Šī gada sausā vasara valstī izraisīja vairākus plašus meža ugunsgrēkus. No nelaimes neizdevās izbēgt arī Cēsu puses mežiem.
Sestdienas rītā ap pulksten 10.30 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz meža ugunsgrēku Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, netālu no Cēsu novada, Kvēpenes ielas apkaimē. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg mežs vairāk nekā trīs hektāru platībā. Tas šajā vasarā ir lielākais mežu ugunsgrēks Cēsu daļas teritorijā.
Dzēšanas darbos iesaistījās VUGD ugunsdzēsēji glābēji, Valsts meža dienesta pārstāvji, apkārtējo novadu brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Šis paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks tika likvidēts svētdien ap astoņiem no rīta.
VUGD Vidzemes brigādes komandiera vietnieks Andrejs Rjabkovs “Druvai” atzina, ka informācija saņemta novēloti, tāpēc arī uguns izplatījusies tik lielā teritorijā. Cilvēki stāstījuši, ka šajā teritorijā pēdējās dienās bijuši redzami dūmi, bet neviens nav pievērsis uzmanību, domājuši, ka kurina ugunskuru.
Dzēšanas darbos palīgā ieradās glābēji no daudzām VUGD Vidzemes reģiona daļām: Cēsīm, Valmieras, Limbažiem, Smiltenes, Strenčiem, Siguldas, Madonas. A. Rjabkovs stāsta, ka kopumā no VUGD piedalījušies aptuveni 55 cilvēki: “Uz vietas strādāja 25 līdz 30, bet bija nepieciešams ik pa laikam viņus nomainīt, lai dzēšanas darbi neapstātos. Mežu ugunsgrēkos vienmēr grūtākais, vienlaicīgi galvenais uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu ūdens apgādi. Sākumā to piegādāja ar cisternām no Gaujas, vedot no vietas, kur var piebraukt, proti, pie Gaujas tilta. Tie ir gandrīz trīs kilometri no notikuma vietas, bet ceļš ir smilšains, pēc pāris stundām tas pat mūsu tehnikai nebūtu izbraucams. Tāpēc līdztekus tika veikta apkārtnes apsekošana, lai atrastu vietu iegremdējamiem sūkņiem un nodrošinātu tiešu ūdens piegādi. Tāda vieta Gaujā tika atrasta aptuveni 600 – 700 metrus no ugunsgrēka vietas, no tās tika izvilktas maģistrālās šļūtenes. Pēc vairākām stundām perimetrs bija apjozts, varēja sākt pilnvērtīgu dzēšanu, virzoties uz degošās teritorijas iekšpusi.”
Pats A. Rjabkovs šajā vasarā piedalījies arī plašo meža un purvu ugunsgrēku dzēšanās Talsu pusē un Ramatas pagastā, tāpēc var salīdzināt ugunsdzēsēju paveikto. Kvēpenes ugunsgrēks gan bijis daudz mazāks, tomēr te varēja apliecināt ugunsdzēsēju augsto profesionalitāti un operativitāti.
A. Rjabkovs arī atzīst, ka sadarbība ar Valsts meža dienestu izveidojusies ļoti laba. Viņu cilvēki ar tehniku rīkojušies ļoti profesionāli, palīdzot dzēšanā. Meža dienests arī gādājis, lai dzēšanas darbos iesaistītie tiktu pabaroti.
“Izrādās, tas nav vienkāršs uzdevums, īpaši, ja vajag ēdināšanu nodrošināt naktī. Talkā nāca “Cirkle-K” degvielas uzpildes stacija Cēsīs, uzņēmums atbalstīja ugunsdzēsējus, divas reizes – naktī un no rīta – bez maksas nodrošināja ēdamo. Paldies par šo atbalstu,” saka A. Rjabkovs.
Meža ugunsgrēkā ir tā īpatnība, ka vienmēr var būt paslēpusies dzirkstele, kas var atkal uzliesmot. Kad ugunsdzēsēji darbu bija beiguši, meža uzraudzību pārņēma Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, lai nepieļautu uguns atkārtotu uzliesmošanu.
Pārvaldes pārstāve Maija Rēna stāsta, ka kopumā izdeguši nedaudz vairāk kā trīs hektāri meža: “Šogad šis ir otrais meža ugunsgrēks Gaujas nacionālā parka teritorijā. Vasaras sākumā pie Ērgļu klintīm dega mežs aptuveni divu hektāru platībā. Lai arī uguns izcelšanās iemeslu noskaidros Valsts policija, mūsu sākotnēja versija liecina, ka iespējamais iemesls abiem ugunsgrēkiem viens – vietā, kur tas nav atļauts, veidota apmetne, ugunsgrēks izcēlies, neapzinīgi rīkojoties ar uguni, kurinot ugunskuru.”
Atgriežoties pie informācijas, ka dūmi šajā meža teritorijā manīti dažas dienas iepriekš, “Druva” jautāja Ziemeļvidzemes virsmežniecība inženierim uguns apsardzības jautājumos Arnim Krastiņam, vai novērošana no torņiem jau beigusies. Viņš stāsta, ka šāda uzraudzība notiek tik, cik atļauj valsts piešķirtais budžets: “Mūsu teritorijā novērotāji dežūrē tikai četros torņos, bet tornī, kas atrodas tuvāk ugunsgrēka vietai, šajā vasarā dežūras nebija. Paļaujamies, ka Gaujas nacionālā parka teritorijā ikdienā ir daudz cilvēku – tūristi, atpūtnieki, kuri, pamanot dūmus, degšanu, uzreiz ziņo dienestiem. Ja tiešām kāds saka, ka dūmi bijuši pirms dažām dienām, kāpēc par to nav ziņots? Mūsu aplēses rāda, ka degšana sākusies vai nu iepriekšējā vakarā, vai, ticamāk, agrā rītā. Ja būtu sācis degt pirms divām trim dienām, tie nebūtu trīs, bet trīs desmiti hektāru. Šoreiz visi dienesti strādāja ļoti profesionāli, neļaujot ugunij izplatīties un sekmīgi to nodzēšot samērā īsā laikā.”
Komentāri