Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Līdzdalība. Labiekārtot vidi

Anna Kola
13:39
22.03.2024
166
Dikis 1

Aicina atbalstīt Mores Tautu dīķa un apkaimes atdzimšanu.

More

Mores pagasts, lai arī nu jau gadiem ne Cēsu, bet Siguldas novadā, aizvien ir pagasts, ar kuru mūspuses pagastiem ciešas saites un kas cenšas dzīvot līdzi laikam. Tur mājo jauni cilvēki, kam netrūkst ideju, ieceru, no kurām top lieliskas iniciatīvas. Tām nepieciešams arī līdzcilvēku un arī pašvaldības atbalsts. Divas, kuras īsteno pašreiz: Mores Tautu dīķa sakopšana un ģimenei draudzīgas vides teritorijas izveide pagastā.

Idejas ir, bet aktivitātes un līdzdalības pietrūkst

Mores pagasta Iedzīvotāju padome gaida Siguldas novada iedzīvotāju balsojuma rezultātus par projekta pieteikumu, kurā iecerēts pagastā izveidot vietu ģimenes atpūtai.

Siguldas novads pērn tika atzīts par ģimenei draudzīgāko pašvaldību Latvijā. Lai naudas balvu – 30 tūkst.eiro – izmantotu tieši tā, kā to vēlas iedzīvotāji, vietvara izsludināja projektu konkursu, kurā var saņemt līdzekļus, lai radītu ģimenēm noderīgu publisko infrastruktūru.

“Līdz pat pieteikšanās termiņa beigām aktīvi mudināju Mores iedzīvotājus pieteikties, bet nebija neviena iesnieguma,” stāsta pagasta Iedzīvotāju padomes loceklis Kalvis Grīnbergs. “Tad nu sagatavoju un iesniedzu divus, finanšu rāmim gan atbilda tikai viens – par teritorijas labiekārtošanu, ierīkojot spēļu galdus – āra riču raču un dambretes galdu, Lielās zvaigznes telti un āra futbola galdu. Tā būtu vieta, kur ģimenēm kopīgi atpūsties svaigā gaisā. Pieteikumu apstiprināja, līdz 21.martam cilvēkiem bija iespēja par to balsot, autorizējoties Siguldas pašvaldības pakalpojumu vietnē,” par ieceri padarīt Mori par ģimenei draudzīgāku pagastu pastāsta Kalvis Grīnbergs. “Balsojuma rezultātu uzzināsim pēc datu apkopošanas. Jācer, ka savā kategorijā gūsim atbalstu.”

K.Grīnbergs arī piebilst, ka vēlētos, lai Mores iedzīvotāji būtu aktīvāki, gan rosinot jaunas ieceres, gan tās atbalstot. “Iedzīvotāju padomes sanāksmē lūdzu dalīties viedokļos, kā uzrunāt morēniešus, kuri neizmanto sociālos tīklus un neuzzina par daudzām iespējam. Secinājām, ka svarīgi būtu veidot tiešo kontaktu klātienē, iedzīvotājus uzrunājot uz ielas, aicinot uz sanāksmēm. Līdz šim diemžēl lielas intereses par iedzīvotāju sanāksmēm un sarunām nav. Kad iepriekš pašvaldība rīkojusi sarunas, manuprāt, atnākušo skaits nav bijis liels – divdesmit līdz trīsdesmit klausītāju,” pastāsta K.Grīnbergs. “Sociālajos tīklos ar ierakstiem, paziņojumiem gan dalās diezgan aktīvi, tomēr atgriezeniskās saites, varētu teikt, nav gandrīz nemaz. Pa retam kāds pienāk un saka: “Es tur to un to pamanīju feisbuka vietnē!” Bet reakciju par uzzināto nepauž. Gribētos, lai cilvēki iesaistās vairāk, dalās viedoklī, domās.”

K.Grīnbergs atklāj, ka izlemts rīkot iedzīvotāju interešu grupu tikšanās, pieaicinot pašvaldības pārstāvjus. “Jau drīzumā aicināsim kopā seniorus, būs sanākšana mājražotājiem. Domāju, interešu grupu sapulces būs saistošākas, ar pašvaldības pārstāvjiem varēs izrunāt to, kas svarīgs tieši šiem morēniešiem. Tā Iedzīvotāju padome būtu kā vidutājs starp vietējiem cilvēkiem un pašvaldību.”

Laukums

Uzlabot dzīvi Mores pagastā. Bērniem ir interesanti pabūt dažādās vietas, taču svarīgi radīt piemērotu vidi pašu pagastā.

Veidot skaisto arī nākamajām paaudzēm

“Iniciatīvu, ka jāsakopj Mores Tautu dīķis, pašvaldībai iesniedzām jau 2022.gadā. Pa­gasta svētkos par to parakstījās gana daudz cilvēku, tomēr mūsu kolektīvo iesniegumu nepieņēma, jo trūka parakstītāju personas koda un citu datu, kas apstiprinātu identitāti. Turklāt bija nosacījums, cik lielai daļa parakstītāju jābūt Siguldas pašvaldības iedzīvotājiem. Tā par vērā ņemamiem atzina tikai portālā “Ma­na­Balss.lv” savāktos parakstus,” par ieceres virzību uz tās realizēšanu pastāsta viens no biedrības “Bioplāns” dibinātājiem Edgars Spura.

Viņš un sieva Jolanta ir rīdzinieki, kurus dzīves ceļš 2019.gadā atveda uz Mori, lai iegādātos īpašumu, kur ģimenei būt pie dabas. Un tieši skaistā vieta, apkārtnes ainaviskums un mazā pagasta šarms viņus vilināja uz šejieni visvairāk. Nu jau vairāk nekā divus gadus abi aktīvi darbojas sabiedriskā labuma vārdā – ar mērķi uzlabot, atjaunot skaisto vidi, proti, iztīrīt un sakopt Tautu dīķi. Pērnā gada jūnijā abu aktivitāte vainagojās ar zināmiem panākumiem. Lai arī Mores svētkos savāktos parakstus neakceptēja, rezultāts tomēr ir.

“Jūnijā saņēmām Siguldas novada pašvaldības ziņu, ka mūsu – Mores pagasta un apkārtnes iedzīvotāju – kolektīvais iesniegums ir izskatīts, izvērtēts un nepieciešamais finansējums Tautu dīķa tīrīšanas projekta izstrādei ir ieplānots pašvaldības budžetā. Jāteic liels paldies visiem, kas atbalstīja un parakstīja mūsu iniciatīvu. Portālā “ManaBalss.lv” tikta savākti vairāk nekā 330 paraksti un vēl ap 150 anketās,” tā E.Spura.
Viņš arī piebilst, ka ir liels gandarījums par sasniegto un par pašvaldības atbalstu iecerei. “Finansējums tehniskā projekta izstrādei ir piešķirts, bet zinām, ka projektēšana vēl nav uzsākta. Plānots gan šajā pavasarī to izdarīt. Cerējām, ka darbi jau rit, process iesācies, tomēr vēl nāksies pagaidīt. Līdzekļi projektam gan ir rezervēti, tāpēc nav šaubu, ka to arī izstrādās.”

Jautāts par vietējo iedzīvotāju atsaucību iniciatīvai, E.Spura vērtē, kaut pagasts neliels, nevar teikt, ka intereses par iniciatīvu nebūtu vai tā būtu pārāk maza. “ManaBalss.lv” balsošanā varbūt vairāk nospēlē sociālo tīklu mārketings. Un Mores svētkos atsaucība bija liela. Klātienē parakstīt iesniegumu nāca daudz vecākā gada gājuma ļaudis, kas daudz pastāstīja, kā dīķis un teritorija ap to izskatījusies viņu jaunībā. Stāstīja, ka savulaik peldējušies, kā pie tā atpūtušies, svinējuši svētkus. Daudzi arī dalījās priekā, ka kāds uzņēmies atbildību šo vietu sakārtot, iekopt,” pastāsta “Bioplāna” pārstāvis. “Savu­kārt pavisam jaunie nemaz nezina, kur tāds Tautu dīķis atrodas, jo vasarās tas vairāk izskatās pēc aizaugušas pļavas. Mēs varam būt tie, kas nodod nākamajām paaudzēm tīru, nepiesārņotu un koptu vidi,” saka Edgars Spura. Viņš uzsver, ka morēnieši gadiem rīkojuši talkas, sakopuši publiskās teritorijas, tostarp arī pie dīķa. “Tādēļ nevarētu teikt, ka iedzīvotāju aktivitāte būtu zema.”

Bezpeļņas organizācija “Bio­plāns” nekādas darbības nevar veikt, iekams nebūs sagatavots pašvaldības solītais projekts. “Kad būs gatavs tehniskais projekts, tad mēs kā biedrība varēsim piesaistīt sponsorus, Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai turpinātu ieceri īstenot tālāk. Ja to darīs pašvaldība, uz ko ceram, plā­nojam izstrādāt vēl kādu lab­iekārtošanas projektu dīķa apkaimei. Tas varētu būt atpūtas laukumiņš, skatu tornītis vai pastaigu taka.”

Dīķa sakopšana nav vienīgā E.Spuras iecere. “Tepat, pāri ceļam, sākas Gaujas Nacionālais parks. Morē ir briežu dārzs, Kau­jas muzejs. Būtu jauki, ja Mori varētu padarīt tūristiem vēl pievilcīgāku. Dīķim vienā pusē ir purvs. Būtu lieliski, ja no dīķa cauri purvam vītos pastaigu taka un pa to varētu aiziet līdz Briežu dārzam. Tā gan ir tikai mana vīzija, bet tāda pati savulaik bija ideja par Tautu dīķi,” iecerēs dalās E.Spura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Atstāt stipras saknes

12:58
08.11.2024
291

Marģers Zeitmanis ir uzņēmējs, kuru daudzi zina kā kultūrtelpu “Zeit”    Līgatnē un “Akustika” Valmierā saimnieku. Viņš darbojas arī medicīnas nozarē. Ne reizi vien    Marģers nosaukts par celmlauzi. Saruna ar viņu par sevis, savas dzimtas, vietas apzināšanos, par paaudžu sasaisti kopīgam mērķim, par kultūru un vēl daudz ko citu. -Lai kaut ko darītu, jāzina […]

Aktualizējam. Ūdenssaimniecība ciematos

12:54
08.11.2024
28

Ūdens paviršību nepiedod Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” gada sākumā kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augšlīgatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Aprīlī uzņēmums pārņēma arī ūdensvada un kanalizācijas saimniecību Priekuļu apvienības pārvaldē. Pašvaldībā plānots, ka Vinda šos pakalpojumus nodrošinās visā novadā, tādējādi veidojot vienotu ūdenssaimniecību un tarifu aprēķinu sistēmu. “Vinda” […]

Saglabājam vēsturisko

15:38
25.10.2024
138

Cēsu Sv. Jāņa baznīca nosvinējusi 740. jubileju. Īstenojot restaurācijas projektu, pēdējos gados dievnams piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Darbi tika uzsākti 2018. gada jūnijā, un 2020.gada augustā ar arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto pateicības svētku dievkalpojumu tika svinēta par Cēsu sirdi dēvētās Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pabeigšana. Baznīcas restaurācijai izlietoti 1,7 miljoni eiro, no tiem 1,38 miljoni bija […]

Aktualizējam. Daudzdzīvokļu namu pagalmi

14:57
22.10.2024
139

Padomju gados celto daudzdzīvokļu māju liela problēma ir iekšpagalmi. Tie nereti ir ļoti kritiskā stāvoklī – bedraini un grūti izbraucami. Atjaunošana prasa lielus līdzekļus, visbiežāk asfalts aizvien vairāk sabrūk, bet naudas atjaunošanai no ēkas uzkrājumiem nepietiek. Lai atbalstītu iedzīvotājus, pašvaldība reizi gadā rīko projektu konkursu “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Cēsu novadā”. […]

Saglabāt vēsturisko

14:49
22.10.2024
51

Pērn martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt Lielstraupes pils un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Lielstraupes pili valsts Cēsu novada pašvaldībai nodeva, lai tā nodrošinātu pils atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras, izglītības un zinātnes mērķiem. Likumā arī noteikts, ka Lielstraupes […]

Saglabāt vēsturisko

16:33
18.10.2024
523

Bērzkrogā pamazām tiek atjaunota Veselavas Zirgu pasta stacija. Baltā ēka piesaista garāmbraucēju uzmanību, tāpat zirgi pie ieejas.  “Darāmā vēl ļoti daudz. Priekšā iekštelpu iekārtošana. Lielus bojājumus gadu gaitā nodarījis caurais jumts. Pati ēka ir sausa. Domājams, vēl šogad ierīkosim apkuri, tad varēs sākties iekšdarbi,” saka saimniece Sigita Norvele. Viņa īpašumu iegādājās 2021. gada nogalē. “Braucot […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
18
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
22
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
23
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi