Ziema nāk ar saviem priekiem un savām neērtībām. Pirmkārt, jāģērbjas biezi, otrkārt, vienalga ir auksti, treškārt, jāiet un jābrauc uzmanīgi, jo ceļi un ietves var būt un ir slidenas. Toties šis laiks labs tiem, kam par visu patīk cepties, jo te var skaļi runāt par nepietiekami notīrītām ielām, ietvēm, slidenām brauktuvēm un tamlīdzīgi. Tāpēc patika kāds sociālajos tīklos atrasts ieraksts: “Kāpēc ragaviņu braucēji un slēpotāji vasarā nečīkst, ka ielas nav pietiekami slidenas? Jo viņi saprot, ka ir vasara.”
Jā, svarīgi ir saprast. Saprast, ka dzīvojam tādos platuma grādos, kur mainās gadalaiki. Saprast, ka ziemas neatņemama sastāvdaļa ir sniegs ar visām no tā izrietošajām sekām. Tomēr esam izlutināti un gribam, lai arī ziemā ielas un ceļi būtu kā vasarā. Atceros kādu sarunu Itālijas vidienē, kur vietējiem jautājām, ko viņi dara, ja ziemā pēkšņi uznāk sniegs, kas tur ir reta parādībā, un mašīnām, protams, nav ziemas riepu. Itāļi mierīgi atbildēja – gaidām, kad nokusīs! Viņi bez stresa sēž dažas dienas mājās, gaidot, kad ziema beigsies. Protams, arī mēs to varētu darīt, vien tas sēdēšanas periods var izrādīties pārāk garš. Tāpēc prātīgāk varbūt pieņemt, ka ziema tomēr ir ar sniegu, kas var apgrūtināt pārvietošanos.
Ar to negribu teikt, ka visu var atstāt pašplūsmā, ka ielas, ceļus var netīrīt. Tas jādara, taču mums – autovadītājiem – jāsaprot, ka nevar kā uz burvju mājienu panākt, lai visi ceļi uzreiz ir tīri, nokaisīti. Dažkārt dzirdēts, ka Igaunijā ceļi tiekot tīrīti krietni labāk, tajā pašā laikā no citiem šoferiem dzirdēts, ka dažviet situācija tur vēl trakāka nekā Latvijā.
Protams, varētu jau tērēt valsts, pašvaldības līdzekļus ceļu uzturēšanai vēl vairāk, pieprasot no atbildīgajiem uzņēmējiem, lai ceļi visu laiku ir kā vasarā, bet paši taču labi zinām, cik daudz vajadzību un cik maz naudas.
Piekrītu, ka sabiedrībai jāseko līdzi procesiem, arī ceļu tīrīšanai, bet, to darot, saprast, ka ir ziema. Un nevis šķendēties, ka tā padara ceļus neizbraucamus, bet mēģināt gūt no ziemas to prieku, ko tā mums atnesa, kā tad, kad vēl bijām mazi un pratām priecāties par katru jaunu dienu.
Komentāri