Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Nākotnes raža

Jānis Gabrāns
14:14
28.07.2015
7

Nesen izlasīju atziņu: “Kamēr tu stāvi ar seju pret pagātni, tu stāvi ar dibenu pret savu nākotni.” It kā jau sīkums, bet varbūt ir vērts par to kādreiz padomāt.

Padomāju un secināju, ka teiktajā ir ļoti liela daļa patiesības. Varbūt tur arī meklējama sakne tam, kāpēc mūsu nākotne bieži nav tāda, kādu vēlamies. Jo daudzi no mums nedzīvo šodienā, bet labāk mīl uzkavēties pagātnē, tātad stāv ar seju pret to, nākotnei pagriežot muguru. Bet nākotne taču nav nekas tāls, nezināms, neaizsniedzams. Nākotne ir viss, kas būs pēc minūtes, stundas, dienas, mēneša, gada. Patiesībā katrs nākamais mirklis jau ir nākotne. Un, ja domājam par pagātni, cik tajā klājās labi vai arī cik tajā tikām apspiesti, mēs nevaram padomāt par šo nākamo mirkli, kas tūlīt pienāks. Bet tas notiks neatkarīgi no tā, gribam to vai ne, tikai ar to atšķirību, ka nebūsim tam gatavi, nebūsim gaidījuši, nezināsim, kā to pavadīt, jo tūlīt jau klāt nākamais. Tā nākotne paskrien garām, kamēr mēs dzīvojam savā pagātnē.

Varbūt beidzot pienācis laiks pagriezties, atstāt pagātni aiz muguras un veltīt visus spēkus, varēšanu un gribēšanu laimīgākai nākotnei. Tādai, kādu paši to vēlamies veidot, nevis kādu citu vadītu, ietekmētu. Laika plūdums ir ļoti straujš un kļūst arvien straujāks, tāpēc nedrīkst pazaudēt saikni ir to, lai vienmēr varam redzēt, kas būs priekšā.

Starp citu, šis teikums, ko lasāt tagad, bija nākotne brīdī, kad izlasījāt šīs slejas virsrakstu, bet, lūk, tā jau ir iestājusies. Tāpat arī pienāks rītdiena, parītdiena.

Tas nenozīmē, ka jāaizmirst tas, kas noticis. Tas jāatceras, bet nevaram to celt augstāk par to, kas būs. Pagātne nepieciešama tikai tik daudz, lai mēs spētu izanalizēt pieļautās kļūdas un nākotnē tās vairs neatkārtotu. Vismaz censtos neatkārtot. Vai arī piefiksēt pareizo, veiksmīgo rīcību un turpināt to attīstīt.

Saka, ka par nākotni runāt viegli, jo tā ir tieši tāda, kādu mēs to gribam. Jā, bet neviens vēl nav noplūcis no zara rītdienas ābolu vai izcepis maizi no rītdienas graudiem. Bet šos ābolus un labību jāizaudzē mums pašiem, un raža būs atkarīga no tā, kā mēs to darīsim. Nevis bēdāsimies, ka pērn bija neraža, bet darīsim visu iespējamo, lai šajā rudenī raža būtu iespējami bagātāka.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi