Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

“Straupe” ceturtdaļgadsimta gaidās

Jānis Gabrāns
23:00
31.05.2018
116
Pks Straupe 1

Savu 25.gadadienu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) “Straupe” sagaida ar teicamiem rezultātiem.

Pērn izdevies sasniegt augstākos rādītājus kooperatīva vēsturē vairākās jomās: augstākais apgrozījums (6,6 miljoni eiro), realizēts lielākais sviesta daudzums (164 tonnas), no biedriem pārstrādei iepirkts lielākais piena apjoms (9578 tonnas). Turklāt, neraugoties uz piena iepirkuma cenas samazinājumu valstī, kad vidējā cena nokrita zem 28 centiem, “Straupe” turpina maksāt 33,2 centus par kilogramu.

Valdes priekšsēdētājs Imants Balodis norāda, ka piena iepirkuma cenu nosaka kooperatīva finansiālās iespējas: “Pēdējie pieci gadi bijuši veiksmīgi, lai gan tie iekrita piena krīzes laikā. Tai veiksmīgi tikām pāri, sperot arī lielu soli attīstībā, bet galvenais, ka saviem biedriem esam spējuši noturēt augstas piena iepirkuma cenas. Varam viņiem godīgi skatīties acīs, ka visu, kas tiem pienākas, varam atdot.”

I. Balodis uzsver, ka jau kopš dibināšanas visa kooperatīva darbība vērsta uz attīstību. Katrs solis bijis pārdomāts, vienmēr rūpīgi izrēķinot, ko var vai nevar atļauties.

“Esam attīstījušies par savu nopelnīto naudu. Varbūt kāds konkurents attīstījies straujāk, ņemot kredītus, mēs to nedarījām, zinot, ka kredīts jāatdod, par to jāmaksā procenti. Mēs iztikām ar pašu līdzekļiem, vienmēr paturot prātā, ka saviem biedriem jānodrošina augstas piena iepirkuma cenas, kas ir par 10 – 20 procentiem augstākas nekā vidēji Latvijā. To esam pildījuši,” saka I. Balodis.

Pienu PKS “Straupe” iepērk tikai no saviem biedriem. Šis ir mazo piena ražotāju kooperatīvs, pusei no 65 biedriem govju skaits saimniecībā ir mazāks par desmit, tikai trīs saimniecībās govju skaits ir no 100 līdz 200. “Strau­pes” produkcija vienmēr izcēlusies ar augstu kvalitāti, to nodrošina iepirktā piena kvalitāte.

“Lai būtu kooperatīva biedrs, jāspēj nodot augstākās, ekstra, klases piens. Ja zemnieks to nespētu, mums nāktos pārtraukt sadarbību. Kooperatīva biedri to zina un prasības izpilda,” stāsta valdes priekšsēdētājs.

Lai arī piena piegādātāju skaits gadu gaitā sarucis, iepirktā piena apjoms palielinās. “Straupe” iepērk visu slaukumu, kas iegūts kooperatīva biedru saimniecībās, tas liek nemitīgi domāt par jaunu produktu ražošanu un jaunu tirgu apguvi.
Kooperatīva biedri ir uzticīgi “Straupei”, sadarbību vērtē ļoti atzinīgi. Jānis Šulcs no zemnieku saimniecības “Lielandžas” turpina vecāku gaitas piena lopkopībā, viņi jau kopš saimniekošanas sākuma sadarbojas ar PKS “Strau­pe”. J.Šulcs ievēlēts par kooperatīva valdes locekli, starp kuriem ir viens no jaunākajiem. Viņš norāda, ka kooperatīva darbība bijusi pareiza, vērojama izaugsme, joprojām turpinās attīstība. Uz jautājumu, vai valdē jauno uzklausa, saka: “Protams. Patiesībā dažbrīd pat priekšsēdētājs un vecākie valdes locekļi gaida jauno zemnieku viedokli, ko esmu gatavs paust.”

Raitis Bāliņš no zemnieku saimniecības “Grantskalni” ar kooperatīvu sadarbojas vairāk nekā desmit gadu un ir vienīgais bioloģiskais lauksaimnieks kooperatīvā. Viņš uzsver, ka “Straupe” ir ļoti labs partneris un labā piena cena ļauj ikvienam zemniekam veiksmīgāk attīstīties. Nepiecie­šamības gadījumā PKS “Straupe” saviem biedriem sniedz arī īstermiņa aizdevumus.

Valdē no 2003.gada darbojas Skaidris Ozoliņš no SIA “Ciprese Pluss”. Viņš par kooperatīva darbību saka atzinīgus vārdus. Par “Straupes” dalībnieku uzņēmums kļuvis pēc tam, kad iepriekšējais piena pieņēmējs bankrotējis: “Kopš nododam pienu “Straupei”, viss mainījies. Maksājumi nekad nav kavēti, iepirkuma cena ir Eiropas vidējā līmenī. Taču ir ne tikai augstās piena cenas. Kooperatīvs vairumā iepērk piena ražotājiem nepieciešamās preces, piemēram, rulonu plēves, tīklus, minerālmēslus, kas pēc tam nonāk pie biedriem. Pērkot vairumā, ir lētāk, un kooperatīvs par precēm no biedriem neņem nekādu uzcenojumu. Manuprāt, tas ir vienīgais kooperatīvs, kas no tā papildus nebarojas.”

Arī Straupes pienotavā strādājošie atzīst, ka jūtas kā vienā lielā ģimenē. Ražošanas meistare Gunta Tetere tur strādā jau 21 gadu, redzējusi ražotnes attīstību, izaugsmi. Viņa saka, ka tikai tā var sasniegt cerēto: “Ražošanā uz vietas nevar stāvēt, nemitīgi jāiet uz priekšu.”

Pirms trim gadiem sācis strādāt ražošanas vadītājs Rolands Jomerts, kurš stāsta, ka pienotavas kolektīvā iekļauties, ar kolēģiem sastrādāties bijis viegli. Viņš atzīst, ka svarīgs ikviens darbinieks, kurš piedalās ražošanā: “Tie, kuri ar savām rokām veic visu procesu, ir tikpat svarīgi zobratiņi šajā mehānismā kā ražošanas vadītājs vai meistars. Tikai kopā var panākt rezultātu!”

Galvenā grāmatvede Ilona Kūlīte, kurai šī ir pirmā un vienīgā darbavieta, neslēpj, ka uzņēmumā jūtas kā ģimenē un nespēj sevi iedomāties citur.

Jāatzīmē, ka šogad aprit ne tikai PKS “Straupe” 25 gadi, bet ražotnei – Straupes pienotavai – arī apaļa gadskārta – 105 gadi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
9

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
41

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
47

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
53

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
189

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
451
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi