Pārskatot Saeimas pieņemto jauno tabakas izstrādājumu aprites likumu, kas,piektdien stājās spēkā, radās aizdomas, ka, neuzvelkot dūmu, skaidrībā netikt. Kā smejies, ja kāds sapīpējies likumus pieņem, otram jāsapīpējas, lai tos saprastu. Lai kāds nedomātu, ka mani aizvainojis likums, kas iegrožo manas tiesības, jāpasaka, ka pats jau daudzus gadus nepīpēju un smēķēšana tiešām ir ļoti kaitīga veselībai. Bet dzīvojam demokrātiskā valstī, un katrs pats izvēlas, ko ar sevi darīt.
Lasot likumu, jau no paša sākuma iebraucu auzās. 3.pantā teikts, ka aizliegts laist tirgū tabakas izstrādājumus orālai lietošanai. Manuprāt, pietiktu tikai ar šo pantu, kas bija jau līdz šim spēkā esošajā likumā, jo ar to taču aizliegts viss, jo kā tad cigaretes tiek lietotas, ja ne orāli? Atbilstoši likumam tabakas izstrādājums ir tas, ko var lietot un kas kaut daļēji sastāv no tabakas. Tātad arī cigaretes. Neesmu redzēji, ka kāds pīpētu, velkot caur degunu vai vēl kā trakāk. Tā arī nesapratu, ko šis punkts ierobežo.
Vienkāršam smēķētājam izcils ir pants, kurā teikts, ka aizliegts laist tirgū tabakas izstrādājumus, ja “tiem nav piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra regulā Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes direktīvu 76/769/EEK un Komisijas direktīvu 91/155/EEK, direktīvu 93/67/EEK, direktīvu 93/105/EK un direktīvu 2000/21/EK paredzētie noteikumi”.
Lai to saprastu, būs par maz sapīpēties, tur vēl halucinogēnās sēnes jāuzkož . Var jau šādu pantu ignorēt, bet jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tad nu katram jādomā pašam, vai urbties cauri, mēģinot saprast, vai ne.
Jaunais likums paredz aizliegumu smēķēt bērna un grūtnieces klātbūtnē. Te uzreiz rodas vairāki jautājumi. Pirmkārt, kā uzzināt, kura no smēķētājām grūtniece, jo pēc nedēļas vēl taču neko nevar redzēt. Otrkārt, un te varētu būt darbs juristiem, vai pati grūtniece drīkst smēķēt? Likumā aizliegts nav, lai gan deputāts Imants Parādnieks centās ietvert arī šo normu, bet tā neguva atbalstu, tomēr- viņa taču smēķē grūtnieces, proti, savā klātbūtnē. Ja šis neiet cauri, var rakt tālāk, jo viņa smēķē sava, lai arī vēl nedzimušā, bet bērna klātbūtnē, un tas ir aizliegts ar likumu. Tad nu te būs, ko domāt Valsts policijas un pašvaldības policijas darbiniekiem, jo tieši viņiem jākontrolē smēķēšanas aizliegumu ievērošana.
Smēķēt nedrīkst arī izglītības un audzināšanas iestāžu telpās un šo iestāžu lietošanā esošajās teritorijās. Te vietā atgādināt no kādas cēsnieces, “Druvas lasītājas, šonedēļ saņemto ziņu, ka skolēni, visticamāk, no Pilsētas vidusskolas, iet pīpēt uz tuvējiem dārziem, teritorijām, atstājot izsmēķiem piemētātu, piespļaudītu zemi. Kad jauniešiem aizrāda, nākoties dzirdēt ne pārāk tīkamus vārdus. Šādas un līdzīgas ziņas pa tālruni redakcijā saņemtas itin bieži, tie ir stāsti arī par citām vidējām izglītības iestādēm, tādu informāciju saņem arī Cēsu pašvaldības policija.
Patiesībā vidusskolās ir dīvaina situācija – jauniešiem, kas mācās pēdējās klasēs, ir 18 un vairāk gadu, atbilstoši likumam viņi drīkst smēķēt. Taču skolas teritorijā tas aizliegts, tad nu nākas iet kaut kur “aiz stūra”. Varbūt daudz pareizāk būtu skolas teritorijā, tā patālāk no mācību korpusiem, tomēr ierādīt vietu smēķēšanai? Protams, tagad vienkāršāk, visa atbildība nost no skolas vadības, pedagogu pleciem, lai apkārtējo teritoriju īpašnieki cīnās ar sekām.
Ir aizliegums smēķēt parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Tad nu Cēsīs vairs nekāda pīpēšana nedrīkst būt Pils vai Maija parkā, jo speciālu vietu tam tur nav, tad nu jāiet kur citur. Te gandrīz kā tai pasakā – aizej tur, nezin kur…. To aizliegumu tik daudz, ka varbūt vieglāk pašvaldībai ierādīt vietu kādā nomaļā pļavā, kur var sabraukt pīpētāji no visas pilsētas un bez bažām uzvilkt dūmu.
Aizliegumu daudz, veseli 16 punkti sadaļā “Aizliegts smēķēt”, bet, runājot nopietni, skaidrs, ka smēķēt publiskā, sabiedriskā vietā un nesmēķētāju klātbūtnē nedrīkst, un to vajadzētu saprast ikvienam smēķētājam. Ja būtu šī cilvēciskā sapratne, iejūtība, nevajadzētu rakstīt garus likumus. Viss notiktu dabiski, diemžēl tā nenotiek, cilvēki kļūst arvien egocentriskāki, kas noved pie tā, ka katra pat vissīkākā darbība jāregulē ar likuma pantiem. Bet, jo vairāk aizliegumu, jo cilvēki aktīvāk meklē iespēju tos ignorēt, neievērot, atrast likumdošanā kādu spraugu.
Komentāri