notiks, būs vai nebūs skola… Vecāki satraucās, ka bērns paliks bez skolas, jau interesējās par iespējām citur. Skolēni bažījās par pārmaiņām, kā būs citā skolā, raudzījās, kurā skolā ir kāds draugs, kam piebiedroties. Pedagogiem nācās vērtēt, vai nav jāmeklē jauna darbavieta,” saka I.Andersone.

Saprotams, līdz 23.maijam nevarēja plānot jaunu audzēkņu piesaistīšanu un pedagogu kolektīva papildināšanu, bet tagad jau aizpildīta latviešu valodas un mūzikas skolotāja vakance, patlaban trūkst krievu valodas un dabas zinību, ķīmijas un bioloģijas skolotāja. “Turpinām meklēt pedagogus, precizējam attīstības plānus. Kopā ar audzēkņu vecāku iniciatīvas grupu domājam, kā īstenot ieceres. Par iespēju mācīties mūsu skolā atkal interesējas ģimenes, maija pēdējā nedēļā jau zvanīja vairāki vecāki,” pastāsta skolas direktora pienākumu izpildītāja Inga Andersone.

*Saīsinājums (no angļu valodas): zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika

Kā sienas kopā gadu simti un desmiti

Pirms deviņiem gadiem – 2015.gadā – Rāmuļu skola svinēja 150.jubileju, bet internetā rodama ziņa, ka skolas aizsākumi šajā vietā saistāmi jau ar 1864.gadu. Tad kāds vietējais, minēts Mārcis Ozoliņš, vērtējis, ka bērniem taču jāapgūst lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas zinības, un pats kļuva par skolotāju. Mācījušies bērni desmit, ziemā dzīvoja uz vietas skolas ēkā. Bet pēc pašas Rāmuļu pamatskolas informācijas Rāmuļu pagasta 1.pakāpes pamatskola uzcelta 1873.gadā.

Tikai 1941.gadā skolai uzbūvēts otrais stāvs. Otrā pasaules kara laikā, 1942.gadā, mācību iestāde pārveidota par sešklasīgo pamatskolu. 1948.gadā tā jau kļūst par septiņgadīgo skolu, bet pēc desmit gadiem -1958. gadā – uzbūvēta jauna ēka. Vecajā iekārtots internāts.

Sekojot pārmaiņām izglītības jomā, 1959.gadā Rāmuļu skola kļūst par astoņgadīgo skolu, 1965.gadā jau svin simto jubileju. Bet nepaiet ilgs laiks, seši gadi, kad mācību iestādi pārveido par Rāmuļu internātpalīgskolu. Ko tas nozīmē, lasītājs droši vien sapratīs pats. 1991.gadā nosaukumu maina uz Rāmuļu speciālo skolu, bet pēc gada tādu statusu likvidē. 1992.gada augustā atver Rāmuļu pamatskolu. Un pēc diviem gadiem ar svinīgu pasākumu atzīmē rāmuliešu lolotās gaismas pils 130. gadskārtu. Pulcējas audzēkņi, kas skolu beiguši 40., 50. un 60.gados. Un kuplā pulkā atzīmē arī mācību iestādes 150. dzimšanas dienu. “Rāmuļu pamatskola skanēja kā bišu strops pirms spieta,” raksta “Druva”. “Katrs ar savām domām, atmiņām par pavadītājiem skolas gadiem un prieku par atkalredzēšanos.”

Tagad jādomā, vai Rāmuļos arī nākamgad būs kuplas svinības un vai skola turpinās ceļu, kas likts pirms vairāk nekā pusotra simta gadiem. Tas nav atkarīgs tikai no mācību iestādes vadības un pedagogu darba, vajadzīgs skolēnu vecāku un citu rāmuliešu atbalsts. Neliela lauku skola var pastāvēt, ja vietējā kopiena novērtē tās devumu un vajadzību, ja iesaistās, lai bērni mācību iestādē iegūst visu, kas vajadzīgs viņu nākotnes dzīvei.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jubilejas amatiermākslā

14:58
01.04.2025
12

Teātrim Cēsīs – 150 Starptautiskajā Teātra dienā ar muzikālu izklaidējoši informatīvu pirmizrādi “Lai top izrāde!” jeb teātrim Cēsīs 150 Cēsu Teātris aicināja ieskatīties izrādes tapšanas gaitā – lugas lasīšanā, tekstu apgūšanā, tērpu izvēlē, rādīja ģenerālmēģinājuma un pirmizrādes norisi. To visu caurvija vēstures fakti par teātri, kurš arvien bijis viens no pazīstamākajiem amatierteātriem Latvijā. Ar Cēsu […]

Valsts aizsardzība

14:52
01.04.2025
19

Maijā arī Cēsu novada teritorijā norisināsies plašas militārās mācības – “Kristāla bulta 2025” Maija sākumā Vidzemē, tostarp arī Cēsu novada teritorijā, risināsies vērienīgas militārās mācības “Kristāla bulta 2025”. Lai informētu Vidzemes iedzīvotājus par to norisi, pagājušajā piektdienā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārajā bāzē “Ādaži” rīkoja tikšanos ar žurnālistiem. Tajā piedalījās arī NATO sabiedroto spēku […]

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
36

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
154

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
61

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
32

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
20
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
37
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi