Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ko domā cilvēki mums līdzās

Sallija Benfelde
15:31
20.07.2016
16

Kāda ir krievvalodīgo jaunā paaudze Latvijā? Vai viņu prātos tam, ko mēdzam dēvēt par Staļina laika ideoloģiju, ir vairāk vietas nekā viņu tēviem un mātēm? Pirmajā brīdī tāds jautājums var šķist nevietā, jo jaunie tomēr lielāko tiesu zina latviešu valodu (atšķirībā no daudziem, kuri savu mūžu nodzīvojuši Latvijā), auguši pavisam citos laikos.

Latvijas sabiedrībā pastāv uzskats, ka Krievijas atbalstītāji un aizstāvji lielāko tiesu ir gados vecākie krievvalodīgie. Tomēr pieminētajā pētījumā, ja atceraties, bija arī minēts, ka Latvijā Krievijas ietekmei visatvērtākie cita starpā ir arī 18 – 25 gadus jauni cilvēki. Par to, ka ar jaunajiem viss nav tik vienkārši, kā varētu šķist, liecina kāda pavisam jauna ziņa. Proti, aģentūras “TNS Latvija” pētījums liecina, ka Latvijas valsts sabiedriskos medijus neskatās cittautiešu jaunieši. TNS rīkotājdirektors Mārtiņš Traubergs atzina, ka no cittautiešiem valsts sabiedriskos medijus skatās pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, bet līdz 34 gadus vecie cittautieši tos tikpat kā neskatās.

Manuprāt, ieskatu tajā, ko domā jaunatne, kura pārtiek no Krievijas TV, dod “Levadas Centra” sociologa Alekseja Levinsona raksts “Karš nepāriet”, kas publicēts arī centra mājas lapā. Tiesa gan, tas ir par Krievijas jaunatni un tomēr…

“Karš – tās ir lielas bēdas, uzvara – liela laime. Bet, ejot laikam, no reālās dzīves tām jākļūst par vēstures notikumiem.(..) Bet, kā rāda pieredze, ar mūsu laiku tagadējā dzīvē notiek kaut kas neparasts. Kāda ir mūsu nākotne, neviens nevienam nejautā, tādēļ arī neviens nevienam neatbild. Zina, ka rīt viss būs tāpat kā tagad un parīt acīmredzot arī. Un tad, lūk, pagātne sāk augt savā nozīmībā. Aizvien dižāku mēs redzam savu Uzvaru un aizvien skaļāk to svinam,” raksta Levinsons. Tiek lēsts, ka karā PSRS zaudēja 23 miljonus cilvēku. Lielākā daļa aptaujāto, protams, uzskata, ka “vainīgs ir ienaidnieks”, tikai 21% vaino Staļinu. 51% aptaujāto uzskata, ka uzvara ir tautas nopelns, bet 9% domā, ka tas ir tieši Staļina veikums. Zīmīgi, ka jauni cilvēki daudz retāk nekā gados vecākie runā par tautas nopelnu, biežāk nekā vecie uzskata, ka uzvara ir Staļina sasniegums, bet visbiežāk uzvaras cēloni saskata “tautas un vadoņa kopībā”. Jaunieši tieši tāpat kā gados vecākie lielāko tiesu domā, ka Vācijas uzbrukums bija pavisam negaidīts un par to iepriekš nekas nebija zināms, un daudz biežāk nekā pārējie noraida versiju, ka pēkšņais uzbrukums ir izdomāts stāsts, kas attaisno Staļina kļūdas un pārrēķināšanos.

Ar vārdu sakot, jaunatne pat vairāk nekā viņu vecāki un vecvecāki tic vadoņa lomai un ir gatava to attaisnot un apbrīnot.

Protams, tas, ka masu mediji ietekmē sabiedrības uzskatus, nav nekāds jaunums. Krievijas socioloģisko pētījumu dati liecina, ka jauniešos atdzimst sava veida Staļina domāšanas kults. Vai līdzīgi ir arī Latvijā? Varbūt bažas par to ir nevietā? Bēdīgi slavenais 9. maijs Latvijā labi parāda, ka jaunu cilvēku pasākumā pie Uzvaras pieminekļa ar katru gadu ir aizvien vairāk. Joprojām skolu jaunieši vasarās brauc uz Krieviju un piedalās militārās nometnēs, kur viņiem tiek stāstīta pavisam cita vēsture. Ja mums NATO ir cerība uz mieru un drošību, vai arī krievvalodīgajiem jauniešiem alianse ir miera, nevis kara nesēja?

Ir skaidrs, ka Latvijas iedzīvotājus nevar un nedrīkst automātiski dalīt „savējos” un „ienaidniekos” pēc tā, kādā valodā cilvēki runā. Tomēr uzzināt vairāk par cilvēkiem, kuri ir mums līdzās, manuprāt, vajadzētu gan. Ir vajadzīgs nopietns un plašs socioloģiskais pētījums par krievvalodīgo kopienu, lai saprastu, kā sazināties ar viņiem, kā panākt, lai mūs dzird. Galu galā mūsu pētnieki ir secinājuši, ka mēģinājumi sazināties ar latviešu masu mediju palīdzību ir veltīgi, tos vienkārši neklausās un neskatās, tādēļ tas, ko valsts grib pastāstīt, lielu daļu krievvalodīgo vispār nesasniedz. Pieminētais pētījums Latvijā par drošību it kā mierina, ka tik liels tas atbalsts Krievijai pie mums nemaz nav, tādēļ jautājums par to, ko patiesībā domā krievvalodīgie jaunieši, varbūt tiešām liekas nevietā. Tomēr ir jautājumi, uz kuriem saņemt atbildes, manuprāt, vajag.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi