Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Sākas “Druvas” abonēšana 2018.gadam

Andra Gaņģe
11:53
11.10.2017
2

Saņemt pastkastītē laikrakstu un uzzināt, kas jauns tuvākajā apkārtnē, ar kādiem sarežģījumiem un priekiem dzīvo cilvēki– tāda ir “Druvas” lasītāju tradīcija. No 1.oktobra sākās 2018.gada preses izdevumu un arī “Druvas” abonēšanas kampaņa.

Kaut tagad ir iespēja laikrakstu pasūtīt jebkurā mēneša dienā un pēc divām darba dienām izņemt no savas pastkastītes, tradīcija “Druvu” nākamajam gadam pasūtināt jau vecā gada pēdējos mēnešos daudziem lasītājiem šķiet svarīga.

Ko avīze sola nākamajā gadā? “Druva” turpinās rakstīt par vēsturisko Cēsu rajonu, par to, kas notiek Amatas, Cēsu, Jaunpie­balgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpie­balgas novadā – problēmām, konfliktiem, notikumiem, svētkiem, veiksmēm un neveiksmēm. Mūsu avīze ir vienīgais plašsaziņas līdzeklis Latvijā, kas vēsta par aktuālo tieši šajos astoņos novados, kas stāsta par šo novadu cilvēkiem. Tāpat kā līdz šim “Druva” iznāks četras reizes nedēļā – otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās. Tas dod iespēju par aktuālo, svarīgāko lasītājiem paziņot iespējami ātrāk. Trīs reizes nedēļā laikrakstam arī turpmāk būs astoņas lappuses, nedēļas nogales izdevums būs plašāks, ar vairāk lappusēm, tajā noteikti turpināsim drukāt televīzijas programmas, arī krustvārdu mīklas.

Laikraksta nākamā gada abonentiem atkal gatavojam dāvanu – kalendāru -, to saņems visi abonenti, kas būs pasūtījuši avīzi no janvāra pirmā numura. Nākamā gada kalendārā, suminot Latvijas simtgadi, būs redzami Brīvības cīņām veltītie pieminekļi vēsturiskajā Cēsu rajonā.

Laikraksta veidotāji ir pateicīgi lasītājiem, kuri novērtē avīzes komandas veikumu. Tieši pateicoties lasītāju ierosmēm, atsaucībai un vēlmei lasīt mūsu izdevumu, “Druva” ir otrais abonētākais reģionālais laikraksts Latvijā, kas iznāk latviešu valodā, liecina Latvijas Preses izdevēju asociācijas apkopotā informācija.

 

“Druvu” iespējams abonēt “Latvijas Pastā”  un arī laikraksta redakcijā Cēsīs, Gaujas ielā 8. Pasūtot avīzi redakcijā, nav jāmaksā par abonementa noformēšanu. Tāpat šādas papildu maksas nav, abonējot avīzi “Latvijas  Pasta” interneta vietnē “abo­ne.pasts.lv” un pa informatīvo tālruni 67008001 vai 27008001.
1.oktobrī sākās arī citu preses izdevumu abonēšana. Nākama­jam gadam “Latvijas Pastā” iespējams abonēt 722 preses izdevumus, informē uzņēmuma pārstāvji. Abonēšanai piedāvāti 50 Latvijā izdoti laikraksti un 54 reģionālie laikraksti, 188 Latvijā izdoti žurnāli, 430 dažādi ārvalstu preses izdevumi.
Abonementus visās “Latvijas Pasta” nodaļās, pie pastniekiem, kā arī modernizētajā interneta vietnē “abone.pasts.lv” varēs noformēt līdz 27.decembrim. Uz­ņēmums ziņo, ka interneta abonēšanas vietnei mainīts noformējums, dažādotas preses izdevumu atlases kritēriju iespējas un vienkāršota abonēšanas sistēma, samazinot veicamās darbības līdz abonementa apmaksai.
Līdz 18.decembrim abonēt Latvijā izdotos laikrakstus un žurnālus iespējams, arī zvanot uz “Latvijas Pasta” informatīvo tālruni 67008001 vai 27008001.
Ārvalstu preses izdevumus jebkurā pasta nodaļā, pie pastnieka un “abone.pasts.lv” iespējams abonēt līdz 15.decembrim, bet pa tālruni – līdz 12.decembrim. Sa­vukārt abonēšana, aizpildot abonēšanas katalogam pievienoto abonementa pieteikumu un nosūtot to pa pastu, iespējama līdz 1.decembrim attiecībā gan uz vietējiem, gan ārvalstu izdevumiem, skaidro “Latvijas Pastā”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi