Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka viņa alga ir pārāk maza, un Finanšu ministrijai lūdzis pārskatīt algas aprēķina principus. Viņam gan vēl būtu jāatrod kādi ietekmīgi labvēļi, kuri šai prasībai piekristu.
Diezin vai ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka viņu alga ir pārāk augsta. Līdz ar to atklātākas vai slēptākas vēlmes par atalgojuma palielināšanu un atklātāki vai slēptāki mājieni, ka nepieciešams algas pielikums, ir gluži normāla darba ņēmēju un devēju attiecību sastāvdaļa. Atšķiras tikai uzstājības līmenis un metodes, kas tiek liktas lietā.
Sabiedrībā ideja par valsts amatpersonu algu palielināšanu parasti tiek uzņemta ar zināmu skepsi. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju uzticēšanās valsts institūcijām Latvijā ir visai zema, tas ir likumsakarīgi – bez izpratnes par to, kāda ir ierēdņa, deputāta vai ministra darba ikdiena, un bez uzticēšanās amatpersonām ir grūti saskatīt iemeslus, kāpēc lai tās tiktu atalgotas dāsnāk.
To, ka augsta ranga amatpersonu algu paaugstināšana ir kutelīgs jautājums, saprot arī politiskās partijas, kas vismaz dažkārt cenšas radīt iespaidu, ka nedomā tikai par to, kā sev un saviem sabiedrotajiem saraust lielākus labumus. Tāpēc pērn Saeima noraidīja priekšlikumu palielināt algas ministriem. Tas, vai Latvijas ministru algas pēc būtības ir adekvātas pret padarīto un vai tām būtu kaut vai tikai jāpietuvojas tam līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs, toreiz bija mazsvarīgi. Tāpat arī nebija izšķiroši, ka pašreizējā alga nav vilinoša daudziem talantīgiem un spējīgiem cilvēkiem, kādēļ partijām dažkārt ir zināmas problēmas atrast piemērotus ministra amata kandidātus. Daudz nozīmīgāk bija tas, ka nupat bija notikušas Saeimas vēlēšanas, bet nepilnu mēnesi pēc tam pacelt algas saprotamu iemeslu dēļ izskatījās gluži vienkārši nevietā.
Turpretim tagad jau ir vērojamas citas vēsmas. Bez īpaša trokšņa deputātiem pašiem šogad ir palielinātas algas – vidēji par 100 līdz 150 eiro. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece izteikusies, ka arī “ministru un ministru prezidenta alga nav adekvāta slodzei un atbildībai, kāda ir augstākajām amatpersonām”. Līdz ar to ir sagaidāms, ka ideja par ministru algu paaugstināšanu atkal varētu parādīties Saeimas dienaskārtībā. Kas zina, varbūt pašu deputātu algas pielikums padarīs viņu sirdis mīkstākas un viņi būs gatavi uz lielāku pretimnākšanu.
Par algām runā arī aizsardzības ministra kandidatūrai izvirzītais Raimonds Bergmanis – tiesa, ne par ministru, bet karavīru algām. Vēl iepriekš arī iekšlietu struktūru vadība ir vērsusi uzmanību uz policistu atalgojumu kā vienu no iemesliem, kāpēc izmeklētāju darba līmenis nav augsts un kāpēc neizdodas aizpildīt vairākus simtus vakanču policijā. Tāpat ieilgušas ir diskusijas par skolotāju algu modeli.
Vai tiesībsargs J. Jansons reaģē uz šīm vai citām vēsmām, nav zināms. Taču arī viņš uzskata, ka viņa pašreizējā alga – 2441,56 eiro mēnesī – netiek aprēķināta pēc īstās metodoloģijas. Tiesībsargs vēlas, lai viņa alga tiktu piesaistīta nevis kā pašlaik – vidējai mēnešalgai Latvijā, kam piemērots koeficients 3,41, – bet gan pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram, kam piemērots koeficients 2,62. Tas ļautu panākt, ka tiesībsarga mēnešalga sasniedz 4315,14 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir krietni vairāk nekā ministru prezidentam, nemaz nerunājot par ministriem.
Jāpiebilst gan, ka J. Jansons prasa ne jau tikai sev. Informējot Finanšu ministriju par sevis iecerēto algu, viņš atzīmējis, ka pārāk maza alga un nepietiekamas sociālās garantijas ir arī viņa biroja darbiniekiem. Turklāt J. Jansons pirms pāris gadiem aicināja būtiski pacelt minimālo algu Latvijā. 2013. gadā viņš norādīja, ka minimālā alga valstī nav uzskatāma par taisnīgu. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Sociālā harta paredz, ka valstij ir jānodrošina tāds strādājošo atalgojums, lai tiem būtu pienācīgi dzīves apstākļi. Saeima gan vēlāk, ratificējot šo hartu, attiecīgajam dokumenta punktam nepievienojās.
Taču tiesībsarga nostāja ir skaidra – lai katram tiek ne tikai pēc ieguldītā darba, bet arī pēc vajadzībām, un nav ko celt Latvijas ekonomiku uz zemāk atalgoto darbinieku rēķina. Un tomēr šī iestāšanās par trūcīgo strādnieku stāvokli visai maz palīdz paša J. Jansona prasības pamatošanai. Produktīvākās diskusijas par nepieciešamo algas pielikumu kādā nozarē nereti uzsāk kāds cits, nevis tieši ieinteresētās personas. Piemēram, par policistiem, ugunsdzēsējiem, karavīriem labu vārdu parasti aizliek viņu nozares augstākās politiskās amatpersonas. Par ministru algu palielināšanu ir runājuši daži Saeimas pārstāvji. Bet tikai J. Jansonam acīmredzot nav atradies neviens šāds “draugs”, kas politiskajās aprindās cildinātu viņa biroja darbu un stāstītu, cik nepiedodami zema ir viņa pašreizējā alga. Gluži pretēji – Finanšu ministrija no savas puses ir norādījusi, ka J. Jansona noskatītais atalgojuma modelis vienotajā atlīdzības sistēmā ir noteikts tikai tiesnešiem un prokuroriem, bet diezin vai tiesībsarga funkcijas ir līdzīgas ar šādu amatpersonu funkcijām.
Pieprasīt algu jau drīkst katrs. Atrast kādu, kas šīs prasības būtu gatavs pildīt, savukārt ir krietni grūtāk.
Komentāri