Šī ir nodarbe, kas mūsu valstī lielā cieņā, jo netrūkst svarīgu jautājumu, ko dažkārt dēvē par reformām, kuras muļļā mēnešiem, gadiem, bet rezultāta nav. Te varētu apstrīdēt pats sevi, sakot, ka rezultāts jau ir, tikai ar mīnuss zīmi. Tiek zaudēta ticība reformu veicējiem, politiķiem, valdībai un kādā ziņā arī pašiem sev. Toties netrūkst to, kuriem visu laiku ir, ko darīt, reformējot un vēlreiz reformējot.
Interesantākais, ka reformas tiek pozicionētas, it kā domājot par valsti, tautu, kopējo labumu, bet patiesībā cauri spīd politiskā vai personīgā ieinteresētība. Mūsu valstī gan var likt vienādības zīmi, jo personīgās intereses bieži tiek paslēptas zem politiskajām. Un, ja kas arī nesanāk, ja kāds atļaujas uz to norādīt, aizvainotais uzreiz var skaļi teikt, ka tas ir politiskais pasūtījums, lai viņu nomelnotu.
Cik gadus muļļāja reģionālo reformu, līdz kaut ko saveidoja, uzreiz gan sakot, ka reformu nevajag uzskatīt par pabeigtu, ka process turpinās un tā tālāk. Tiešām nekas nav beidzies, jo redzams, ka esošā sistēma īsti nerullē, bet neviens negrib piekāpties, un muļļāšanās turpinās, cenšoties finansējuma deķīti vilkt uz savu pusi, cenšoties vēl kādu gadiņu noturēties postenī.
Daudz neatpaliek e-veselības reforma, kas sākta pirms daudziem gadiem, tagad ieviesta, tiesa, izrādās, ka tehnoloģijas strauji gājušas uz priekšu, bet vecās programmas īsti vairs nevelk, un nu muļļājamies tālāk.
Jāmin arī reformas izglītībā. Pedagogu algas, skolu skaits, ko mīļi dēvējam par optimizāciju, valodas jautājums un daudzi citi tiek staipīti uz visām pusēm, tā arī īsti nerodot kopsaucēju. Vieni pārmet otrajiem, otri pirmajiem, bet reformas rati uz priekšu kustas ļoti, ļoti lēni, lai gan visiem gribas, lai viss notiktu ātri. Tā arī interesanta lieta, ka visi it kā esam par reformām, tikai ar nosacījumu, ja tās neskar konkrēti mani, ja man nav jāiesaistās, bet reformēt noteikti vajag!
Sāpīgākais, ka visās šajās reformās jau iztērēti miljoni un tiks iztērēti vēl. Ja vien tos iztērētu pārdomāti, pareizi, esmu pārliecināts, mēs dzīvotu krietni labāk. Vienīgi bez darba paliktu neskaitāmie reformētāji, kuriem šāda muļļāšanās ir pa prātam.
Bet paliek cerība, kura mirst pēdējā, ka reiz (kaut kad, tāltālos laikos) kādai no reformām tomēr tiks pielikts rezultatīvs punkts un tā tiešām tiks īstenota valsts un tautas labā.
Komentāri