Ciešas draudzības, skaistas mīlestības stāsts, patiesas cieņas apliecinājums, godīgums un uzticamība – vērtības, kuras meklējam, atrodam, zaudējam, kuras ilgojamies saņemt, piedzīvot, dot. Vismaz vārdos noteikti. Bet visu izšķir situācija un mirklis, kad, daudz nedomājot, neprātojot, nerēķinot, jāpieņem lēmums, jāpauž patiesā attieksme, jāparāda sava īstā seja.
Vārdos apliecinām draudzību, bet neatrodam brītiņu laika, lai draugu apsveiktu, aizbrauktu ciemos. Sakām, ka mīlam, bet laikā, kad mīlētajam vajadzīga klātbūtne, atbalsts, atrodam svarīgākas lietas. Arī cieņu un apbrīnu protam publiski paust, pasniegt ziedus, piešķirt goda titulus, un ir neaprakstāmi jauki, aizkustinoši, ja tas tiek dots no sirds, klusībā neskaužot, neapšaubot, neaprunājot. Tomēr patiesību nenoslēpsi, tā atradīs ceļu, lai iznāktu gaismā un pateiktu: “Te nu es esmu! Vai gaidījāt?” Dīvaini, reizēm mēs to negaidām, mums tā nav vajadzīga, jo vieglāk? ērtāk? drošāk? dzīvot ilūziju pasaulē. Un patiesība paliek nesadzirdēta, nesaskatīta. Tomēr tā ir!
Kā patiesības gaviļu sauciens šobrīd pasaulē skan stāsts par mūsu sportistu atgūtajām olimpiskajām medaļām skeletonā un bobslejā. Apstākļi bijuši labvēlīgi, lai patiesībai tiktu atbrīvots ceļš un meli, negodīgums atkāptos. Viss skaidri, uzskatāmi, neapšaubāmi, gan pamācoši, gan iedvesmojoši.
Daudz sarežģītāk, ja patiesības meklētāji paši ir nedrošāki, neuzstājīgāki, bet tās slēpēji ietekmīgi un pašpārliecināti. Patiesības un tās slēpēju cīniņš nepārtraukti mūsu acu priekšā notiek izglītības un veselības jomās. Lai tam izsekotu un saprastu, kurš ir kurā pusē, vajadzīgs patiešām analītisks darbs, lai gan, labi ieskatoties, aiz frāzēm “reorganizācija”, “kvalitāte”, “optimizācija” slēpjas vienīgi un tikai – nauda.
Patiesība ir noslēpusies un nav skaļi nosaukta vārdā, runājot par daudzu profesiju atalgojumu. Nu kādēļ tieši pārdevējas, apkopējas, skolotājas, medicīnas māsas un citas sievišķīgas profesijas ir viszemāk atalgotas? Kādēļ pēc krīzes pārvarēšanas bez liekām diskusijām algas ievērojami tika palielinātas policistiem, ugunsdzēsējiem?
Cīņu par patiesības uzvaru Cēsīs sākušas dažas māmiņas, kuras nav varējušas palikt vienaldzīgas. Bet vārdos jau mēs visi ļoti iestājamies par ģimenēm, par bērniem, par kvalitatīvu izglītību, par savu nākotni. Tad kādēļ ir izveidojusies un pieļauta situācija, ka pirmsskolas izglītības pedagogiem (pedagoģēm), kā izrādās, ir noteikta nepilna darba likme! Vai tiešām tādēļ, lai viņas varētu uzņemties vēl kādu darbu, lai rūpēs par savu ģimeni, saviem bērniem varētu nopelnīt līdzekļus izdzīvošanai, ne jau, piedodiet, dzīvošanai?
Komentāri