Pagājušajā nedēļā viena no svarīgākajām ziņām bija par prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvokli. Viņa ķermeni bija skārusi smaga infekcija, un sarežģītas operācijas laikā ārsti izņēma R.Vējoņa sirds vārstuli un to aizstāja ar protēzi.
Prezidenta slimība un paredzamais ilgais atkopšanās laiks ir radījis papildu sarežģījumus Latvijas iekšpolitikā. R. Vējonis gan paspēja nosaukt jaunās valdības premjera kandidātu, līdz ar to jaunās valdības veidošana lēnām turpinās. Lielāko daļu prezidenta pienākumu pilda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kas ir otra augstākā amatpersona valstī. Tiesa, viņas loma ir ierobežota, pašas svarīgākās prezidenta pilnvaras – rosināt Saeimas atlaišanu vai nosaukt premjerministra kandidātu – viņai nepienākas. Līdz ar to, ja Māris Kučinskis tomēr nespētu izveidot valdību, atliktu vien cerēt, ka savu vārdu par notiekošo prezidents sacīt un savu parakstu uz attiecīgajiem dokumentiem likt spētu arī no savas ārstēšanās vietas.
Tikmēr darbu joprojām turpina jau pirms pusotra mēneša demisionējusī Laimdotas Straujumas valdība. Varētu teikt, ka šis viņai un visai valdībai ir bijis ērts laiks. Spiediens, kas bija vērsts uz to, lai viņa atstātu amatu, ir beidzies, un partiju līderiem tagad ir gluži citas aktualitātes – kā sadalīt krēslus jaunajā valdībā. Tomēr L. Straujumai atpakaļceļa tāpat nav, un viņu liek mierā vien tāpēc, ka viņas aiziešana no valdības mājas ir tikai laika jautājums. Zīmīgi ir arī publiskā viedokļa aptauju dati. “DNB Latvijas barometra” aptaujas rezultāti rāda, ka decembrī L. Straujumas valdības reitings ir atkal pasliktinājies. Vēl novembrī valdības sniegumu pozitīvi vērtēja 19%, bet negatīvi – 74% Latvijas iedzīvotāju, tad decembrī pozitīvi noskaņoti bija vairs tikai 13%, bet negatīvi – 80%. Citās aptaujās dati atšķiras, tomēr kopējs ir tas, ka valdības reitings jau sen ir mīnusos. Ne tikai politiskā procesa intriganti, bet arī sabiedrība no šīs valdības vairs neko negaida.
Tomēr cilvēciski pats svarīgākais šinī brīdī ir ne jau tas, kā prezidenta slimība ietekmē politisko procesu. Ir vērtīgi šo atgadījumu aplūkot no ikvienam cilvēkam svarīgā – veselīgā dzīvesveida – aspekta.
Ja neko vairāk, tad šajās dienās esam uzzinājuši daudz jauna par infekcijām un to, cik bīstamas cilvēka dzīvībai tās var būt. Mediķi R. Vējonim konstatēja sepsi – tā ir ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju. Smagākās situācijās sepse izraisa orgānu disfunkciju vai traucē asins plūsmu organismā.
Infekcija un dzīvībai bīstams stāvoklis nesākas pēkšņi. Ārsti ir sacījuši, ka sepsi var izraisīt kaut vai iekaisušas mandeles vai bojāti zobi. Lai infekciju apturētu, dažkārt pietiek ar antibiotikām, taču, jo lielākus postījumus organismā tā nodarījusi, jo nopietnāka medicīniskā iejaukšanās nepieciešama.
Nedomāju, ka situācija, kurā nonāca Valsts prezidents, Latvijā ir kas ārkārtējs. Cik daudzi citi cilvēki arī sākotnējas slimības pazīmes neuztver ar vajadzīgo nopietnību un cer, ka tās pāries pašas no sevis! Dažreiz, protams, pāriet. Taču krietni lielāka varbūtība ir, ka no samērā viegli ārstējamas kaites slimība pārvēršas par tādu, kas ārstēšanai padodas smagi un ar pamatīgām komplikācijām, turklāt pati ārstēšanās ir dārga. Runa, protams, nav tikai par sepsi, bet arī par mēģinājumiem sadzīvot ar ilgstošām sāpēm, hroniski paaugstinātu temperatūru vai citām kaitēm, kas ne tikai būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, bet var signalizēt par nopietnām veselības problēmām.
Šinī brīdī likumsakarīga gan ir arī kāda cita doma – par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Latvijā. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki Latvijā neiet pie daktera, ir tāds, ka visa šī izmeklēšanas un diagnosticēšanas, un ārstēšanas padarīšana izvēršas ne tikai sarežģīta, bet arī dārga. Tikt pie ārsta ir viens, tikt pie izcila ārsta – kas cits, lai gan labus ārstus ir pelnījis ikviens. Savukārt spēt par to visu samaksāt ir vēl atsevišķs stāsts. Tie cilvēki, kas pamatā izmanto privātās medicīnas pakalpojumus, par ārstu pieejamību un ārstēšanas kvalitāti, jādomā, sūdzas mazāk. Taču par mūsu nodokļu naudu tomēr tiek uzturēta arī valsts medicīnas sistēma. Tā, kurai būtu jānodrošina veselības pamata pakalpojumi ikvienam. Tā pati, kurai vienmēr trūkst naudas un kurā uz dažāda veida plānveida operācijām vai diagnostikām cilvēki gaida garum garās rindās.
Un tomēr – veselības aprūpes sistēma, kurā problēmu netrūkst, nav un nevar būt iemesls, lai cilvēki nerūpētos par savu veselību. Galu galā, no ielaistām kaitēm jācieš jau ir tieši pašiem un lielākoties arī tuviniekiem.
Vēlot drīzu atveseļošanos Valsts prezidentam, atcerēsimies, ka līdzīga situācija var notikt arī ar mums vai cilvēkiem līdzās. Taču no pašiem atkarīgs, vai laikus sapratīsim, ka nevajag cerēt – slimība pāries pati no sevis. Veselība ir jāsaudzē, un tas ietver gan atbilstošu dzīvesveidu, gan arī aktīvu rīcību, ja parādījušās kādas vainas.
Komentāri