Kad Vinnijs Pūks vaicāja Sivēnam – Kas šodien ir par dienu? – un Sivēns atbildēja – Šodiena . Vinnijs nopriecājās – Šodiena ir mana mīļākā diena! Cik ļoti daudz patiesības ir šajos vārdos, un patiesībā grāmata par Vinniju Pūku nav bērniem, bet pieaugušajiem. Par šodienu kā mīļāko dienu lika aizdomāties arī atvaļinājumā izlasītie vārdi, kas atrasti pie kādas Alžīrijā bojā gājušas kristiešu māsas. Cita starpā tur rakstīts: “Izdzīvo šo dienu – Dievs tev to dāvā! Rītdiena ir Dieva rokā, tā tev nepieder. Neapkrauj rītdienu ar šodienas rūpēm. Šis brīdis ir kā trausls tiltiņš: ja tu uz tā uzkrausi žēlošanos par vakardienu un raizes par rītdienu, tiltiņš var neizturēt un tev draud kritiens.”
Katrs varam padomāt, cik esam sakrāvuši uz šodienas tiltiņa? Visticamāk, tur ir tikai vakardiena, rītdiena, un tajā visā kaut kur pazūd šodiena. Jautājums – kā apstāties un iemācīties sajust šodienu. Protams, šajos laikos nevar nedomāt par rītdienu, bet tā nedrīkst kļūt par galveno, pretējā gadījumā veidojas situācija, ka dzīvojam tikai rītdienā vai vakardienā. Bet kur paliek šodiena? Tā bieži aizlido tik ātri, ka vakarā īsti nesaprotam, bija vai nebija. Tāpēc svarīgi atrast laiku, apstāties un sajust – te ir šī diena ar visu to labo vai ne tik labo, ko tā dod, bet tā ir! Un es tajā esmu! Cik patiesībā tas ir daudz, saprast, ka tev dāvāta visa diena! Visa šodiena, kurā var darīt šodienas darbus, just šodienas jūtas, domāt šodienas domas. Domas, kas nederēja vakardienai un nebūs piemērotas rītdienai. Vajag tikai apstāties un to saprast, sajust, izdzīvot.
Pieļauju, daudzi teiks, ka tam nav laika, bet tad sanāk, ka nav laika šodienai! Absurds? Nebūt ne, jo kā var dzīvot šodienā, domājot par vakardienu vai rītdienu. Un rītdien atkārtosies tieši tas pats, lai arī tā būs kļuvusi par šodienu, tu dzīvosi ne tajā. Tāpēc labāk klausīt lācītim Pūkam un mēģināt sajust, ka šodiena ir mīļākā diena. Nevar taču mīļākā diena būt rītdiena, jo mēs absolūti nezinām, ko tā nesīs. Tāpēc mācīsimies izdzīvot šodienu. Ja arī uzreiz nesanāks, jāmēģina soli pa solim, jau sākot ar pamošanās brīdi, kad varam sev teikt – jā, šodiena ir mana mīļākā diena! Es gribu to izdzīvot!
Komentāri