Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Pēc ceriņiem zied jasmīni

Sarmīte Feldmane
14:22
13.06.2017
4

Pēc kārtīgas ballītes parasti ir vai nu eiforisks nogurums, vai pamatīgas paģiras. Pēc vēlēšanām ir gluži tāpat – dažs sasparojas darbam, cits atkal uz četriem gadiem ielien savā alā, kāds staigā apkārt kā nopērts, mēģinādams pielaizīties tam, kurš varētu kļūt par saimnieku. Dažiem tā kā kauns. Gan par kon­kurentiem veltītajiem pārspīlētajiem meliem, kuros smirdīgu mēslu procents bija daudz lielāks par faktu pareizību, gan bravūru un pašpārliecību, vēlēšanos pasauli, nu vismaz savu novadu, apgāzt ar kājām gaisā. Tie, kuri priekšvēlēšanu laikā drosmīgos jaunās iekārtas cēlājus aprunāja un par viņiem vīpsnāja, bet acīs izteica apbrīnu, ta­gad pagājuši malā un vēro. Kas būs? Diemžēl nekas. Izrāde beigusies. Ko darīt, ka luga švaka! Deputāti ievēlēti neatkarīgi no tā, ko paredzēja dramaturgs. Ja arī viņš mēģināja radīt haosu, režisors izrādē akcentēja citu līniju.

Laikam gan tiem, kuri ikdienā nav politikā, un tāda ir sabiedrības lielākā daļa, nekad nebūs sa­protama labprātīgā otra vaiga pagriešana, ja jau reiz iesists pa vienu. Tu vari dubļiem noliet otru, izņirgāties par viņu, ģimeni un, spalvas izslējis, jo iedomājies, ka esi skaistulis pāvs, kaut patiesībā vecs gailis ar izraustītu asti, smaidīt, iet un it kā draudzīgi runāties ar to, kuru pats nosauci par nelieti, zagli un muļķi. Ko nu par to, tā jau politika! Kam tad šī izrāde? Es kādu nozākāju, sastāstu par viņu nezin ko, kad kāds sāk prasīt kaut ko konkrētu, atbilde vienkārša – tā jau politika! Tur tā dara. Un tie, kam tādas lomas nav pieņemamas, politikā neiet. Lūk, tieši tāpēc ir laime tur satikt tos, kuri tiešām strādā, nevis tikai trenē žokļu muskuļus, kuri saprot, ka Latvijā likumi un vīzijas vai vēlēšanās nav viens un tas pats. Ja muļķītis tā domā, bet otrs tāds pats tam tic, tas nenozīmē, ka dzīvē notiek pēc viņu prāta.

Vēlēšanas vēlreiz pierādīja, ka nav jābūt ne skolotājam, ne mācītājam, ne skrīverim kā vecos laikos, lai tevi pazītu un atzītu. Vari būt kandžas brūveris, īpašumu krāpnieks, sirsnīgs aprūpētājs vai pazīstams muzikants, varbūt pat vienkārši foršs čalis, sabiedrības dvēsele tusiņos, esi drošs, tevi pazīst, jo kādam noteikti ar tevi bijusi darīšana. Tad nu, vai aiz niknuma vai mīļuma, par tevi nobalsos. Tā arī notika. Un var plūst šampanietis, jo saule sāks aust Rie­tumos. Bet jau paģiru gaisotnē ne viens vien, sniegdamies pēc glāzes, tomēr kaut ko sāk saprast…

Vēlēšanu laiks ir izjaucis līdzsvaru, pazudusi cilvēciskā cieņa, tolerance. Pat dažs no tiem, ko uzskatām par kaut cik inteliģentiem, aizmirsa elementāras pieklājības normas. Vēlēšanu pēcgarša nav patīkama, šķebina. Bet… var pasmaidīt par tām meitām un puišiem, kuri solījumu un varas kritikas pilnu muti klāja vaļā pašu izdomātās patiesības ruļļus. Nu sēž klusiņām un činkst, ka esot nesaprasti. Tāpat kā viņi nevienu nežēloja, arī pašiem nav, ko cerēt uz žēlastību. Drīz visas pieneņpūkas aizlidos, sāks briest gurķi, tad tomāti… Ziedēs jasmīni, liepas, pīpenes un madaras… Lietus, ko sola sinoptiķi, aizskalos žampu…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi