Pēc friziera pakalpojuma saņemšanas devos izmantot tobrīd nepieciešamo bankas pakalpojumu, tad apmeklēju ārstu, apmierināta ar viņa sniegto pakalpojumu, aizgāju uz pagastmāju, lai publisko pakalpojumu sniegšanas vietā izmantotu speciālista pakalpojumu, iegriezos veikalā, lai sevi iepriecinātu ar tirgotāju piedāvāto pakalpojumu. Vakarā iemetu acis interneta piedāvātajos pakalpojumos… Un tā bez gala. Visa dzīve vienos pakalpojumos. Lai ko darām – sniedzam vai saņemam pakalpojumus. Vairs nav jāzina un jāsaprot vienkārši darbības vārdi – frizieris nogriež matus, no bankomāta izņemt naudu, ārsts ārstē, sociālais darbinieks palīdz, veikalnieks tirgo. Katru darbību, ko veicam, var nosaukt par pakalpojumu. Labi skan – sniedzu zobiem pakalpojumu, nevis tos iztīrīju. Vai varbūt zobi saņēma zobu pastas un zobu birstītes pakalpojumu? Kur tad vēl e-pakalpojumi! Ar šo terminu arī var apzīmēt nesaskaitāmi daudzas darbības, kuras ikdienā veicam internetā.
Tā nu kalpojam, nevis strādājam. Ministru kabineta noteikumi skaidro, ka pakalpojums ir atbilstoši personas saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai par atlīdzību vai bez tās veikta pasūtījuma izpilde vai noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru iznomā kādu lietu, izgatavo jaunu lietu, uzlabo vai pārveido esošu lietu vai tās īpašības, vai veic darbu, vai gūst nematerializētu darba rezultātu, vai arī veic preču tirdzniecību.
Var pateikt vienkāršāk – viss ir pakalpojums un neko citu nedarām, nevajag maisīt galvu ar konkrētību. Izmantojot interneta pakalpojumus, atradu šādu gudru gudro skaidrojumu – no ekonomiskās struktūras viedokļa pakalpojumus pieņemts apzīmēt kā terciāro sektoru, atšķirībā no primārā sektora (izejvielu ieguve un lauksaimniecība) un sekundārā sektora (ražošanas). Pat izlasīt grūti, kur nu vēl saprast.
Tā nu, cienījamo informācijas pakalpojuma lietotāj, es kā informācijas pakalpojuma sniedzēja novēlu – izmantojot pakalpojumus, neaizmirst, ka viss sarežģītais, pārgudrais ir vienkāršs un ikdienišķs. Varbūt pie tā vērts turēties?
Komentāri