Pagājušajā nedēļā Ventspils Augstskolas Satversmes sapulce nobalsoja par rektores Gitas Rēvaldes atcelšanu no amata. Tomēr vairāk izskatās, ka īstā atcēlēja ir bijusi Ventspils domes vadība. No Ventspils domes priekšsēdētāja amata atstādinātais, taču ietekmi pašvaldībā nezaudējušais Aivars Lembergs, iespējams, stingri pārrauga visu, kas pašvaldībā notiek. Šī vēlme, kā redzams, attiecas arī uz iestādēm, kas formāli neatrodas domes pakļautībā.
Ventspils Augstskola ir valsts augstskola, tāpēc ar rektora atlaišanu saistītie jautājumi ir valdības, ne pašvaldības ziņā. Taču Ventspils pašvaldība iepriekšējos gados ir bijusi dāsna pret reģionālo augstskolu, un par šo dāsnumu noteikti vēlas arī kaut ko pretī.
Valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta ziņā Ventspils Augstskolu citas līdz šim varēja apskaust. Saskaņā ar augstskolu finansēšanas modeli, jo vairāk naudas augstskola piesaista no dažādiem sadarbības partneriem – tai skaitā pašvaldībām -, jo vairāk tā var saņemt arī no valsts. Šī modeļa doma ir skaidra un pareiza – jāveicina, lai augstskolas meklē dažādus finansējuma piesaistīšanas veidus, ja tas ir izdevies, tad arī valstij ir pamats augstskolu atalgot.
Tomēr situācijā ar Ventspils Augstskolu sanācis tā, ka šis princips ir vairojis pilsētas domes pretenzijas uz procesu kontroli augstskolā. Pašvaldība pērn vien augstskolai piešķīrusi 1,6 miljonus eiro. Turklāt pašvaldība pilnīgi noteikti apzinās, ka tās atbalsts augļus dod ne tikai tiešā veidā, bet vēl ļauj iegūt papildu finansējumu arī no valsts. Citiem vārdiem – var veidoties priekšstats, ka domei ir nepieciešama ietekme augstskolā, jo bez tās augstskolas finanšu situācija būtu gluži citāda. Pašlaik notiekošais ilustrē, kas notiek, ja domes pretenzijas uz šo ietekmi netiek apmierinātas – iespējas pierunāt augstskolas lēmējinstitūcijās balsojošos ir.
A. Lembergs pagājušajā nedēļā gan izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka “par situāciju, kādā šobrīd nonākusi Ventspils Augstskolas rektore Rēvalde, viņai jāpateicas tikai pašai sev”. Tā arī sanāk: nespēja atrast kopēju valodu ar pareizajiem cilvēkiem – pati vainīga. A. Lembergs gan noliedz šādu interpretāciju un uzsver, ka iznākumu kaldinājusi G. Rēvaldes attieksme pret augstskolas darbiniekiem un sadarbības partneriem (pilsētas domi?), haotisks darba stils un gluži vienkārši augstajam amatam nepieciešamu prasmju un iemaņu trūkums. “Tomēr jāsaka, ka diemžēl man nav ne laika, ne intereses nodarboties ar Rēvaldi,” pašās beigās uzsver A. Lembergs. Tomēr zīmīgi, ka tas ir viņš, kas publiski komentē augstskolas Satversmes sapulces darbu. Viņš tātad jūtas tik labi informēts par notiekošo, ka spēj skaidrot un pamatot augstskolas augstākās lēmējinstitūcijas rīcību.
Ventspils dome publiski ir izplatījusi savu skatījumu par dažādajiem it kā pieļautajiem pārkāpumiem – laikā nesniegtām atskaitēm, nepietiekamo studētgribētāju skaitu, aizvien lielāko neatbilstību starp pašvaldības un augstskolas noslēgtajā līgumā iekļautajiem sadarbības kritērijiem un to izpildi. G. Rēvaldes skaidrojums par to visu, protams, ir diametrāli pretējs, un pārmetumus viņa noraida kā nepamatotus, kā arī uzsver aspektus, kas liecina par pozitīvām tendencēm – studentu skaits nesamazinās, finanšu situācija ir stabila (vismaz pagaidām…), divos gados izveidotas divas jaunas studiju programmas. Šī publiskā viedokļu apmaiņa gan neļauj saprast, vai un kas tad īsti ir pārkāpts.
Interesants pavērsiens ir Ventspils tranzīta uzņēmuma “Ventbunkers” paziņojums, ka augstskolai piešķirs 150 tūkstošus eiro. Tie gan nav domes līdz šim maksātie miljoni, tomēr uzņēmuma lēmums par atbalstu tieši šajā laikā gribot negribot ir jāsaista ar pašreizējo situāciju. Tikai jādomā par to, ka A. Lembergs savas iknedēļas preses konferences laikā “Ventbunkeru” šo iniciatīvu uzteica. Viņš aicināja arī citus Ventspils uzņēmumus rīkoties līdzīgi un atbalstīt gan augstskolu, gan arī citas izglītības iestādes. Jāatgādina, ka “Ventbunkers” ir uzņēmums, kura padomes priekšsēdētājs ir Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, pret kuru A.Lembergs ir noskaņots kritiski un kurš pārvalda prokuratūras arestēto A. Lemberga mantu.
Stāsta turpinājums parādīs, kā tad ir ar augstskolas neatkarību. G. Rēvalde Izglītības un zinātnes ministrijā un Izglītības valsts kvalitātes dienestā ir iesniegusi sūdzību, kurā izklāsta savu nepiekrišanu atstādināšanai un norāda uz, viņasprāt, notikušajiem pārkāpumiem procedūrā. Tomēr jāņem vērā A.Lemberga iespējamā ietekme valdībā. Tāpēc var sagaidīt, ka jautājuma politiskā dimensija saglabāsies arī tagad, kad jautājumu izskata jau nacionāla līmeņa institūcijas.
Komentāri