Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kad jāuztic dārgākais

Madara Ozoliņa
10:27
27.09.2017
25

Pagājušas pirmās divas jau­nā mācību gada nedēļas. Ne vienam vien mazajam, arī lielajam šis laiks bijis satraukumu un jaunu emociju pilns. Pavi­sam mazākajiem jāuzsāk bērnudārza gaitas, nedaudz lielākiem jāsēžas skolas solā. Par viņiem nomodā vecāki – raižu pilni, vai viss noritēs mierīgi, vai adaptācijas periods būs veiksmīgs.

Arī es, būdama jaunā māmiņa, septembri gaidīju ar bažām par to, vai manai divgadniecei bērnudārzā patiks, vai par viņu tur parūpēsies un samīļos, kad uznāks bēda. Tuvojoties šim lielajam notikumam – bērnudārza gai­tu uzsākšanai-, es ne reizi vien iedomājos par pašreiz tik ļoti biežo māmiņu izvēli – au­dzi­nāt un mācīt bērnu mājās pašai. Šajās divās nedēļās tik bieži internetā lasīju māmiņu rūgto pieredzi, kas likusi izšķirties par soli bērnu bērnudārzā nelaist vispār. Iemesli tam bijuši visdažādākie – bērns katru rītu šķiršanos no mammas stipri pārdzīvo (bet būsim atklāti – mammas pār­dzīvo vairāk, bērns, to juzdams, izrāda savas emocijas), vecākus neapmierina dienas ritms, bērnudārza standarti, ēdiena kvalitāte vai mācību metodes. Tā teikt – draugs internets mani sabaidīja ne pa jokam.

Tagad pēc pirmajām divām adap­tācijas nedēļām (patiesībā, to sapratu jau trešajā dienā) varu mierīgu sirdi teikt – mans bērns bērnudārzā ir drošībā, aprūpēts, pabarots un samīļots. Lielāko mieru man dod bērna emocijas pēcpusdienā, kad dodos meitai pakaļ – viņa smaida un priecājas. Samīļo audzinātājas, iedod buču auklītei un pasaka atā jaunajiem draugiem. Es­mu priecīga par izvēli – palaist meitu bērnudārzā. Pat ja es būtu pilnas slodzes mamma – nez vai spētu nodrošināt tik aktīvu un piesātinātu dienu, kāda tā ir bērnudārzā. Nez vai nodrošinātu ikdienā tik daudzveidīgas un sabalansētas maltītes, kuras ir pārdomātas līdz pēdējam sīkumam. Bērnam ir vajadzīga ne tikai komunikācija ar citiem sava vecuma bērniem, bet arī nodarbības, kas veicina emocionālo un fizisko attīstību. Bet vecākiem ir jāļaujas. Pēc pirmā kritiena nav jā­padodas. Ja ir kas tāds, kas uztrauc vai neapmierina mam­mu un tēti, ir jāiet pie audzinātājām vai bērnudārza vadības un jāizrunā. Nav situāciju, ko nevarētu veiksmīgi atrisināt!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
21

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi