Brīdī, kad iestājušās nenovēršamas pārmaiņas un nav nekādas vēlēšanās tās pieņemt, ziniet, ko mēs darām? Mēs paziņojam, ka jaunais neko labu nenesīs. Sevi aizstāvam, mānām, cenšamies aizsargāties, pirms doties pārmaiņās.
Dzīvē šādi brīži ir dramatisma pilni. Taču, ziniet, ja tos ierauga no malas, netrūkst arī komisma. Atceros, kā mēs – 400 cilvēki – Valmieras teātra skatītāju zālē smējāmies, kad izrādē gruntīga sieva, ģimenes locekļu nostādīta pārmaiņu priekšā un mierināta, ka būs jau labi, vārgi iebilda: “Un ja nu nebūs labi”? Pēc tam sieviete it kā atguvās, ieņēma ierasto, aktīvo dzīves pozīciju un ģimenei cieti paziņoja: “Nebūs labi. Es zinu – nebūs!” Tajā brīdī arī zāle uzsprāga smieklos. Kas tad bija noticis? Kāzu karstumā jaunais pāris paziņojis, ka netaisās dzīvot pēc vecāku un vecvecāku prāta, bet gan sava. Skatītājiem šo ģimenes pavērsienu bija ļauts redzēt no malas. Pie tam izrādes režisors domu gaitu un rīcību bija paspilgtinājis, kā jau komēdijai tas piederas.
Aizveroties izrādes “Latviešu kāzas” priekškaram, bija laiks aizdomāties, cik precīzi dramaturgs un režisors Lauris Gundars pratis uz skatuves parādīt dzīvē novēroto. Viņam bija izdevies. Mēs katrs pārmaiņu gaidās savu reizi esam meklējuši glābiņu, paziņojot, ka nebūs labi, un piebilstot: “Kad mēs augām, tad gan tā nebija! Tad zāle bija zaļāka.”
Šī epizode ienāca prātā aizvakar, sapulcē klausoties Cēsu amatierkolektīvu vadītāju un dalībnieku sarunās ar Cēsu domi. Beidzot ir pienācis brīdis, par kuru pirms desmit, divdesmit gadiem varēja tikai sapņot – Cēsu kultūras nams jaunā kvalitātē augšāmcēlies. Taču brīdī, kad piedzīvots ilgi gaidītais un cerētais – pirms simts gadiem celtais nams ar vēl nebijušu vērienu var sākt jaunu simtgadi – viens no cēsniekiem, gluži kā tajā izrādē, pārmaiņu priekšā, sacīja: “Nebūs labi, es zinu, nebūs!” Pēc tam viņš atminējās, kāda viņa bērnībā un jaunībā bijusi kultūras nama smarža, nopūtās un secināja: “Tā vairs nebūs.”
Taču es nespēju sērot par pagātni, jo esmu citās noskaņās. Man jau kabatā ir biļetes uz Cēsu koru pirmo lielo koncertu jaunajā koncertzālē. Gaidu šo skaisto notikumu ar lielām cerībām un prieku. Mairita Kaņepe
Komentāri