Jauno nosacījumu mērķis – mazināt klimata pārmaiņu iemeslus un izdevumus par siltumu
Līdz 2030. gadam būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņu Eiropas Savienības (ES) valstīs ēku sektorā un līdz 2050. gadam padarīt to klimatneitrālu – tāds mērķis Eiropas Parlamentam (EP), 12.martā nobalsojot par tiesību aktu, kas liks samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu
emisijas ēku nozarē.
Plāns, par kuru balsoja 370 deputāti, 199 balsoja “pret” un 46 atturējās, nosaka pasākumus, kas palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām, taču ieguvumi būs arī tūlīt taustāmi – mazāki rēķini par siltumenerģiju, tā vērtē tā atbalstītāji. Plānā noteikts, ka no 2030.gada celtajām ēkām jābūt nulles emisijai. Jaunceltajām ēkām, ko izmanto vai kuras pieder valsts iestādēm, nulles emisijai būs jābūt jau no 2028. gada. Paredzēts arī renovēt vairāk veco ēku, kurām rādītāji slikti. ES dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāatjauno 16 % nedzīvojamo ēku ar sliktākajiem veiktspējas rādītājiem, bet līdz 2033. gadam — 26 %, kurām ir sliktākie rādītāji, nosakot minimālās energoefektivitātes prasības.
Attiecībā uz dzīvojamām ēkām dalībvalstīm būs jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu vidējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu līdz 2030. gadam vismaz par 16% un līdz 2035. gadam vismaz par 20 līdz 22%.
Ziņojot par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ēku energosniegumu, EP deputāts, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvis no Īrijas Kirans Kafs rosinājis “palielināt tehnisko un praktisko palīdzību, sniedzot bezmaksas konsultācijas renovāciju vienas pieturas aģentūrās. ES fondi, piemēram, Sociālais klimata fonds vai Atveseļošanas un noturības mehānisms, būtu jāizmanto kā garantijas un kā apgrozības fondi, lai nodrošinātu to grupu piekļuvi finansējumam, kurām ir sarežģīti saņemt tradicionālas hipotēkas vai aizdevumus. Šīs direktīvas centrā ir cīņa pret enerģētisko nabadzību. Energosnieguma līgumi un rēķinos bāzētas shēmas, dotācijas un subsidētas integrētas ēku renovācijas programmas vietējā līmenī tiek vērstas uz neaizsargātām grupām un nodrošinās cenas ziņā pieejamas vai pat izmaksu ziņā neitrālas renovācijas”.
Kirans Kafs arī uzsvēris, ka privātmāju īpašnieki tiks motivēti, ne spiesti uzlabot namu energoefektivitāti. Viņš pauda, ka nesenās enerģētiskās krīzes laikā “vairāk nekā 41 miljons eiropiešu jeb 9,3% iedzīvotāju nebija spējīgi pietiekami apkurināt savas mājas. 2021. gadā šis rādītājs bija 6,9%. Augstie enerģijas rēķini radīja pamatīgu slogu mājsaimniecībām. Tādēļ mēs gribējām nodrošināt, lai ciešanas, ko radīja šī krīze, nekad neatkārtotos. Līdz ar to mēs vēlējāmies ieviest energoefektivitāti un ietaupījumus, kas ļautu pastāvīgi samazināt apkures rēķinus un atkarību no energoresursu piegādātājiem”.
Jaunajā tiesību aktā arī norādīts, ka dalībvalstīm, ja tas tehniski un ekonomiski iespējams, līdz 2030. gadam būtu pakāpeniski jāievieš saules enerģijas iekārtas visās jaunajās dzīvojamās ēkās, sabiedriskās ēkās un namos, ko neizmanto mājokļiem, atkarībā no to lieluma.
Jāatgādina, ka mainīt fosilā kurināmā apkuri pret atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtām vēlas arī Latvijas mājsaimniecības. Valsts atbalstam, kas paredzēts šim nolūkam, 2023.gadā pieteicās un to saņēma 4905 mājsaimniecības, ziņo Enerģētikas un klimata ministrija. Iekārtu iegādei izmantotā kopējā summa – 17,29 milj. eiro – ir valsts atbalsta programmas “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” līdzekļi, kas tiek iegūti Emisijas kvotu izsolīšanā. Atbalstu saņēmuši iedzīvotāji siltumsūkņu, saules kolektoru, saules paneļu, vēja ģeneratoru un koksnes biomasas katlu (kas piemērots granulu kurināmajam) projektu īstenošanai visos Latvijas reģionos. Šogad janvārī šim atbalstam jau arī saņemti gandrīz 10 tūkstoši pieteikumu.
Eiropas Parlamenta pieņemtajā tiesību aktā paredzēta pakāpeniska fosilā kurināmā katlu izņemšana no apgrozības. Dalībvalstu uzdevums veikt pasākumus, lai dekarbonizētu apkures sistēmas un pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā izmantošanas apkures un dzesēšanas jomā, lai līdz 2040. gadam pilnībā pārtrauktu šī enerģijas iegūšanas veida izmantošanu. No 2025. gada dalībvalstis nedrīkstēs turpināt subsidēt autonomu fosilā kurināmā katlus. Taču to atļaus darīt hibrīdapkures sistēmām, piemēram, tām, kurās apkures katls ir apvienots ar saules siltuma iekārtu vai siltumsūkni.
Noteikti arī izņēmumi. Prasības var neattiecināt uz kultūrvēsturiskajām ēkām un celtnēm, ko izmanto lauksaimnieciskajai ražošanai. ES valstis var nolemt šīs prasības nepiemērot ēkām, kuras aizsargā īpašo arhitektonisko vai vēsturisko vērtību dēļ, baznīcām un kulta vietām, arī pagaidu celtnēm.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ES valstīs ēku apsildīšanai un dzesēšanai tiek izlietoti 40% no kopējā enerģijas patēriņa un tas rada 36% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Jauno normu īstenošanai šī ES plānošanas periodā tieša finansējuma nav, taču vides problēmu risināšanai pieejami struktūrfondu un citu finansēšanas avotu līdzekļi. Lai tiesību akts stātos spēkā, tas vēl oficiāli jāapstiprina Eiropadomei.
Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā