Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ko domā cilvēki mums līdzās

Sallija Benfelde
15:31
20.07.2016
2

Kāda ir krievvalodīgo jaunā paaudze Latvijā? Vai viņu prātos tam, ko mēdzam dēvēt par Staļina laika ideoloģiju, ir vairāk vietas nekā viņu tēviem un mātēm? Pirmajā brīdī tāds jautājums var šķist nevietā, jo jaunie tomēr lielāko tiesu zina latviešu valodu (atšķirībā no daudziem, kuri savu mūžu nodzīvojuši Latvijā), auguši pavisam citos laikos.

Latvijas sabiedrībā pastāv uzskats, ka Krievijas atbalstītāji un aizstāvji lielāko tiesu ir gados vecākie krievvalodīgie. Tomēr pieminētajā pētījumā, ja atceraties, bija arī minēts, ka Latvijā Krievijas ietekmei visatvērtākie cita starpā ir arī 18 – 25 gadus jauni cilvēki. Par to, ka ar jaunajiem viss nav tik vienkārši, kā varētu šķist, liecina kāda pavisam jauna ziņa. Proti, aģentūras “TNS Latvija” pētījums liecina, ka Latvijas valsts sabiedriskos medijus neskatās cittautiešu jaunieši. TNS rīkotājdirektors Mārtiņš Traubergs atzina, ka no cittautiešiem valsts sabiedriskos medijus skatās pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, bet līdz 34 gadus vecie cittautieši tos tikpat kā neskatās.

Manuprāt, ieskatu tajā, ko domā jaunatne, kura pārtiek no Krievijas TV, dod “Levadas Centra” sociologa Alekseja Levinsona raksts “Karš nepāriet”, kas publicēts arī centra mājas lapā. Tiesa gan, tas ir par Krievijas jaunatni un tomēr…

“Karš – tās ir lielas bēdas, uzvara – liela laime. Bet, ejot laikam, no reālās dzīves tām jākļūst par vēstures notikumiem.(..) Bet, kā rāda pieredze, ar mūsu laiku tagadējā dzīvē notiek kaut kas neparasts. Kāda ir mūsu nākotne, neviens nevienam nejautā, tādēļ arī neviens nevienam neatbild. Zina, ka rīt viss būs tāpat kā tagad un parīt acīmredzot arī. Un tad, lūk, pagātne sāk augt savā nozīmībā. Aizvien dižāku mēs redzam savu Uzvaru un aizvien skaļāk to svinam,” raksta Levinsons. Tiek lēsts, ka karā PSRS zaudēja 23 miljonus cilvēku. Lielākā daļa aptaujāto, protams, uzskata, ka “vainīgs ir ienaidnieks”, tikai 21% vaino Staļinu. 51% aptaujāto uzskata, ka uzvara ir tautas nopelns, bet 9% domā, ka tas ir tieši Staļina veikums. Zīmīgi, ka jauni cilvēki daudz retāk nekā gados vecākie runā par tautas nopelnu, biežāk nekā vecie uzskata, ka uzvara ir Staļina sasniegums, bet visbiežāk uzvaras cēloni saskata “tautas un vadoņa kopībā”. Jaunieši tieši tāpat kā gados vecākie lielāko tiesu domā, ka Vācijas uzbrukums bija pavisam negaidīts un par to iepriekš nekas nebija zināms, un daudz biežāk nekā pārējie noraida versiju, ka pēkšņais uzbrukums ir izdomāts stāsts, kas attaisno Staļina kļūdas un pārrēķināšanos.

Ar vārdu sakot, jaunatne pat vairāk nekā viņu vecāki un vecvecāki tic vadoņa lomai un ir gatava to attaisnot un apbrīnot.

Protams, tas, ka masu mediji ietekmē sabiedrības uzskatus, nav nekāds jaunums. Krievijas socioloģisko pētījumu dati liecina, ka jauniešos atdzimst sava veida Staļina domāšanas kults. Vai līdzīgi ir arī Latvijā? Varbūt bažas par to ir nevietā? Bēdīgi slavenais 9. maijs Latvijā labi parāda, ka jaunu cilvēku pasākumā pie Uzvaras pieminekļa ar katru gadu ir aizvien vairāk. Joprojām skolu jaunieši vasarās brauc uz Krieviju un piedalās militārās nometnēs, kur viņiem tiek stāstīta pavisam cita vēsture. Ja mums NATO ir cerība uz mieru un drošību, vai arī krievvalodīgajiem jauniešiem alianse ir miera, nevis kara nesēja?

Ir skaidrs, ka Latvijas iedzīvotājus nevar un nedrīkst automātiski dalīt „savējos” un „ienaidniekos” pēc tā, kādā valodā cilvēki runā. Tomēr uzzināt vairāk par cilvēkiem, kuri ir mums līdzās, manuprāt, vajadzētu gan. Ir vajadzīgs nopietns un plašs socioloģiskais pētījums par krievvalodīgo kopienu, lai saprastu, kā sazināties ar viņiem, kā panākt, lai mūs dzird. Galu galā mūsu pētnieki ir secinājuši, ka mēģinājumi sazināties ar latviešu masu mediju palīdzību ir veltīgi, tos vienkārši neklausās un neskatās, tādēļ tas, ko valsts grib pastāstīt, lielu daļu krievvalodīgo vispār nesasniedz. Pieminētais pētījums Latvijā par drošību it kā mierina, ka tik liels tas atbalsts Krievijai pie mums nemaz nav, tādēļ jautājums par to, ko patiesībā domā krievvalodīgie jaunieši, varbūt tiešām liekas nevietā. Tomēr ir jautājumi, uz kuriem saņemt atbildes, manuprāt, vajag.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi