Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Labā slava

Mairita Kaņepe
11:57
13.09.2017
3

Interesanti, ka slavenais Cēsu Skolotāju institūts, valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, pastāvējusi tikai 17 gadus. Pat mazāk, jo 1938. gadā Latvijas valsts sākto ieceri jauniešus izskolot pedagoģiskajam darbam Vidzemē drīz pārtrauca valsts varas maiņa un kara gadi. Taču tūlīt, kā frontes līnija bija pāri pilsētai, skolotāju sagatavošana pedagoģiskajā institūtā atjaunojās. Institūts strādāja līdz 1955. gadam, kad to aizcēla no Cēsīm. Savukārt 19. gadsimtā vareni būvēto izglītības ēku Bērzainē atvēlēja skolai bērniem ar novājinātu veselību.

Ne visai garajā Skolotāju institūta darbības laikā Cēsīs kaldinātas tādas personības pedagoģijā, kuras ar savu talantu un degsmi veicinājušas audzēkņus apgūt zināšanas, sasniegt augstus mērķus ne vienā vien paaudzē. Latvijas Universitāte – lielākā pedagoģiskā kalve 90. gadu sākumā – atkal lūkojās uz Cēsu pusi, cerot, ka pilsētā joprojām mīt skolotāju sagatavošanas tradīcijas. Izrādījās, ka tās ir pabalējušas. Universitāte gaidīto augsni, lai ārpus Rīgas izveidotu filiāli un atsāktos pedagogu studijas, Cēsīs neatrada. Tā savas intereses ienākt Vidzemē novirzīja uz citu pilsētu. Universitātes filiāle arī kādu laiku darbojās, bet Valkā.

Tad gan cēsnieki apjauta stratēģisko kļūdu. Sākās gruzdēšana, līdz atkal uzšķīlās apņēmība – radīt iespēju Cēsīs ienākt pedagoģiskai augstskolai. Cēsnieki ar labvēlību sagaidīja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu, pavisam jaunu un ambiciozu, deva tai iespēju darboties pilsētā un solīja atbalstu, lai nostiprinātos Vidzemē.

Cēsu filiāle jau gadiem ir Vidzemes skolu un pirmsskolu glābiņš, lai pieredzējušo pedagogu vietā, mainoties paaudzēm, sagaidītu jaunos, ne mazāk mērķtiecīgus un zinošus skolotājus. Tagad atkal pazīstama kā pedagogu augstskolas pilsēta, Cēsis tā arī izturējās, kad šoziem kļuva zināms par augstskolu apvienošanu. Pašvaldība pieprasīja Cēsu filiālei tiesības palikt. Kad tas bija noticis, Cēsis pieprasīja arī Latvijas Universitātes Cēsu filiāles izlaidumu svinības sagatavotajiem speciālistiem rīkot te – savējo vidū, skolotāju augst­skolas pilsētā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
14

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
13

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi