Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Smaržo sēnes

Mairita Kaņepe
13:58
11.01.2017
123

Paroles nedrīkst teikt tāpēc, ka tās ir paroles. Zīmīga vārdu kombinācija, kura ietver zemtekstu, jāzina tikai savējiem. Tā kā mēs, “Druvas” rakstītāji un lasītāji, esam savējie, tad pateikšu paroli, ar kuru aizslēdzu pagājušo gadu un atslēdzu šo. Cerams, ka gads būs tikpat aizraujošs!

Notikumi, kas neredzamām saitēm sasaistās viens ar otru, atklāsmes par tautas pagātni, kas rada pārdomas – to visu ceru piedzīvot arī šogad. Tādiem pārdzīvojumiem esmu devusi paroli – “Smaržo sēnes”. Gan jau savējie, ja viņi patiešām ir savējie, jautīs vārdu zemtekstu, jo te nav runa par sēnēm mežā vai uz galda. Paroli neizdomāju. Tās autors ir dramaturgs Gunārs Priede.

“Smaržo sēnes” – tā viņš nosauca lugu un reizē arī iekodēja domas un sajūtas par sevi un laiku, kādu izdzīvoja 60. gadu sākumā. Bija sarakstīta luga, kurā no mūsdienu skatījuma nekas īpašs nenotiek. Taču vēsture vēsta, ka sarakstītais tam laikam bija kas īpašs. Ja zina ko vairāk par sešdesmitajiem Latvijā, tad var apjaust, kāpēc lugu aizliedza rādīt.

Pēc gadiem divdesmit iznāca Gunāra Priedes darbu izlase “Sēnes un siens”. Tajā ietverta varas kādreiz tik vajātā luga. Tagad, 21. gadsimtā, režisors Mārtiņš Eihe lugu “Smaržo sēnes” izcēlis un ļauj vērtēt skatītājiem Valmieras teātrī. Skatāmies, un daudzi par 50. un 60. gadiem maz ko apjaušam, bet Mārtiņa Eihes režija raisa domu domas, arī šādas: tad tā smaržojušas sēnes… Tās varēja būt pagātnes notikumu plūdums…, un tad dzimām mēs.

“Smaržo sēnes” – šajā kategorijā ietilpst arī rakstnieces Melānijas Vanagas radošais mantojums, rakstot par izsūtījuma laiku Sibīrijā 40. un 50. gados. Kāpēc tā saku? Tāpēc, ka režisors Viesturs Kairišs, uzņēmis filmu “Melānijas hronika”, diezgan droši var prognozēt, ka daža no filmas satriecošākajām epizodēm ar drausmīgajām dzīves ainām daļai jaunās paaudzes skatītāju varētu likties fantazēšana, ja režisors nevarētu likt pretī Melānijas pierakstus par patiešām izsūtījumā pieredzēto. Tā ar cilvēkiem notika – emocionāli par kādreiz bijušo vēsta grāmata un filma. Caur mākslas darbiem to apjaušam skaudrāk. Citiem vārdiem – “Smaržo sēnes”.

Šovakar Cēsu lielajā Izstāžu namā durvis vērs 91 gadu sasniegušās gleznotājas Džemmas Skulmes izstāde – veikums mūžā. Turp ejot, lai satiktos ar mākslu un pašu mākslinieci, kas arī būs klāt, jaušu, kas mani sagaida. “Smaržo sēnes” – atklājumi, viela pārdomām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi