Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Nākotne ir drošās rokās!

Sandra Trēziņa
07:16
29.03.2018
3

Nesen iznāca diskutēt ar saviem jau pieaugušajiem bērniem, vai pasakās un bērniem domātajos mākslas darbos jābūt attēlotam ļaunajam. Viņi izteica domu, ka jaunāko paaudzi jāaudzina pilnīgi bez ļaunuma rādīšanas, pieminēšanas, tātad iznīcinot visu līdz šim radīto literatūru un citus audzināšanai, izglītošanai un izklaidei paredzētos līdzekļus bērniem. Diskusijas gaitā nonācām pie kopīga secinājuma, ka tas tomēr nav iespējams, jo kā gan saprast, kas ir balts, ja nepazīsti melno. Kā apbrīnot saullēktu, ja neesi redzējis vakara krēslu, kā izdzīvot prieka saldmi, ja nezini, kas ir asaru rūgtums? Un kas gan nezina, ka zvaigznes ieraugāmas vien tumsā?

Šī diskusija man lika atkal padomāt ne tikai par mūžīgi aktuālo cīņu starp labo un ļauno, bet arī par paaudžu atšķirībām, par lietām, kas tās vieno un kas šķir. Vēl jau ir dzirdams sakāmais: “Kad mēs augām, tad gan tā nedarīja/negāja.” To savā bērnībā, jaunība dzirdēju es, tagad reizēm gribas pasacīt pašai. Taču ne ar nosodījumu, drīzāk ar pozitīvu apbrīnu. Jaunie ļaudis, kas ir manu bērnu vecumā un jaunāki, manuprāt, nudien pārsvarā ir labi, gudri, mērķtiecīgi, gana pašapzinīgi un paškritiski. Protams, neiztikt bez kāda melnumiņa, katram ir trūkumi, bet, ja salīdzinu, kādi jaunībā bija manas paaudzes cilvēki, vērtējumu skala nudien daudz augstāk pakāpsies par labu jaunajiem.

Saprotams, ka vispirms to redzu savos, māsu un citu radu bērnos. Redzu, cik mērķtiecīgi un drosmīgi viņi veido savu karjeru, pieņem izaicinājumus, ar kādu it kā vieglumu pārvar grūtības, cik atbildīgi un gudri audzina savus bērnus, cik pārdomāti atsakās no vecā, lai vietu dotu jaunām tradīcijām.

Atzīt, ka nākamās paaudzes tevi pārspēj, reizēm nav nemaz tik viegli, bet, ja tas izdodas, vari būt ieguvējs, jo skaudības un nolieguma vietā nāk atzīšana, pieņemšana, prieks. Ar gandarījumu lūkojos uz gados jaunajām kolēģēm, viņu atļaušanos būt pašām, atvērtību, orientēšanos tik daudzās dzīves sfērās, saglabājot mieru un optimistisku skatījumu uz dzīvi.

Vai man skumt, ka esmu piedzimusi par agru? Nē! Mans laiks, manas paaudzes cilvēki, tajā skaitā arī es, esam izauklējuši tik ļoti izdevušos mūsdienu dzīves tālākvirzītājus!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
12

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
12

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
8

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
8

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
9

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
13
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi