Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pārrakstītā vēsture

Sallija Benfelde
10:48
27.05.2015
2

Gan Ukrainas prezidents Porošenko, gan dažādi eksperti uzskata, ka nopietns Krievijas uzbrukums, kārtējo reizi slēpjoties aiz prokrieviski noskaņotajiem separātistu kaujiniekiem, ir neizbēgams. Ukrainas Austrumos notiek liela kara tehnikas un karavīru koncentrācija, tādēļ tas varētu būt tikai jautājums, kad tas notiks. Krievijai gan ir nopietnas finansiālas problēmas, bet, ja vēsture pārrakstīta, karot vieglāk, jo “savējie sapratīs”.

Socioloģiskās aptaujas liecina, ka Krievijā Otrā pasaules kara vēsturi pārrakstīt ir izdevies ar panākumiem. Aptuveni 70 procenti Krievijas iedzīvotāju par Otro pasaules karu saka, ka Padomju Savienība būtu uzvarējusi arī bez sabiedroto palīdzības, bet uz jautājumu, vai atbalstāt Molotova – Ribentropa paktu, šogad martā puse Krievijas iedzīvotāju atbildēja, ka atbalsta. Ja atceramies, arī Putins nāca klajā ar paziņojumu, ka Molotova – Ribentropa pakts bija labs un vajadzīgs. Savukārt uz jautājumu, kāpēc karš sākās un kurš tajā vainojams, 28 procenti aptaujāto atbild, ka vainīga bija Lielbritānija un Francija. Ar vārdu sakot, vēsture ir pārrakstīta, un liela vai pat lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju tai tic.

Līdzīgi ir arī jautājumā par ienaidnieku un to, vai karā var tikt izmantoti kodolieroči. Krievijas iedzīvotājiem arī šajos jautājumos ir savi “īpašie uzskati”. Neatkarīgās socioloģisko pētījumu firmas “Levadas Centrs” šogad aprīlī veiktā aptauja liecina, ka 59 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskata – ASV šobrīd apdraud Krieviju. Uz jautājumu, kā ASV apdraud Krieviju, no tiem, kuri uzskata, ka tādi draudi pastāv, 48 procenti atbild, ka ASV liek šķēršļus Krievijas attīstībai, 40 procenti domā, ka ASV grib kontrolēt Krievijas ekonomiku, 36 procenti aptaujāto uzskata, ka ASV grib uztiept svešas idejas un vērtības, bet 31 procents ir pārliecināts, ka Krievijā ir iespējams ASV militārs iebrukums un okupācija. Savukārt uz jautājumu, kurš būs uzvarētājs, ja sāksies karš starp Krieviju un ASV/NATO, 33 procenti uzskata, ka uzvarētāja būs Krievija, 52 procenti domā, ka tādā karā uzvarētāju nevar būt, vēl 11 procenti nezina atbildi, un tikai pieci procenti ir pārliecināti, ka tādā karā uzvarēs ASV/NATO. Interesanta ir arī Krievijas iedzīvotāju attieksme pret iespējamo kodolieroču lietošanu tādā karā. Ceturtā daļa aptaujāto domā, ka Putina pavēle lietot kodolieročus ir pilnīgi iespējama, bet septiņi procenti saka, ka tas ir ļoti ticami. Tiesa gan, 55 procenti domā, ka tas maz ticams vai ir pilnīgi neiespējami, tomēr gandrīz trešdaļas iedzīvotāju pieļāvums, ka karā tiks lietoti kodolieroči, liek bažīties par sabiedrības noskaņojumu un nolemtības sajūtu. Vēl vairāk – ceturtdaļa aptaujāto saka, ka viņi nemaz nebaidās no tā, ka Putins varētu pieņemt lēmumu par kodolieroču izmantošanu, tikai 16 procenti aptaujāto atbild, ka viņiem ir ļoti bail. Protams, pa vidu ir tie, kuri baidās vairāk vai mazāk, tomēr jau atkal aptuveni trešdaļa sabiedrības nebaidās nemaz vai gandrīz nemaz. Tas nozīmē, ka, lai ko darītu Putins, sabiedrība klusēs, it īpaši, ja tiks stāstīts, ka pie visa vainojamas ASV. Starp citu, krievu rakstnieks Viktors Jerofejevs pirms gadiem sešiem ar ironiju un tādām kā bažām rakstīja: “Es atkal viņu redzēju sapnī. Stāv tāds kautrīgs, pieticīgs, sasprindzis. Pats sev miesassargs. Grūti Krievijā atrast cilvēku, kurš nebūtu redzējis sapnī Putinu. Viņš ir krievu sapņu cars. No kurienes šī tieksme pēc Putina? Varbūt viņš ir tukšs kā aktieris, kas spēj nospēlēt jebkuru lomu un būt vienaldzīgs pret tās saturu?”

Protams, var runāt par “nozombētu” nāciju, var dusmoties vai uzjautrināties par tādu pasaules uztveri un uzskatiem, tomēr fakts ir un paliek – Krievija ir mūsu kaimiņš, kurš turklāt vēlas, lai arī pārējā pasaule domātu līdzīgi Krievijai un atzītu tās “īpašās tiesības”.

Protams, vēsturi var pārrakstīt, tādēļ jāsargā savas sirdis un prāti, jo “visstiprākās aizsardzības līnijas ir tās, kas iet caur mūsu sirdīm un prātiem”, 4.maija svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
10
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi