Kā jau janvārī, ir izsludināts konkurss par gada vārdu, nevārdu, spārnoto teicienu. Vismaz tajā brīdī, šķiet, ieklausāmies, ko sakām, aizdomājamies, ka pierastais patiesībā ir absurds. Nav jābūt ar sirmu galvu un gudrības rievām pierē, lai apzināti kliegtu – latviešu valoda ir netīra, tā tiek piesārņota ar visādiem draņķiem, nevis bagātināta, attīstīta, mūsdienīgota. Atliek tikai paklausīties kādu ierēdņu vai projektu cilvēku (vai nav skaists nosaukums) prezentāciju (nu jau pierasts un lielākā daļa sabiedrības saprot, ko šis vārds nozīmē), lai saprastu, ka runā it kā latviski, bet svešu vārdu vairāk nekā to, kurus lietojam ikdienas saziņā.
Tāds, lūk, laiks, nedrīkstam kļūt par gliemežiem vai atpakaļrāpuļiem, jābūt mūsdienīgiem, tādiem kā Eiropā. Tad nu arī runājam, kā Eiropas stikla būros pieņemts, un ātri pierodam, ka tas ir prasmes augstākais līmenis – runāt tā, lai nesaprot un izklausās gudri.
Iespējams, kad pēc gadu gadiem vērtēs, ko Latvija ieguva no Eiropas Savienība, pat prātā neienāks, ka zaudējums ir piesārņotā valoda, nelatviskie teikumi, svešvārdi. Prieks, ka kādu tas tomēr uztrauc. Un šoreiz tā ir Finanšu, nevis Kultūras vai Izglītības ministrija. Vēstulē teikts: “Publiskajā komunikācijā valsts un pašvaldību iestādes, bet vēlāk arī mediji joprojām izmanto vārdu salikumu jeb formulējumu “Eiropas Savienības (ES) fondu apguve”. Finanšu ministrija lūdz valsts un pašvaldību pārvaldi gan komunikācijā, gan ES fondu dokumentos no šī vārda izvairīties.” Tālāk paskaidrots, ka vārds “apguve” sabiedrībā saistās ar līdzekļu izlietošanu, iztērēšanu, nevis mērķtiecīgu investēšanu Latvijas attīstībā un sabiedrības labklājības celšanā. Savukārt ES fondu komunikācijā nepieciešams uzsvērt ES fondu ieguldījuma mērķtiecīgumu – finansējums tiek ieguldīts, lai sasniegtu konkrētus mērķus un rezultātus. Primārais ir ieguldījuma mērķa sasniegšana, nevis visa Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma iztērēšana.
“Līdz ar to ar pareizu vārdu izvēli varam veicināt sabiedrības izpratni, ka ES fondi ir mērķtiecīgas investīcijas valsts attīstībai, nevis nauda par brīvu. Tādēļ izmantosim vārdus, kas valsts un pašvaldību pārvaldei palīdz, nevis mazina sabiedrības uzticību. Vārdu “apguve” atkarībā no konteksta var aizstāt ar “ieguldījums” vai “ieguldīšana”, “investīcijas”, “atbalsts”,” dots padoms.
Viss skaidrs. Tikai šādu padomu vajadzēja dot jau tad, kad vēl pat nebijām ES, bet projektu īstenošanai Latvija naudu jau saņēma. Protams, tagad būs grūti, ja darbs izrādīsies saistīts ar ES fondiem, būs jāzina ne tikai termini angļu valodā, bet arī latviski. Lai saprastu, ka arī latviski vari pateikt to pašu, tikai precīzāk, cilvēkiem saprotamāk, droši vien paies laiks. Bet kāds esisms no birokrātiskās angļu valodas pa to brīdi vismaz neiedzīvosies un apliecinās, ka latviešu valodā vārdu un to nozīmju ir daudz.
Komentāri