Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Eiropas Parlaments un pārstāvniecība

JĀNIS BUHOLCS
00:00
05.01.2017
19

Eiropas Parlaments ir institūcija, kurā ievēlētie deputāti pārstāv katrs savu valsti un kopīgi piedalās Eiropas politikas veidošanā. Tas ir nozīmīgs darbs. Tomēr, raugoties uz dažu Latvijas eiroparlamentāriešu veikumu, var redzēt, ka izpratne par savas valsts interesēm var būt visai dažāda. Bija laiks, kad spilgtākā Latvijas pārstāve Eiropas Parlamentā bija Tatjana Ždanoka. Tur viņa strādā kopš 2004. gada. Viņa ir aktīva un izmanto savā rīcībā esošos resursus, lai atbalstītu Kremļa pozīciju dažādos jautājumos. Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam pērn nācās T. Ždanokai aizrādīt, ka viņas rīcība jautājumos, kas saistīti ar Ukrainas konfliktu, ir pretrunā ar oficiālo Eiropas nostāju. Piemēram, pērnā gada augustā T. Ždanoka bija viesojusies Krimā un maldinoši likusi domāt, ka viņas tur teiktie paziņojumi atbilst Eiropas Parlamenta vai Eiropas Savienības pozīcijai. Atšķirībā no T. Ždanokas Eiropas Savienība neatzīst Krimas okupāciju par likumīgu.

Taču T. Ždanoka nav vienīgā īpašā personība. Jāpiemin arī Iveta Grigule, kas kaut kādā veidā pamanījās nopelnīt izvirzīšanu 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Viņa izmantoja primitīvas, taču pārsteidzoši iedarbīgas metodes sevis popularizēšanai. Iedzīvotāji pastkastītēs saņēma dažādus drukātus reklāmas materiālus, viņas seja parādījās uz dažādām reklāmas virsmām, viņu intervēja un, glīti safrizētu, uz vāka uzlika arī dažs labs glancēts preses izdevums – publicitāti Latvijā nopirkt nav nemaz tik grūti. Panākusi savu, viņa, domājams, ir nolēmusi “atpūsties” un par dāsno Briseles algu darīt pēc iespējas mazāk. Viņa reti uzstājas parlamenta plenārsēdēs, reti paraksta rezolūcijas, uzdod jautājumus, sagatavo ziņojumus. Ja neskaita kartītes, ko politiķe uz svētkiem sūta Latvijas iedzīvotājiem, viņa ir teju vai neredzama.

Pērn viņa līdz ar T. Ždanoku un vēl vienu Latvijas eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu nobalsoja pret rezolūciju, kas vērsta pret Krievijas, kā arī teroristisko organizāciju īstenoto propagandu. Rezolūcijā bija atzīts, ka Eiropai ir aktīvāk jādarbojas pret dažādām dezinformācijas kampaņām, kuras veic ārvalstis vai dažādi grupējumi. Jāatzīst, ka arī kopumā Eiroparlamentā par šo dokumentu ne tuvu nebija vienprātības – rezolūcija tika pieņemta ar 304 balsīm “par”, 179 “pret” un 208 atturoties.

Tas, ka pret rezolūciju balsoja T. Ždanoka, bija sagaidāmi. Arī A. Mamikina pozīcija, debatēs šo dokumentu pašu nodēvējot par “īstu propagandu”, šķiet, īpašu pārsteigumu nav izraisījusi. Turpretī I. Grigules izteiktais atbalsts sacēla putekļu mākoni Latvijā. Premjerministrs Māris Kučinskis, kurš, tāpat kā I. Grigule, pārstāv Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), pavēstīja: “Deputātes Grigules rīcība – apzināta vai nekompetenta – ir pretrunā mūsu valsts interesēm, un no tās es kategoriski norobežojos.” Tomēr pat šādā situācijā neizskatās, ka viņa zaudēs savas partijas atbalstu. ZZS sastāvā esošās Latvijas Zemnieku savienības Rīgas Jaunās nodaļas vadītājs Valdis Veinbergs ir izteicies, ka “mums daudziem Iveta Grigule ir liela autoritāte, un, kamēr es būšu nodaļas vadītājs, viņa netiks izslēgta”. Tādas, lūk, dažiem ir “autoritātes”.

Papildus tam visam ir arī sanācis, ka A. Mamikins un I. Grigule Eiroparlamentā viens otra radiniekiem sagādājuši apmaksātu prakses vietu. Pie A. Mamikina par praktikanti strādā I. Grigules meita, savukārt pie I. Grigules stažiera vietu radusi A. Mamikina sieva. Šādu kombināciju likums, kas aizliedz nodarbināt savus radiniekus, tomēr atļauj. Taču diezin vai šāda darbība ir laba prakse. Privātā uzņēmumā vadītājs var pieņemt darbā visus, ko vēlas, bet valsts starptautiskās institūcijās tomēr būtu jābūt citiem darbinieku izvēles principiem.

Taču vēl lielāks A. Mamikina “sasniegums” ir Sīrijas apmeklējums un tikšanās ar šīs valsts prezidentu Bašāru el Asadu kopā ar vairākiem Krievijas parlamenta deputātiem. Tikšanās laikā A. Mamikins Sīrijas prezidentam uzdāvinājis sudraba kolekcijas monētu ar Rīgas pils attēlu un stāstījis, ka Latvijā netrūkstot cilvēku, kam ir pozitīvas jūtas ne tikai pret sīriešiem, bet arī pret šīs valsts vadītāju. Iepriekš ar B. el Asadu ir tikusies arī T. Ždanoka.

Sīrijā valda despotisks režīms. Turienes pilsoņu karā karo gan oficiālais režīms, gan teroristi, gan opozīcijas spēki; cilvēkus šauj visi, un nav nemaz tik viegli saprast, kurš tur mazākais ļaunums. Taču Asada režīms diezin vai var uz šādu “mazākā ļaunuma” statusu ticami pretendēt. Un ne jau tikai tādēļ, ka tas 2013. gadā lietoja ķīmiskos ieročus, kuru dēļ cieta civiliedzīvotāji.

Tomēr kopš Krievija sniedz militāru atbalstu B. el Asadam, režīma spēki ir nostiprinājušies, un ne viens vien oportūnists tagad skaitļo, kurā brīdī ir izdevīgāk izteikt savu atbalstu tiem, kuri gūst pārsvaru. Bet dažu domu gājiens gluži vienkārši sakrīt un seko virzienam, ko ar savām darbībām rāda Krievija.

Tādi, lūk, mums ir eiroparlamentārieši. Bez viņiem gan ir vēl pieci citi, kuru uzskati vai darbi nav tik krasi. Tomēr vienlaikus šī aina atgādina, cik abstrakts ir “valsts interešu” pārstāvēšanas jēdziens Eiropā. Visi ievēlētie Eiroparlamenta deputāti it kā pārstāv savu valsti, taču tas, ko tieši viņi ar saviem darbiem cenšas panākt, ir ļoti atšķirīgs. Un tas nav nekas unikāls Latvijai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi