Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Vidzemītes apceļošana

Druva
09:07
07.10.2014
2

Zeltītā rudenī bija laiks skaistam braucienam pāri Vidzemītei. No Cēsīm par tālāko punktu kartē izraudzījāmies Jaunkalsnavu ar tās kokaudzētavu pie Vesetas upes un Latvijas Valsts mežu dārgumu krātuvīti – arboretumu. Nav vārdam vietas – ekskursija pa Latvijā pazīstamu un arī neredzētu koku un dekoratīvo krūmu audzi bija dikti skaista. Taču iespaidīgāka par to izrādījās maršruta izvēle, dodoties braucienā nevis pa šoseju, kas Cēsis taisni savieno ar Madonas pusi, bet pa līkumainajiem Amatas, Ogres, Ērgļu ceļiem.

Sen – pāris gadu desmitus – tie nebija mēroti ekskursijas nolūkā. Tāpēc braukšana atstāja tik lielu iespaidu. Latvijas vidienē nobraukt 20, pat 30 kilometrus un ceļmalā neredzēt nevienu skaisti sakoptu sētu – vēl vairāk – neredzēt nevienu sētu – tikai brikšņus, tas bija nomācoši. Ceļš Taurupe – Aderkaši – Meņģele un ceļš Ērgļi – Katrīna – Pērkoņi – Skujene bija no mājām un ļaudīm tik tukšs, ka krūmi vien snaikstījās gar ceļu līkumiem. Tad augstienē pie Ziestu kalna pēkšņi visās pakalnēs krūma neviena. Visur kukurūzas lauki. Lūk, biodegvielas ražošanas rūpnīca – izskaidrojums apstrādātām platībām un zemēm, arī šovasar no jauna atkarotām krūmu audzēm. Laikam ražotne tā pati, pret kuras būvēšanu Cēsu un Priekuļu iedzīvotāji noprotestēja.

Tālākais ceļš paiet debatējot par to, kas Latvijai vairāk vajadzīgs. Nonākam, ka Latvijai vajadzīgs cilvēks. Saprātīgs un prātīgs, kas atrastu balansu starp darbu un bezdarbu, starp sakoptību un mežonību, starp dabiskumu un ražošanas procesiem. Citiem vārdiem sakot, starp būt un nebūt.

Būt cilvēkiem Latvijā vai nebūt. Varbūt vēl vairāk – būt vai nebūt Latvijai. Diez vai mēs varam atļauties būt starp tām valstīm, kuras uzbūvē gludus, taisnus ceļus. Pa tiem brauc mašīnu straumes un neapstājas. Braucēji neinteresējas par tiem, kas vēl palikuši, kas grib un varētu dzīvot savā zemītē. Tādu paliek arvien mazāk.

21. gadsimts pie ziņojuma dēļa Latvijā piespraudis laikmeta paziņojumu: “Tukša vieta”. Kāds citruden nāks šajā vietā?

P.S. Zemes ceļi gan labi uzturēti. Nemaz nerunājot par moderni klāto asfalta posmu Nītaure – Zaube – Ķeipene. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
8

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
7

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
5

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
6

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
7

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
5
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
7
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
6
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi