Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Smalkā robeža

Sandra Trēziņa
12:33
21.02.2018
5

Sniegputeņu virpuļi šoziem tādi vājāki, vismaz pilsētā. Bet notikumu… Februāris izceļas ar īpašu piedāvājumu, pirmkārt, ar tik daudzām tematiskajām dienām: Sveču, Pelnu, Meteņu, Ēnu, Valentīna u.c. Visīpašākās tomēr Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu dienas. Emocijas sit augstu vilni. Vieniem prieki, citiem bēdas, jo visu izšķir pat sekundes tūkstošdaļa! Smalka robeža – viena vissīkākā, ar aci nesaskatāma kļūdiņa vai vēja pūsma, un neiedomājams darbs, četru gadu cerības ir galā. Tādēļ prieks, ka sabiedrības izpratne par sportistu uzvarām un zaudējumiem, šķiet, tomēr kļūst līdzcietīgāka, optimistiskāka. Protam no sirds priecāties gan par Haralda Silova 4. vietu ātrslidošanas sacensībās, gan Kristapa Zvejnieka 26. vietu kalnu slēpošanā, arī biatlonista Andreja Rastorgujeva līdz šim izcīnītā 12. vieta ir taču laba! Un smalkā robeža kļūst izturīgāka, spēcīgāka, jo tikai pozitīvais spēks spēj celt. Ļaunais – grauj un iznīcina.

Smalkās robežas par sevi atgādina katru dienu un kļūst izšķirošas ne tikai sportistiem. Šajās dienās atkal jādomā par no sabiedriskā transporta svešā pieturā izkāpušu bērnu. Kāpēc biļešu kontrolieres nepamanīja smalko robežu, kur beidzas viņu darba pienākumi un sākas līdzcilvēka atbildība? Kurš pārkāpis neredzamo līniju skolā Preiļos: mūzikas skolotāja, uzstādot pārāk stingras prasības skolēniem, vai bērnu vecāki, rakstot sūdzību par skolotāju raidījumam “Bez tabu”? Viena no vēl vismazāk komentētajām ziņām ir vēsts par to, ka no amata atkāpies mācītājs Juris Rubenis. Konflikts ar kolēģiem briedis apmēram gadu. Ne viena, ne otra puse neies “pie tiesas”, jo pat tā nespēs pateikt, kad tika pārkāpta robeža, pēc kuras šķērsošanas atpakaļceļa vairs nav.

Lielākus un mazākus soļus sperot, ik brīdi riskējam pārkāpt kādu robežu. No tā neizvairīties, tāda ir dzīve. Reizēm droši jāstājas tai pretī, klausot tikai savai sirdsapziņai, reizēm jācenšas paskatīties uz sevi no malas, lai saprastu, vai neesmu bīstami tuvu kādai smalkai robežai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
15

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
17

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
13

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
15

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
16
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi