Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Eiropas Parlaments un pārstāvniecība

JĀNIS BUHOLCS
00:00
05.01.2017
15

Eiropas Parlaments ir institūcija, kurā ievēlētie deputāti pārstāv katrs savu valsti un kopīgi piedalās Eiropas politikas veidošanā. Tas ir nozīmīgs darbs. Tomēr, raugoties uz dažu Latvijas eiroparlamentāriešu veikumu, var redzēt, ka izpratne par savas valsts interesēm var būt visai dažāda. Bija laiks, kad spilgtākā Latvijas pārstāve Eiropas Parlamentā bija Tatjana Ždanoka. Tur viņa strādā kopš 2004. gada. Viņa ir aktīva un izmanto savā rīcībā esošos resursus, lai atbalstītu Kremļa pozīciju dažādos jautājumos. Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam pērn nācās T. Ždanokai aizrādīt, ka viņas rīcība jautājumos, kas saistīti ar Ukrainas konfliktu, ir pretrunā ar oficiālo Eiropas nostāju. Piemēram, pērnā gada augustā T. Ždanoka bija viesojusies Krimā un maldinoši likusi domāt, ka viņas tur teiktie paziņojumi atbilst Eiropas Parlamenta vai Eiropas Savienības pozīcijai. Atšķirībā no T. Ždanokas Eiropas Savienība neatzīst Krimas okupāciju par likumīgu.

Taču T. Ždanoka nav vienīgā īpašā personība. Jāpiemin arī Iveta Grigule, kas kaut kādā veidā pamanījās nopelnīt izvirzīšanu 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Viņa izmantoja primitīvas, taču pārsteidzoši iedarbīgas metodes sevis popularizēšanai. Iedzīvotāji pastkastītēs saņēma dažādus drukātus reklāmas materiālus, viņas seja parādījās uz dažādām reklāmas virsmām, viņu intervēja un, glīti safrizētu, uz vāka uzlika arī dažs labs glancēts preses izdevums – publicitāti Latvijā nopirkt nav nemaz tik grūti. Panākusi savu, viņa, domājams, ir nolēmusi “atpūsties” un par dāsno Briseles algu darīt pēc iespējas mazāk. Viņa reti uzstājas parlamenta plenārsēdēs, reti paraksta rezolūcijas, uzdod jautājumus, sagatavo ziņojumus. Ja neskaita kartītes, ko politiķe uz svētkiem sūta Latvijas iedzīvotājiem, viņa ir teju vai neredzama.

Pērn viņa līdz ar T. Ždanoku un vēl vienu Latvijas eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu nobalsoja pret rezolūciju, kas vērsta pret Krievijas, kā arī teroristisko organizāciju īstenoto propagandu. Rezolūcijā bija atzīts, ka Eiropai ir aktīvāk jādarbojas pret dažādām dezinformācijas kampaņām, kuras veic ārvalstis vai dažādi grupējumi. Jāatzīst, ka arī kopumā Eiroparlamentā par šo dokumentu ne tuvu nebija vienprātības – rezolūcija tika pieņemta ar 304 balsīm “par”, 179 “pret” un 208 atturoties.

Tas, ka pret rezolūciju balsoja T. Ždanoka, bija sagaidāmi. Arī A. Mamikina pozīcija, debatēs šo dokumentu pašu nodēvējot par “īstu propagandu”, šķiet, īpašu pārsteigumu nav izraisījusi. Turpretī I. Grigules izteiktais atbalsts sacēla putekļu mākoni Latvijā. Premjerministrs Māris Kučinskis, kurš, tāpat kā I. Grigule, pārstāv Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), pavēstīja: “Deputātes Grigules rīcība – apzināta vai nekompetenta – ir pretrunā mūsu valsts interesēm, un no tās es kategoriski norobežojos.” Tomēr pat šādā situācijā neizskatās, ka viņa zaudēs savas partijas atbalstu. ZZS sastāvā esošās Latvijas Zemnieku savienības Rīgas Jaunās nodaļas vadītājs Valdis Veinbergs ir izteicies, ka “mums daudziem Iveta Grigule ir liela autoritāte, un, kamēr es būšu nodaļas vadītājs, viņa netiks izslēgta”. Tādas, lūk, dažiem ir “autoritātes”.

Papildus tam visam ir arī sanācis, ka A. Mamikins un I. Grigule Eiroparlamentā viens otra radiniekiem sagādājuši apmaksātu prakses vietu. Pie A. Mamikina par praktikanti strādā I. Grigules meita, savukārt pie I. Grigules stažiera vietu radusi A. Mamikina sieva. Šādu kombināciju likums, kas aizliedz nodarbināt savus radiniekus, tomēr atļauj. Taču diezin vai šāda darbība ir laba prakse. Privātā uzņēmumā vadītājs var pieņemt darbā visus, ko vēlas, bet valsts starptautiskās institūcijās tomēr būtu jābūt citiem darbinieku izvēles principiem.

Taču vēl lielāks A. Mamikina “sasniegums” ir Sīrijas apmeklējums un tikšanās ar šīs valsts prezidentu Bašāru el Asadu kopā ar vairākiem Krievijas parlamenta deputātiem. Tikšanās laikā A. Mamikins Sīrijas prezidentam uzdāvinājis sudraba kolekcijas monētu ar Rīgas pils attēlu un stāstījis, ka Latvijā netrūkstot cilvēku, kam ir pozitīvas jūtas ne tikai pret sīriešiem, bet arī pret šīs valsts vadītāju. Iepriekš ar B. el Asadu ir tikusies arī T. Ždanoka.

Sīrijā valda despotisks režīms. Turienes pilsoņu karā karo gan oficiālais režīms, gan teroristi, gan opozīcijas spēki; cilvēkus šauj visi, un nav nemaz tik viegli saprast, kurš tur mazākais ļaunums. Taču Asada režīms diezin vai var uz šādu “mazākā ļaunuma” statusu ticami pretendēt. Un ne jau tikai tādēļ, ka tas 2013. gadā lietoja ķīmiskos ieročus, kuru dēļ cieta civiliedzīvotāji.

Tomēr kopš Krievija sniedz militāru atbalstu B. el Asadam, režīma spēki ir nostiprinājušies, un ne viens vien oportūnists tagad skaitļo, kurā brīdī ir izdevīgāk izteikt savu atbalstu tiem, kuri gūst pārsvaru. Bet dažu domu gājiens gluži vienkārši sakrīt un seko virzienam, ko ar savām darbībām rāda Krievija.

Tādi, lūk, mums ir eiroparlamentārieši. Bez viņiem gan ir vēl pieci citi, kuru uzskati vai darbi nav tik krasi. Tomēr vienlaikus šī aina atgādina, cik abstrakts ir “valsts interešu” pārstāvēšanas jēdziens Eiropā. Visi ievēlētie Eiroparlamenta deputāti it kā pārstāv savu valsti, taču tas, ko tieši viņi ar saviem darbiem cenšas panākt, ir ļoti atšķirīgs. Un tas nav nekas unikāls Latvijai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi