Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Par demokrātiju un godīgumu

Druva
12:04
27.01.2015
6

Šogad publiskotajā Latvijas Universitātes (LU) Sociālo un politisko pētījumu institūta pētījumā „Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2005 – 2014” atrodamas daudzas interesantas atziņas un fakti.

Pētījuma vairāk kā trīs simts lappuses, protams, nav apskatāmas vienā īsā komentārā, tomēr dažus faktus, manuprāt, der minēt.

Jēdzienu „demokrātija” lietojam bieži, tomēr tas, ko mēs katrs ar šo vārdu saprotam, ļoti atšķiras. Tāpat kā mēdzam pārmest politiķiem un dažādām amatpersonām negodīgumu, lai gan atšķirīgi saprotam to, ko nozīmē nelikumīga vai negodīga rīcība.

Pasaules vērtību aptauju (World Values Survey) rezultāti liecina, ka ļoti daudzu un dažādu valstu iedzīvotāji vēlas dzīvot demokrātiskā iekārtā (Latvija pēdējā aptaujā nebija iekļauta). Nav pārsteigums, ka to vēlas Vācijas (94,1%), Zviedrijas (93,1%) vai Igaunijas (79,2%) iedzīvotāji, taču arī Baltkrievijas (85,3%), Ķīnas (70,5%), Kazahstānas (87%) un Ēģiptes (98,7%) iedzīvotāji aptaujā ir apgalvojuši, ka vēlas dzīvot demokrātiskā valstī un ka tas ir ļoti svarīgi. „Reizē ir jāņem vērā, ka minēto aptauju respondenti ar demokrātiju, ko viņi tik izteiktā pārsvarā atbalsta, bieži vien saprot ļoti atšķirīgas lietas.

Visās minētajās valstīs un gandrīz vienādā mērā par svarīgu demokrātijas iezīmi uzskata līderu ievēlēšanu brīvās vēlēšanās, novērtējot to desmit ballu skalā ar atzīmēm no 9,25 Zviedrijā līdz 7,52 Ķīnā”, skaidro Latvijas pētījuma zinātniskais redaktors, filozofijas zinātņu doktors Juris Rozenvalds. Izrādās – aptaujātie no valstīm, kas tiek uzskatītas par stabilām un demokrātiskām, lielāku uzmanību pievērš galveno pamata pilsonisko tiesību nodrošināšanai, bet cilvēki no valstīm, kuras grūti novērtēt kā demokrātiskas, vairāk domā par vienlīdzīgu ienākumu nodrošināšanu un, lai to panāktu, ir gatavi upurēt savas tiesības nepiekrist pie varas esošajiem un tos kritizēt.

LU pētījumā var uzzināt, ka, piemēram, apgalvojumu par pakļaušanos līderiem kā būtisku demokrātijas iezīmi respondenti Vācijā novērtē ar vidējo atzīmi 2,42, Zviedrijā – ar atzīmi 3,55, Igaunijā – 4,83, bet Krievijā – ar vidējo atzīmi 6,53, Kazahstānā – 6,59, Ķīnā – 6,6. Arī jautājumā par to, cik lielā mērā par būtisku demokrātijas iezīmi ir jāuzskata reliģisko līderu īpašā loma likumu interpretācijā, dažādu valstu respondentu domas atšķiras plašā amplitūdā: Zviedrijas respondenti to novērtē ar 2,06 ballēm, Vācijas respondenti – ar 2,19 ballēm, bet Ēģiptē aina ir pavisam cita – tur reliģisko līderu loma demokrātijā tiek novērtēta ar atzīmi 6,19.

Neiedziļinoties LU pētījuma zinātniskā redaktora demokrātijas skaidrojumā no vēsturiskā un mūsdienu skatupunkta, manuprāt, svarīga ir kāda atziņa par liberālās demokrātijas pievilcīgumu ārpus Rietumu pasaules: „Mūsdienās kļūst acīmredzams, ka liberālā demokrātija vairs nav tik pievilcīga ārpus Rietumu pasaules, kāda tā šķita vēl pirms divdesmit gadiem. Te sava loma ir autoritāro režīmu (spilgtākie piemēri – Ķīna, Singapūra un vēl vairāki Tālo Austrumu “tīģeri”) ekonomiskie panākumi pēdējos gadu desmitos. Aicinājumi rīkoties līdzīgā veidā atskan pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līmenī – samērā plašu rezonansi pēdējā laikā guvusi Ungārijas premjerministra Viktora Orbana apņemšanās uzskatīt Ķīnas, Singapūras, Turcijas un pat Krievijas noieto ceļu par atdarināšanas vērtu paraugu.”

Jāpiebilst, ka arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš sliecas augstāk vērtēt biznesu, nevis demokrātiskās vērtības. Pagājušā gada nogalē intervijā laikrakstam „Diena”, vaicāts par attiecībām ar Krieviju un ES sankcijām, Prezidents pauda: „Ja skatāmies uz pasauli globāli, es vienmēr atceros Šimona Peresa teikto, ka valdību loma arvien samazinās un droši, ka samazināsies arī turpmāk; pasauli arvien vairāk vada lielais bizness. Ja kāds domā, ka to varēs apturēt, jāsaprot, ka tas neizdosies.”

Ja runājam par to, kā vērtējam godīgumu, tad aptauju dati Latvijā ir ļoti interesanti. Ja salīdzina 2008. un 2014. gada aptauju par to, ko nozīmē politiskā korupcija, tad kopumā ir augusi nosliece dažādas politikā vērojamās negatīvās parādības dēvēt par korupciju. Aptaujās tika uzdoti 16 vieni un tie paši jautājumi (piemēram – vai par korupciju liecina savai partijai pietuvinātu cilvēku iekārtošana izdevīgos amatos valsts apmaksātā darbā). Tātad, no vienas puses, ir pieaudzis nosodījums partiju negodprātīgai rīcībai. No otras puses, kopš 2008. gada tikai nedaudz ir samazinājies aptaujāto skaits, kuri korupciju netieši attaisno, atzīst nepieciešamību ar to sadzīvot, pauž bezspēcību vai vienaldzību.

Nedaudz (no 31,3% līdz 26,2%) samazinājies to pilsoņu īpatsvars, kuri uzskata, ka var atbalstīt politiķi, kas zog, taču reizē rūpējas arī par pārējo sabiedrību. Pagājušajā gadā aptuveni tikpat daudz aptaujāto uzskata, ka politiķa profesionālā kompetence ir svarīgāka nekā viņa godīgums. Tam, ka ikviens cilvēks, nokļūstot politiķa amatā, arī pats to mēģinātu izmantot savā labā, pagājušajā gadā piekrita jau 58,9 % aptaujāto (2008. gadā piekrita 56,1%).

Skarbi rezultāti, vai ne? Droši vien vietā būtu atcerēties teicienu par skabargu un baļķi paša acī. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi