Negaidītas, neparastas situācijas izraisa cilvēkos smieklus līdz tam brīdim, kad kļūst par nopietnību. Tā iestājas, ja cilvēks apjauš – pasaulē nav nekā jauna, arī viņš pats var saņemt mulsinošu uzdevumu. Tādu saņēmuši Latvijas bibliotekāri, uzzinot, ka valsts institūcija gribētu, lai ziņotu par atsevišķiem aizdomīgiem bibliotēkas apmeklētājiem ar pieņēmumu, ka cilvēkam ir ļauni nodomi, piemēram, pieslieties teroristiem.
Cēsu Centrālās bibliotēkas vadītāja Natālija Krama: – Izlasījusi, ka bibliotekāriem ir jāredz, ko katrs apmeklētājs lasa, atrodoties pie bibliotēkas datora, jutos patiesi pārsteigta. Ja kāds liekas aizdomīgs, jo, piemēram, lasa rakstus par islāmu, tad mums jāziņo.” Pieredzējusi kultūras darbiniece, ilggadēja bibliotēkas vadītāja sacīja, ka neko tādu pat iedomāties nevarējusi – izsekot un ziņot par aizdomīgi domājošiem apmeklētājiem.
Bibliotēkās ir zināma kārtība, kas apmeklētājiem jāievēro, piemēram, izmantojot bezmaksas pakalpojumu – atvērt, lai lasītu un skatītos internetā pieejamo informāciju. “Jau tagad ir lietas, kuras aizliegts darīt publiskajās bibliotēkās, piemēram, iet porno portālos,” skaidro N. Krama. “Cēsīs esam vienojušies, ka bibliotekāres pasekos, lai bērni nespēlē tādas datorspēles, kurās ir asiņainas ainas. Turklāt bērni tiek iepriekš informēti, ka bibliotēkā datoru ik dienu var izmantot tikai stundu.”
Pēc tam jaunajam lasītājam jāpievēršas citām nodarbēm vai grāmatu šķirstīšanai, lasīšanai. Arī to, kādu informāciju, esot pie datora, skatās pieaugušie lasītāji, bibliotekāri reizēm pamana, jo ikdienā turpat vien atrodas. Taču Cēsīs Centrālās bibliotēkas darbiniekiem, uzņemot visai lielo apmeklētāju skaitu, gatavojot pasākumus un projektus, ir pietiekami daudz ikdienas pienākumu, tāpēc izsekot, ko katrs apmeklētājs atvēris un skatījies internetā, nav iespējams pat fiziski. Taču, kā noprotams, tagad no bibliotekāriem cer sagaidīt, lai viņi novērotu apmeklētājus un ziņotu. Minētais iemesls, kāpēc jāizseko apmeklētāji, – terorisma draudu novēršana.
Bibliotekārus Cēsīs tas šokējis, atgādinot par pagājušiem laikiem Latvijā, kad cilvēkus vervēja ziņot vienam par otru, par uzskatu atšķirībām, pievēršanos reliģijai. Cēsnieki tagad uzsver – Latvijā taču nav aizliegts interesēties par reliģijām, arī izzināt islāmu. Cilvēkiem mājās ir pieejams internets. “Bibliotekāram stāvēt aiz apmeklētāja pleca un pētīt, vai apmeklētāja darbība internetā nav pielīdzināma terorisma draudiem, nav tiesību, tas ir pat neētiski,” skaidro N. Krama, piebilstot, ka velti no bibliotekāriem gaidīt, lai viņi kļūtu par ziņu pienesējiem valsts institūcijām.
Arī citās Latvijas bibliotēkās, tajā skaitā Centrālajā bibliotēkā Rīgā un Nacionālajā bibliotēkā bibliotēku darbinieki ir pārsteigti par uzdevumu savā ziņā izsekot apmeklētājus, izvirzīt pieņēmumu par viņu slēptiem nolūkiem, piemēram, simpātijām pret teroristiem, un ziņot par to valsts institūcijai.
Komentāri