Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Atgriešanās skolas ēdnīcā

Mairita Kaņepe
12:59
02.11.2016
17

Rudens brīvlaiks skolēniem ir beidzies, un vakar skolas atkal bija bērnu čalu pilnas. Šo brīdi mēs, žurnālisti, gaidījām, jo vēlējāmies savām acīm redzēt, kas notiek skolu ēdnīcās, kā saliek ēdienu galdā, cik ātrā laikā starpbrīdī ir klāt ēdāji un, pats galvenais, vai valsts apmaksātās pusdienas ir cieņā. Tas nozīmē – vai trauki, kas salikti uz galdiem, patiešām ir tukši, kad 25 minūšu starpbrīdis pagājis.

Vislielākā skolas ēdnīca Cēsīs ir Leona Paegles ielā 1, un tajā dienas gaitā tiek apkalpoti divu līdzās esošu skolu skolēni. Tie ir teju 800 audzēkņi, kuri mācās Cēsu Pilsētas vidusskolā, un vairāk nekā 400 audzēkņi, kuri mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā.

Gaidot pusdienu starpbrīdi vidusskolas 5. – 12 klašu skolēniem, direktore prognozēja, ka pirmajās minūtēs pie ēdienu izdales veidosies pagara rinda. “Tā būs minūtes 15,” sacīja direktore par skolēniem, kuri par vecāku doto naudiņu izvēlas, kur pusdienos un ko ēdīs. Pieaugušie secina, ka bērni ar naudiņu rīkojas taupīgi – skolā gatavo garšīgas pusdienas, ja vien kompleksajās pusdienās nav kāds ēdiens, kuru bērns nav radis ēst, tiek prasīts komplekss piedāvājums par eiro un 42 centiem.

Viss tieši tā arī notiek. 7. – 12. klašu skolēni raiti nopērk pusdienas, un piecas minūtes pirms nākamās stundas visi jau paēduši. Vislielākā piekrišana ir kā soļankai, tā makaroniem ar sieru – ēdieniem, kurus mēs – 80. gadu skolēni, šajā pašā skolā mācījušies,- neatceramies ar labu prātu. Salipuši makaroni lielā toverī – kas varēja būt sliktāks. Tagad puika, kurš pie garā ēdamgalda palicis viens no pēdējiem un loka iekšā pusdienas ar baudu, noteic tikai vienu: “Siera pie makaroniem varēja būt vairāk.”

Tas gan nenozīmē, ka visi vidusskolas vecāko klašu skolēni dod priekšroku taupīgai pusdienu politikai un pusdieno skolas ēdnīcā ik dienu. Viena daļa pusdienu naudiņu patērē citur, piemēram, apkārtējos veikalos meklējot to, kas mazinātu ēstgribu.

Abu Cēsu lielo skolu audzēkņiem ir vēl kāda iespēja – paēst sabiedriskās ēdināšanas iestādē. Tā iekārtota sporta kompleksa kafejnīcā. Tur arī ir izvēle. Vakar puiši pie galdiņiem ar apetīti ēda frī kartupeļu porcijas un karbonādes. Meitenes, zinot, ka spēku vajadzēs, jo todien gaidāma sporta stunda, arī uzņēma enerģiju ar ēdienu. Frī kartupeļi ar salātiem un minerālūdens pudeli meitenei izmaksāja 2,40 eiro, puisis, kurš apēda frī kartupeļus un karbonādi un sacīja, ka dzēriens nebūs vajadzīgs, samaksāja 2,10 eiro. Jautāts, vai nebūtu izdevīgāk ēst skolas ēdnīcā, puisis apgalvoja, ka pat nedomā uz turieni iet, šogad tā arī nav bijis. Meitene sacīja, ka viņai “izlūki” no rīta atsūta īsziņu, kas todien paredzēts kompleksajās pusdienās, un tad viņa pieņem lēmumu, kur pusdienos par vecāku doto naudu.
To klausoties, jāsaka, ka gadsimti mainās, bet ēšanas paradumi tie paši. Ja ir iespēja izvēlēties un kabatā rodama vecāku dotā pusdienu nauda, tad vidusskolas vecumā daudziem gribas skolas ēdnīcai mest līkumu. Tikai mums, 80. gadu vidusskolēniem, bija paradums ēst turpat klasē līdzpaņemtās pusdienas un, pēc starpbrīža ienākot klasē, skolotāja pēc smaržas saprata, kādi salātiņi meitenēm skolas somās bijuši līdzi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi