Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš.
Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un par vēlmi emigrēt no Krievijas un attieksmi pret tiem, kuri to jau ir izdarījuši.
Lielākā daļa aptaujāto Ļeņinu un viņa nozīmi Krievijā vērtē pozitīvi. Astoņpadsmit gados, kopš tiek veikts tāds pētījums, ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri Ļeņina lomu valsts vēsturē vērtē pozitīvi. 2006. gadā Ļeņinu tā vērtēja 40 procenti, bet šogad tā domā jau 67 procenti. Vispozitīvāk Ļeņinu vērtē 55 gadus un vecāki cilvēki, šajā vecuma grupā tā domā 74 procenti. No tiem, kuriem ir vidējā izglītība, tā domā 72 procenti. Ja vēlēšanas notiktu jau nākamajā svētdienā, tad no tiem, kuri Ļeņinu vērtē pozitīvi, 83 procenti balsotu par Krievijas Federācijas Komunistisko partiju. Savukārt negatīvi Ļeņinu visvairāk vērtē vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem (63 procenti) un vecuma grupā no 40 līdz 54 gadiem (62 procenti). Iedzīvotāju vidū ar augstāko izglītību Ļeņinu negatīvi vērtē 21 procents. Kopumā no 2006. līdz 2024. gada martam klaji negatīvo vērtējumu daudzums ir samazinājies no deviņiem līdz pieciem procentiem.
Sociologi arī atzīmē, ka attieksme pret Ļeņinu ir mainījusies pēdējos 25 gados. 1998. gadā respondenti visvairāk izvēlējās atbildi, ka atmiņas par viņa lomu vēsturē saglabāsies, bet neviens vairs neizvēlēsies tādu risinājumu kā Ļeņins (44 procenti). Vēl 37 procenti toreiz uzskatīja, ka pēcteči ir izkropļojuši Ļeņina idejas. Šogad jau vairāk nekā trešā daļa (35 procenti) iedzīvotāju domā, ka viņš bija cilvēks, kurš izvedis valsti uz progresa un taisnīguma ceļa. Pamatā tā vērtē lauku iedzīvotāji (44 procenti) un tie, kuri ir gatavi balsot par KF Komunistisko partiju (53 procenti). Toties aptuveni trešdaļa Maskavas iedzīvotāju (34 procenti) uzskata, ka atmiņa par viņu saglabāsies, bet tādu risinājumu vairs neviens mūsu laikos neizvēlēsies. Par to, ka Ļeņina idejas ir izkropļojuši pēcteči, tagad vairāk pārliecināti ir to pilsētu iedzīvotāji, kurās dzīvo no 100 līdz 500 tūkstošiem cilvēku (31 procents).
Tikpat pārsteidzoša, manuprāt, ir mazā vēlme emigrēt no Krievijas laikā, kad karš ietekmē gan pirktspēju, gan ar katru dienu aizvien vairāk pastiprina represijas. Proti, kopumā tikai deviņi procenti iedzīvotāju gribētu aizbraukt no Krievijas un dzīvot citā valstī. Turklāt šo gribētāju skaits, gadiem ejot, samazinās. Arī šajā jautājumā gados jaunāku cilvēku skaits ir lielāks, taču arī tas trijos gados ir samazinājies pat vairāk nekā trīs reizes.
Vaicāti, kādēļ gribētu aizbraukt, iedzīvotāji lielāko tiesu min vēlmi nodrošināt bērniem labāku nākotni, politisko un ekonomisko Krievijas situāciju, arī interesi par citu kultūru. Lai gan visās aptaujās ASV jau sen Krievijā ir “ienaidnieks Nr. 1”, no tiem, kuri grib aizbraukt vai par to reizēm domā, visvairāk grib pārcelties uz ASV, nākamās ir Eiropas valstis un Turcija. Ne Latvija, ne Lietuva vai Igaunija šajā sarakstā neparādās. Iespējams, Baltijas valstis ir sadaļā “citas Eiropas valstis” (deviņi procenti). No Eiropas valstīm, kurās visvairāk gribētu dzīvot tie, kuri domā par emigrāciju, visiekārotākā ir Vācija un Itālija, tad Spānija un Šveice.
Jāpiebilst, ka 16 procenti jeb aptuveni katrs sestais Krievijas iedzīvotājs pazīst kādu, kurš pārcēlies uz dzīvi ārzemēs. Lūgti novērtēt, ko domā par tiem, kuri aizbraukuši, 43 procenti viņus uzskata par nodevējiem, 40 procenti domā, ka aizbraucēji netic Krievijas nākotnei, bet 33 procenti saka, ka emigranti baidās no mobilizācijas. 19 procenti respondentu domā, ka no Krievijas aizbrauc Putina dēļ, jo viņu neatbalsta.
Protams, visvairāk to vidū, kas uzskata, ka aizbrauc nodevēji, ir gados vecākie Krievijas iedzīvotāji. Kopumā tikai četri procenti iedzīvotāju atbalsta un ar simpātijām izturas pret aizbraukušajiem, turklāt par tiem, kuri aizbraukuši tādēļ, ka baidās no mobilizācijas, attieksme ir mazliet labāka – ar simpātijām par viņiem domā seši procenti aptaujāto.
Komentāri